KARJERAS STĀSTS: Sirdī "iekritusi" farmācija

IVANDA ir strādājusi vairākās aptieku ķēdēs un, kā pati saka, jaunu darbu apzināti nav meklējusi – darba piedāvājumi paši viņu atraduši. Tā bija arī gadījumā, kad viņa pirms dažiem gadiem pievienojās Apotheka kolektīvam © F64

«Man patiesi patīk komunicēt ar cilvēkiem, manī ir nerimstoša vēlme izzināt, apgūt ko jaunu, esmu zinātkāra, kā arī manā profesijā nav vienveidīgu, vienmuļu darba dienu,» stāsta farmaceite Ivanda Krastiņa. Tieši šie minētie aspekti ir būtiskākie, kas Ivandu piesaista savā specialitātē, kurai viņa ir uzticīga jau 16 gadu. Ivanda ir pārliecināta, ka arī nākotnē viņa un farmācija būs neatdalāmas viena no otras.

No māszinībām uz aptieku

Ivanda stāsta, ka farmācijā viņu ievedusi kāda pasniedzēja. «Mani skolas laikā interesēja medicīna. Tolaik aptieka man bija diezgan sveša - nebija vajadzības tur iegriezties, tāpēc arī par tur notiekošo un tās darbiniekiem man nebija nekāda priekšstata. Toties zināju, ka slimnīcās strādā ārsti un māsiņas, tāpēc nolēmu izskoloties par māsiņu. Skolā viens no apgūstamajiem kursiem bija farmakoloģija, un ar šo jomu mūs iepazīstināja brīnišķīga pasniedzēja. Sākotnēji pie sevis domāju - kā to visu cilvēks var atcerēties - tabletes, kapsulas, miligrami, mililitri un tā tālāk. Taču pasniedzēja mācēja šo kursu ļoti interesantā veidā pasniegt, līdz apjautu - farmācija, nevis māszinības, ir mans īstais ceļš,» atceras Ivanda. Tāpēc tūliņ pēc medicīnas māsas kvalifikācijas iegūšanas Ivanda iesniedza dokumentus Latvijas Medicīnas akadēmijā (tagad Rīgas Stradiņa universitāte).

Māsiņas profesijas darba specifiku Ivanda iepazina vien nedaudz - tikai praksē, pārējā darba pieredze iegūta kā farmaceitei. «Lai strādātu par māsiņu, tam ir jābūt sirdsdarbam. Savādāk tajā profesijā nav iespējams strādāt. Darbs ir grūts, tāpēc tam jābūt aicinājumam, nevis nejaušai izvēlei. Savukārt farmācijā lielākais fokuss ir uz sarunām ar klientu, viņa uzklausīšana. Un sarunas, komunikācija ir mans lauciņš,» lēmumu ieviest korekcijas savos profesionālās darbības plānos pamato Ivanda.

Roka uz pulsa

Principā, studējot farmāciju, cilvēkam paveras divi galvenie karjeras virzieni - iet strādāt kādā ražošanas uzņēmumā vai doties uz aptieku. Ivandai sirdij tuvāks šķita darbs aptiekā - viņa sevi nespēja saredzēt, rosāmies laboratorijās. Aptiekas darba ikdienu viņa sāka iepazīt, jau būdama studente - tā kā šī profesija ir reglamentēta, viņa studiju laikā drīkstēja strādāt par farmaceita palīgu. Tikai pēc piecu gadu ilgām mācībām Ivanda bija tiesīga kļūt par farmaceiti. Tādi ir šīs profesijas nosacījumi. Uz pusi mazāks studiju ilgums ir tiem, kas nolemj kļūt par farmaceita asistentiem. Taču jebkurā gadījumā - iegūts diploms nenozīmē, ka mācīšanās galā. Farmaceita profesija pieprasa regulāru sevis pilnveidi - kursi, lekcijas, semināri, uzstāšanās konferencēs, zinātnisku rakstu veidošana, turklāt ik pēc pieciem gadiem ir jāveic resertifikācija. «Mainās nozare, tiek veikti jauni pētījumi, mainās likumdošana attiecībā, piemēram, uz kompensējamajiem medikamentiem. Un farmaceitam ir jāseko šīm pārmaiņām līdzi. Tāpat tiek ieviesta erecepte, un mums ir jābūt zinošiem arī šajā jautājumā, aptiekās piedāvāto pakalpojumu klāsts kļūst daudzveidīgāks - uz aptieku vairs nedodas tikai, ja vajadzīgas zāles. Pie mums ir pieejamas dažādas medicīnas ierīces, uztura bagātinātāji, ārstnieciskie kosmētikas produkti, pie mums var izmērīt asinsspiedienu, cukura līmeni un ne tikai. Katrā ziņā darbā nav vietas rutīnai.»

