Modernās tehnoloģijas kļuvušas par cilvēku neatņemamu ikdienas sastāvdaļu, tās ienes arī pārmaiņas darba tirgū, sākot no personālatlases, līdz darba ikdienai, kad dažādu speciālistu pienākumus sāk pildīt roboti. Tele2 Personālvadības departamenta direktore Aija Bite-Ozere uzskata, ka Latvijā tik drīz pasaules vēsmas nejutīsim, jo roboti prasa gana lielas investīcijas, un, kā liecina uzņēmuma aptauja, šobrīd vien 5% Latvijas darba devēju būtu gatavi pusi no saviem darbiniekiem aizstāt ar robotiem.
Modernās tehnoloģijas kļuvušas par cilvēku neatņemamu ikdienas sastāvdaļu, tās ienes arī pārmaiņas darba tirgū, sākot no personālatlases, līdz darba ikdienai, kad dažādu speciālistu pienākumus sāk pildīt roboti. Tele2 Personālvadības departamenta direktore Aija Bite-Ozere uzskata, ka Latvijā tik drīz pasaules vēsmas nejutīsim, jo roboti prasa gana lielas investīcijas, un, kā liecina uzņēmuma aptauja, šobrīd vien 5% Latvijas darba devēju būtu gatavi pusi no saviem darbiniekiem aizstāt ar robotiem.
Roboti tomēr nespēj visu
Savukārt 39% uzrunāto darba devēju šobrīd uzskata, ka nevienu viņu darbinieku robots nespētu aizvietot. Pasaules tendences gan rāda, ka roboti ieņem arvien nozīmīgāku lomu darba tirgū. «Ir gana daudz jomu, piemēram, ražošana, apkalpojošais sektors, kur roboti aizvieto cilvēkus. Jāņem gan vērā, ka roboti var būt noderīgi tur, kur vajadzīga loģiskā domāšana, savukārt viņi nespēj pildīt darbus, kur jāliek lietā radošums, empātija un kritiskā domāšana. Šajās pozīcijās cilvēkam vēl joprojām ir pārsvars. Taču jāsaprot, ka nākotnē ikvienam mazāk vai vairāk ar mākslīgo intelektu būs jāsaskaras, kas prasīs no labiem speciālistiem spējas pārvaldīt šos robotus un ātri pielāgoties jaunajām tehnoloģijām. Svarīgi arī piebilst, ka roboti ir dārgi un lielās valstīs viņos ieguldītās investīcijas ātri atpelnās, to gan nevar teikt par Latviju. Secinājums - darba ņēmējs, kam piemīt apņēmība, daudzpusīgs redzējums un vairākas svešvalodas, kā arī citas tās īpašības, kuras jau minēju, varēs arī turpmāk konkurēt darba tirgū un pretendēt uz labām vakancēm,» norāda A. Bite-Ozere.
Palīgs Ieva
Ja drīzā nākotnē masveidā roboti neizkonkurēs strādājošos Latvijā, tomēr tie pamazām kļūst par palīgiem un atbalstu, piemēram, personālatlasē. Tele2 kopš šā gada septembra darbu uzsācis čatbots Ieva, proti, uzņēmums ieviesis iespēju par aktuālām Tele2 vakancēm un uzņēmuma ikdienas dzīvi uzzināt caur lietotnes Messenger botu. Ieva potenciālos darbiniekus uzrunā Facebook, sākotnēji iepazīstinot ar uzņēmumu. Ja uzrunātā persona ir ieinteresēta, saruna turpinās - Ieva uzdod dažādus jautājumus, atbild uz sarunas biedra uzdotajiem jautājumiem, rāda bildes un video par Tele2 ikdienu. Čatbots Ieva runā latviski, bet, lai pārbaudītu potenciālā darbinieka krievu valodas zināšanas, kas darbā arī ir vajadzīgas, atsevišķi jautājumi tiek uzdoti arī krievu valodā.
Sarunas laikā potenciālajam darba ņēmējam tiek piedāvāta iespēja uzreiz nosūtīt savu kontaktinformāciju (tikai vārdu, uzvārdu, tālruni), piesakot savu kandidatūru uz konkrētu vakanci. Ja piedāvātā pozīcija nešķiet saistoša, sarunu, protams, var pārtraukt.
Ātri, vienkārši, ērti
Šī ir jauna tendence personālvadībā, ko Latvijā ieviesuši vien daži lielākie darba devēji, tādējādi atvieglojot un modernizējot darbā pieteikšanās procesu.
