Neformālā izglītība – palīgs, kā veidoties par daudzpusīgu personību

 
©depositphotos.com

Rēķināt, lasītprasmi, rakstītprasmi, datorprasmi, svešvalodas un citas noderīgas zināšanas mēs apgūstam vai pilnveidojam formālās izglītības ceļā, apmeklējot mācību iestādi. Taču darba tirgū augstā vērtē ir daudzpusīgas personības – ne tikai cilvēki, kuri, piemēram, pārzina augstāko matemātiku, māk metināt, prot piecas svešvalodas, bet kuriem piemīt spēja sadarboties, izrādīt iniciatīvu, kuri ir kreatīvi, māk uzklausīt, ir atbildīgi un piemīt citas sociālās kompetences. Un šīs kompetences palīdz attīstīt neformālā izglītība (rakstā akcents uz jauniešiem) – tā arī ir mācīšanās, bet nevis skolas solā, bet praktiski darot.

Iespēju daudz

Par neformālās izglītības nozīmi jaunatnes darbā Latvijā aktīvāk sāka runāt ap 2000. gadu. Ir pagājuši 17 gadu - esam šajā jomā auguši, bet darāmā vēl daudz. Plašāk stāsta Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (JSPA, jaunatnes politikas īstenotāji) direktore Daina Sproģe. «Neformālajā izglītībā darbā ar jaunatni mācību process ir plānots, elastīgs, tas ir balstīts uz brīvprātības principu un konkrētās personas vajadzībām [ko viņš reāli grib iemācīties], mācīšanās notiek caur pieredzi un iesaistītie nesaņem formālu vērtējumu - atzīmi. Neformālā izglītība ietver četrus pīlārus: mācīties būt, tas nozīmē, apzināties un izprast sevi; mācīties darot - jaunas prasmes un iemaņas iegūt, reāli darot, mācīties būt kopā - iemācīties darboties, strādāt grupā, pieņemt citādi domājošos; mācīties mācīties - prast analizēt savu pieredzi, izvērtēt, vai ir apgūts iecerētais,» skaidro D. Sproģe. Neformālā izglītība jaunatnes kontekstā var būt, piemēram, iesaiste brīvprātīgo darbā, dažādos projektos, līdzdarbošanās jauniešu centrā.

Būs apliecinošs dokuments

Patlaban Latvijā JSPA un Izglītības un zinātnes ministrija strādā pie tā, lai tiktu ieviesta neformālās izglītības jaunatnes darbā atzīšanas sistēma. To rekomendē arī Eiropas Savienība. JSPA priekšlikums ir neformālās izglītības atzīšanas sistēmu Latvijā balstīt uz Eiropas Komisijas dokumentu Youthpass bāzes, kas ir neformālās izglītības programmas Erasmus+ Jaunatne darbībā apgūto kompetenču atzīšanas dokuments, to pielāgojot nacionālam līmenim. Šādu dokumentu par dalību starptautiskās apmācībās, jauniešu apmaiņās un Eiropas brīvprātīgajā darbā jau ir saņēmuši 13 000 Latvijas jauniešu un jaunatnes darbinieku.

Jāpiebilst, ka jau 2015. gadā JSPA realizēja pilotprojektu Level Up!, lai veicinātu mācīšanos neformālās izglītības ceļā un padarītu jauniešu mācīšanās rezultātus atpazīstamus. Dalībnieki eksperimentālā kārtā ieviesa Youthpass sertifikātu vietējām aktivitātēm, kā arī tika veikta jaunatnes jomas organizāciju kartēšana un aptaujāti 130 dažādu jaunatnes jomas speciālistu, kuri atzina, ka saredz Youthpass kā veiksmīgu rīku neformālās izglītības atzīšanai nacionālā līmenī. Pētījums diemžēl arī parādīja, ka jaunatnes darbs ne vienmēr tiek uztverts kā mācīšanās vide un, lai arī mācīšanās notiek, ne vienmēr tā tiek apzināta ne no jaunatnes darbinieku, ne jauniešu puses. Tādējādi Youthpass procesa ieviešana šo mācīšanās dimensiju stiprinātu un uzlabotu arī jaunatnes darba kvalitāti.

Ieguvumi no neformālās izglītības

Neformālās izglītības atzīšana ir nepieciešama, lai jaunieša pieredzei neformālajā izglītībā tiktu piešķirta līdzvērtīgi svarīga nozīme kā mācībām skolā, arodskolā, mūzikas vai mākslas skolā, turklāt šāds dokuments palielinātu jauniešu konkurētspēju darba tirgū - darba devējam būtu skaidrs, kādas sociālās kompetences jaunais cilvēks ir apguvis. Un šīs kompetences darba tirgū tiek atzinīgi novērtētas - darba devēji vēlas savā komandā daudzpusīgas personības. «Pērn Eiropas Jaunatnes forums veica pētījumu, kas atklāja, ka lielu daļu kompetenču, ko var iegūt neformālajā izglītībā, darba devējs vēlas ieraudzīt savos darbiniekos. Darba devēji novērtē kreatīvu domāšanu, spēju mācīties un pielāgoties, klausīties, prasmi komunicēt, patstāvīgi risināt problēmas, vadīt un organizēt savu darbu, sadarboties, datorprasmes un svešvalodu zināšanas,» akcentē D. Sproģe.