Darbs pats Ivandu atrod

Ivanda ir strādājusi vairākās aptieku ķēdēs un, kā pati saka, jaunu darbu apzināti nav meklējusi - darba piedāvājumi paši viņu atraduši. Tā bija arī gadījumā, kad viņa pirms dažiem gadiem pievienojās Apotheka kolektīvam. «Piedāvājumi atnāk īstajā brīdī - tad, kad iekšēji ir sajūta, ka nepieciešams ko pamainīt.»

Jāpiebilst, ka gandrīz desmit gadu Ivanda ir ne tikai farmaceite, bet arī aptiekas vadītāja. Lai šo karjeras pakāpienu veiktu, arī ir jāveic strikti noteikti soļi - jābūt vismaz trīs gadus pieredzei farmaceita darbā un jānokārto eksāmens.

Lai arī, kļūstot par vadītāju, Ivandas pienākumu un atbildības buķete kļuva plašāka, viņa uzsver, ka šo vadītājas amatu neuztver kā augstāku pozīciju. «Man vienkārši ir vairāk pienākumu, bet aptiekā mēs strādājam kā viena komanda. Un man ar to patiešām ir paveicies. Varu uz saviem darbiniekiem paļauties,» uzlavē Ivanda.

Savs farmaceits

Viņas komandu veido 14 cilvēku, tostarp trīs farmaceiti, pieci farmaceitu asistenti un seši konsultanti, kuri atvieglo farmaceita darbu, jo viņu pārziņā ir uztura bagātinātāji, medicīnas ierīces un ārstnieciskā kosmētika. Turklāt kolektīvā ir arī viens stiprā dzimuma pārstāvis, kas šajā profesijā nav ļoti bieži sastopams, tāpēc, kā Ivanda smejoties teic, kolēģis iecelts saulītē. «Domāju, ka farmaceita darbs sievietēm vairāk iet pie sirds, jo mēs pēc dabas esam ļoti runīgas, mums patīk komunicēt ar citiem.»

Ivanda novērojusi, ka arvien vairāk cilvēku izvēlas sev vienu konkrētu farmaceitu, pie kā vērsties pēc palīdzība. «Ir dzirdēts sakām - es pagaidīšu rindā pie sava farmaceita, nevēlos pie cita. Principā farmaceits ir vispieejamākais veselības aprūpes speciālists, kas var sniegt padomus, bet mēs neesam ārsti. Mūsu kompetence ir bezrecepšu medikamenti, vispirms rūpīgi iztaujājot klientu, lai ieteiktu viņam vispiemērotāko,» stāsta farmaceite.

Jaunie ienāk

Viņas darba dienu var iedalīt divos lielos blokos - darbs ar klientiem un formalitātēm. «Man patīk, ka ikdienā varu pamainīt nodarbes - kādu laiku būt farmaceite, kādu - strādāt ar dokumentiem.»

Viņa ir gandarīta, ka aptiekās ienāk arī gados jauni farmaceiti - interese par šo nišu jauniešiem esot. «Lai būtu labs farmaceits, pirmais nosacījums - ir jāpatīk cilvēki, jāgrib ar viņiem sarunāties. Otrkārt, būs jāmācās - gana daudz un regulāri. Ir jābūt atvērtam. Tiesa gan, ir jārēķinās, ka nereti klienti ir īgni, kašķīgi, jo viņi uz aptieku atnākuši ar kādu problēmu, un šīm negācijām ir jāiemācās pārkāpt pāri. Ar laiku farmaceits iemācās sarunu ievirzīt mierīgākā gultnē, klientu nomierināt. Taču kopumā darbs aptiekā ir patiesi interesants un dinamisks,» rezumē Ivanda.

Piesātināti ir arī Ivandas atpūtas brīži - viņa kopā ar ģimeni labprāt dodas tuvākos un tālākos ceļojumos. Šovasar ir izbaudīta Horvātijas burvība. Gana bieži Ivanda apciemo arī savu dzimto pilsētu Rūjienu, kur dzīvo viņas vecāki. «Jauka mazpilsēta, kur ir miers un klusums un jūtama bērnības elpa,» teic Ivanda.

***

VIEDOKLIS

Bella Trifsika-Dzeguze, Apotheka aptieku tīkla personāldaļas vadītāja

- Kā izdodas aizpildīt brīvās vakances Rīgā, reģionos?