«Uzņēmumi arvien vairāk konkurē savā starpā par labākajiem darbiniekiem, jo šobrīd aizpildīt brīvās vakances patiesi ir izaicinoši, tāpēc ieguvēji būs tie, kas spēs darbiniekus piesaistīt inovatīvos, neierastos veidos. Čatbots ir viena no šīm iespējām,» ir pārliecināta A. Bite-Ozere. Darba ņēmējiem šāds jauninājums palīdz laikus gūt pilnīgāku priekštatu par uzņēmumu - kāda būs darba ikdiena, kādi ir kolēģi, kādus labumus papildus atalgojumam darba devējs piedāvā. «Turklāt mūsdienās ir svarīgi, lai pieteikšanās būtu ātra, vienkārša un ērta. Ieva neprasa sūtīt garu motivācijas vēstuli un CV, kas, manuprāt, daudzus iedrošina, jo nereti cilvēkam var šķist, ka viņa CV nav vērtīgu ierakstu. Tagad svarīgākais - vai viņš spēj ieinteresēt sarunas laikā, kad viņam jau zvana Tele2 personālspeciālists,» akcentē A. Bite-Ozere.
Sarunā ar Ievu jau ir iesaistījušies vairāk nekā 300 interesentu, savukārt 58 potenciāli darba ņēmēji ir iesūtījuši savu kontaktinformāciju tālākai saziņai ar Tele2 personāla atlases daļu.
Papildus čatbotam uzņēmums šobrīd strādā pie pilnīgi jauna darbinieku piesaistes un atlases procesa, kas būs balstīts uz mūsdienīgākajām tehnoloģijām, izmantojot jaunākās rekrutēšanas tendences. Piemēram, tiek radīta aplikācija, lai pieteikties darbā varētu arī caur mobilo ierīci.
Svarīga personība, pēc tam - pieredze, izglītība
Šobrīd Tele2 kolektīvu veido 280 darbinieku, kuru vidējais vecums ir 34 gadi. Šis savā ziņā jauneklīgais kolektīvs izveidojies tādēļ, ka aptuveni puse darbinieku strādā Tele2 centros un pārdošanas nodaļā un tur galvenokārt savu pirmo darba rūdījumu gūst studenti vai augstskolu absolventi, kas vēl ir savas karjeras sākumpunktā. «Situācija darba tirgū nav vienkārša - iedzīvotāju skaits sarūk. Attiecībā uz jauniešu auditoriju, jāteic, ka viņu nav ļoti daudz - pēdējo 20 gadu laikā dzimušo skaits katru gadu sarucis teju par 20 000, kas ir puse, salīdzinot ar 80. gadiem. No jauniešiem neprasām darba pieredzi, bet augstu vērtējam viņu enerģiskumu, vēlmi strādāt un izrādīto interesi par darbu, uzņēmumu. Šādus jauniešus mēs labprāt redzētu savā komandā un esam gatavi ieguldīt viņu apmācībās. Turklāt mēs piedāvājam ne vien iespēju iesākt karjeru starptautiskā uzņēmumā un labu atalgojumu, bet arī daudz papildu labumu. Bez sociālām garantijām un daudziem papildu labumiem, kas, starp citu, ir vienādi kā Tele2 valdes priekšsēdētājam Valdim Vancovičam, tā arī jaunietim, kas tikko sācis pie mums strādāt, darba ņēmējs tiek uzņemts draudzīgā kolektīvā, kas balstās uz vērtībām un savstarpējo uzticību,» stāsta A. Bite-Ozere. Taču Aija atzīst, ka ne visiem ir šīs mirdzošās acis, motivācija - daļai ir sajūta, ka viss dzīvē nāks viegli un darbā nav jēgas iespringt.
Viņa arī piebilst, ka kopumā personāla atlases procesā Tele2 lielu vērību pievērš kandidāta personībai, otrajā vietā ierindojas pieredze un tad izglītība.
«Taču ir amati, piemēram, jurists, kur izglītības segumam ir ļoti svarīga nozīme,» paskaidro A. Bite-Ozere.
VIEDOKLIS
Sociālantropologs Roberts Ķīlis: nākotnē darbaspēku vairāk ietekmēs mākslīgais intelekts nekā imigrācija
«Mums nevajag nekādus migrantus. Mums ir automatizācija, kas var būt vēl nopietnāks jautājums nekā imigrācija. Automatizācija, mākslīgais intelekts un robotika bez visādām politiskām peripetijām var risināt daudzus būtiskus jautājumus. Esmu pētījis mākslīgā intelekta ietekmi, strādājot Londonas Karaliskās Mākslas biedrībā. Viņiem ir diezgan daudz pozitīvu norāžu, piemēram, sociālajā aprūpē un citur, par cilvēku darba roku aizvietošanu ar automatizācijas palīdzību.».