Nomāktība, depresīvs noskaņojums, bezmiegs, nogurums, darbspēju pasliktināšanās – šie ir raksturīgākie simptomi izdegšanas sindromam.
Arodārsti šādu saslimšanu reģistrē ap 20 pacientiem gadā, bet ir pārliecināti, ka skaits ir vēl lielāks, jo psihoemocionālie riski darbā, piemēram, stress, pārslodze, kļūst arvien izplatītāki.
Latvijas Arodslimību ārstu asociācijas prezidente profesore Maija Eglīte neslēpj izbrīnu, cik ļoti pacietīgi un izturīgi ir Latvijas iedzīvotāji - viņi gadiem, izjūtot pat lielas sāpes, lielu diskomfortu darbā, turpina strādāt, bet pie ārsta nevēršas, jo baidās zaudēt darbu.
«Darba vietās atkarībā no nozares ir daudz dažādu riska faktoru, piemēram, ergonomiskie (tostarp ilgstošs darbs pie datora, nepareizs darba vietas iekārtojums, monotons darbs), ķīmiskie, fizikālie (vibrācija, troksnis, apgaismojums), un pēdējos gados arvien vairāk tiek akcentēti arī psihoemocionālie riski - cilvēkiem ir nedrošība par savu darba vietu, mūsu darba dzīve kļuvusi garāka, darba tempi un apjomi palielinās, strādājošajiem tiek uzstatītas augstākas prasības, bet algas ir nelielas, sabalansēt darba un mājas dzīvi ir problemātiski, respektīvi, cilvēki dzīvo stresā,» skaidro profesore, piebilstot, ka liela daļa darba devēju turpina uzskatīt, ka viņu uzņēmumā, iestādē nav veselībai kaitīgu darba apstākļu. «2006. gadā tā norādīja 43% aptaujāto darba devēju, 2013. gadā - 38%. Un ja, viņuprāt, risku nav - nekas nav jāuzlabo. Bet riski pastāv jebkurā darbā, pat birojā. Risku ilgstoša ignorēšana var rezultēties iegūtā arodslimībā. Piemēram, biroja darbiniekiem visbiežāk konstatē muskuļu, skeleta un saistaudu sistēmas arodslimības - ilgstošas sēdēšanas pie datora sekas.»
Katru gadu Latvijā atklāj ap 1500 jaunu arodslimību gadījumu. Tā kā vairākums cilvēku strādā līdz pēdējam un pie ārsta vēršas ļoti novēloti, arodslimības tiek atklātas jau hroniskā formā, Latvijā vidēji personai vienlaikus ir trīs arodslimības. M. Eglīte novērojusi, ka pēdējos gados vismaz 20 pacientiem gadā tiek konstatēts izdegšanas sindroms - viņi vienkārši ir pārstrādājušies, nebeidzamajā skrējienā sevi izsmēluši. Viņa stāsta, ka agrāk šādas arodslimības nebija raksturīgas, bet kopš 2006. gada izdegšanas sindroms ir iekļauts arodslimību sarakstā kā vēl viena diagnoze.
Aptauja Emocionālā veselība darbavietā (2017. gads) atklāj ne visai iepriecinošu ainu: vairāk nekā puse jeb 52% uzrunāto savā darbā nejūtas labi, tostarp katrs ceturtais ir pastāvīgā stresā un katrs trešais atzīst, ka emocionālā pašsajūta darbā ar gadiem ir pasliktinājusies. Praktiski visi respondenti vēlētos, lai darba devēji vairāk padomātu par emocionālā klimata uzlabošanu darbā.
«Aptaujas dati nevieš optimismu. Arī ikdienas darbā redzu, cik ļoti nodzīti ir mūsu cilvēki. Piemēram, esmu aptaujājusi anesteziologus un speciālistus reanimācijā, un viņi norādīja, ka strādā 36 stundas no vietas, turklāt daļa strādā divos darbos, lai varētu izdzīvot. Aptauju veicu pirms četriem gadiem, taču nedomāju, ka situācija ir būtiski uzlabojusies. Bet, piemēram, vīriešiem ap 60 gadiem Latvijā ir piecas sešas hroniskas slimības (gan arodslimības, gan ne tikai), tikmēr Zviedrijā viena vai divas, Somijā divas līdz trīs. Emocionāli sliktais fons darbā veicina dažādas saslimšanas, tāpēc nav pārsteidzoši, ka Latvijā palielinās izdevumi slimības pabalstiem.» Piemēram, 2011. gadā šim mērķim tika tērēti gandrīz 74 miljoni eiro, 2014. gadā - 85 miljoni, 2016. gadā - 138 miljoni eiro. Bet slimības pabalstu saņēmēju skaits, piemēram, 2014. gadā bija 155 000, pērn - 182 000.