- Farmaceitu skaits darba tirgū ir stipri ierobežots - atsevišķos reģionos nokomplektēt aptiekā pilnu darbinieku komandu patiešām ir liels izaicinājums. Kā darba devējs meklējam darbiniekus gan tradicionālā veidā, gan sadarbojamies ar nozares mācību iestādēm (Rīgas 1. medicīnas koledžu un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sarkanā Krusta medicīnas koledžu), iesaistāmies jaunu speciālistu piesaistes un studiju pilnveidošanas procesos. Konkursa kārtībā aicinām interesentus apgūt farmaceita asistenta profesiju, studējot nozares koledžās pilnīgi bez maksas. Pēc programmas veiksmīgas absolvēšanas jaunajiem speciālistiem tiek garantēts darbs Apotheka aptiekās visā Latvijā.

- Cik plašs ir filiāļu tīkls, un cik liela ir komanda?

- Ar Apotheka zīmolu šobrīd darbojas 108 aptiekas visā Latvijā. Uzņēmums tika izveidots 2005. gadā, apvienojot vairākus mazus uzņēmumus. Apotheka Latvijā strādā vairāk nekā 490 darbinieku, no kuriem 340 ir farmācijas jomas speciālisti.

- Vai arī farmācijā viens no aktuālākajiem jautājumiem ir darbaspēka novecošanās?

- Jā, viens no aktuālākajiem jautājumiem farmācijas nozarē ir darbaspēka novecošanās - tas skar arī mūsu aptiekas. Šobrīd mūsu organizācijā aptieku darbinieku vidējais vecums ir 47 gadi. 43% no visiem aptiekās nodarbinātajiem darbiniekiem ir vecumā virs 50 gadiem. 22% no visiem darbiniekiem ir vecumā no 60 gadiem. Jaunpienācēju skaits nozarē ir nepietiekams, līdz ar to mēs kā uzņēmums daudz strādājam pie tā, lai jauniešiem radītu interesi par šo perspektīvo - farmācijas - nozari.

- Kādas ir jūsu atziņas par jaunpienācējiem nozarē?

- Daudzi no jaunajiem farmācijas profesijas speciālistiem pie mums, Apothekā, ienāk jau studiju laikā - meklējot praksi vai pirmo darba pieredzi farmaceita palīga lomā. Vēl prakses laikā studentiem nodrošinām vienreizēju iespēju ne tikai iepazīties ar farmācijas un aptieku biznesa nozares aizkulisēm, bet arī pašiem parādīt sevi. Bieži vien veiksmīgas sadarbības rezultātā pēc diploma saņemšanas bijušie praktikanti kļūst par mūsu jaunajiem komandas biedriem, bet kādu laiku uzņēmumā strādājošie studenti - par ilgtermiņa lojāliem darbiniekiem, kuri izveido savu profesionālo karjeru Apotheka aptieku tīklā. Esam novērojuši, ka augstskolās topošie farmaceiti vairāk apgūst teorētiskās zināšanas, turpretim daudz mazāk tiek mācīts tas, kāds būs reālais darbs aptiekā ar klientiem, viņu daudzveidīgajām vajadzībām un iemesliem, kāpēc nāk uz aptieku. Neskatoties uz praktisko zināšanu nepietiekamu daudzumu, redzam, ka jaunie speciālisti ir ambiciozi, droši un atvērti ātri apgūt visu nepieciešamo.

- Galvenie iemesli, kāpēc jūs mudinātu jauniešus apsvērt karjeras iespējas aptieku nišā? Ko šāds karjeras ceļš piedāvā un prasa no cilvēka?

- Ja vēlies palīdzēt cilvēkiem atveseļoties un uzlabot pašsajūtu, tad farmaceita studijas ir pirmais ceļš uz šo cēlo mērķi. Vienlaikus farmaceita profesijā ir ļoti liels personīgās attīstības potenciāls un dinamika, jo, pateicoties inovatīvām zāļu ražošanas metodēm un tehnoloģijām, nemitīgi jāapgūst jaunas zināšanas, tādējādi savu kompetenci padarot aizvien vērtīgāku. Jārēķinās gan, ka šī profesija paredz mūžizglītību un nemitīgu pielāgošanos aktualitātēm nozarē. Profesionāla tālākizglītība šajā profesijā ir obligāta. Nav noslēpums, ka šobrīd Latvijā farmācijas nozarē darbinieki ir zelta vērtē. Tāpēc, iegūstot farmaceita vai farmaceita asistenta grādu, paveras plašas karjeras iespējas.



Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.