Iesaiste neformālajā izglītībā ļauj arī izkristalizēt jaunieša iespējamo profesionālo ceļu nākotnē, palīdz viest skaidrību, kas viņš vēlas būt. Piemēram, jaunietim iesaistoties kāda pasākuma organizēšanā, viņš pamana, ka viņā ir vadītāja potenciāls, vai, dodoties brīvprātīgo darbā, piemēram, atklāj, cik viņam viegli saprasties ar bērniem, un viņš nolemj izskoloties par skolotāju. Vai gūst pilnīgi pretēju atziņu - pedagoga darbs viņam noteikti nav piemērots.

Pozitīvi lūzuma punkti

Neformālās izglītības īstenošanā liela loma ir jaunatnes darbiniekiem - tieši viņi pulcina ap sevi apkārtnes jauniešus, kopīgi īstenojot aktivitātes, izstrādājot projektus. Taču, ja aktīvie jaunieši paši atnāks, kā būs ar kūtrajiem, kuri bieži vien nedz strādā, nedz mācās? «Viņi arī ir jāiesaista, un šeit uzdevums būtu jauniešu centriem, jaunatnes darbiniekiem. Starp citu, nesen tika pilnībā renovēti 26 jauniešu centri, lai tie būtu pēc iespējas pievilcīgāki jaunajiem cilvēkiem. Kā arī kopš 2014. gada septembra īstenojam projektu Proti un dari, kur mērķauditorija ir tieši neaktīvie jaunieši, kopā ar sadarbības partneriem cenšoties viņus atgriezt apritē. Piekrītu, ka tas nav viegli dabūt uz centru šo nemotivēto jaunieti, bet ne neiespējami. Taču šajā ziņā mums vēl ir daudz jāmācās - kā radīt viņos interesi. Naivi cerēt, ka paši atnāks. Tā, visticamāk, nenotiks. Ir jāatrod mehānismi, kā viņus uzrunāt, jo tieši šo jauniešu vidū ir vislielākais bezdarba risks. Tad, kad tas izdodas, piedzīvots neviens vien pozitīvs lūzuma punkts - jaunietim atveras acis, ka dzīve mutuļo, bet, sēžot mājās, to visu var palaist garām,» norāda D. Sproģe. Taču jauniešu centros darbinieku kapacitāte ne visur ir pietiekama - viens cilvēks nespēj nodrošināt darbu ar jauniešiem kvalitatīvā līmenī, radīt pasākumus dažādām interesēm. «Tāpat mums vēl ir daudz jāiegulda, lai apmācītu jaunatnes darbiniekus par zinošiem speciālistiem,» stāsta Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras direktore.

Jaunatnes politikas iedzīvināšanai, tostarp neformālajai izglītībai, katru gadu piešķir gana ievērojamu finansējumu - šogad no Eiropas fondiem ir pieejami 3,5 miljoni (Erasmus+ ietvaros), no valsts puses piešķirti vairāk nekā 470 000 eiro.

«Iesniegto projektu skaits Erasmus+ ir ļoti liels, aug to kvalitāte. Vēlme darboties patiešām ir augsta. Visiem projektiem finansējuma nepietiek - veidojas konkurss.»

***

JSPA veiktā sabiedriskās domas aptauja

•Iedzīvotāju skatījumā neformālā izglītība visnoderīgākā ir svešvalodu sfērā - par to ir pārliecināti 55% aptaujāto iedzīvotāju. Diezgan bieži respondenti arī apstiprina, ka neformālā izglītība ir īpaši noderīga, lai apgūtu elektronikas un informātikas tehnoloģijas (44%), kā arī iegūtu zināšanas pakalpojumu sfērā (34%). Tikmēr eksaktās zinātnes atzīmējuši 11% respondentu.

•Galvenais neformālās izglītības sniegtais ieguvums, pēc aptaujāto domām, ir spēja attīstīt un pilnveidot savu personību (54%), tostarp iedzīvotāji pozitīvi vērtē neformālās izglītības pieejamību, nediskriminējot mācīties gribētājus pēc vecuma, izglītības līmeņa, tautības vai nodarbošanās (39%). Taču svarīgi arī, ka katrs trešais aptaujātais (34%) atzinīgi novērtē neformālās izglītības laikā iegūtās kompetences, kas vieglāk palīdz atrast darbu.

•Vaicājot, kas iedzīvotājus vairāk motivētu iesaistīties neformālās izglītības aktivitātēs, 45% aptaujāto atzīst, ka pēc kursu pabeigšanas vēlētos iegūt atzītu sertifikātu vai diplomu, kas apliecina iegūtās zināšanas un prasmes. Tāpat liela daļa (36%) uzskata, ka viņus motivētu, ja neformālajai izglītībai būtu pievērsta vēl lielāka uzmanība no darba devēju puses. Katrs desmitais uzskata, ka novērtētu, ja iegūtais neformālās izglītības diploms būtu starptautisks.