Līga Nestere-Nikandrova / Autori

Saruna ar izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski – 10 ekspresjautājumi, 10 atbildes. Intervijas pirmā daļa publicēta 13. jūnija avīzes numurā.

Kārtējais mācību gads ir noslēdzies, klāt izlaidumu laiks. Neatkarīgā uzrunāja divu ģimnāziju direktores, lai uzzinātu, kā gads aizritējis skolām, kā tām klājas ilgi aprunāto reformu virpulī un kādus nākotnes plānus kaļ jaunieši – ģimnāziju absolventi.

2017. gadā par valsts budžeta līdzekļiem tiek finansētas 23 482 budžeta vietas augstskolās.

Saruna ar izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski – 10 ekspresjautājumu, 10 atbilžu.

Rudenī no Latvijas malu malām jaunieši dosies studēt uz Rīgu. Aktuāls kļūs ne tikai mācību process, bet arī jautājums – kur dzīvot. Ideāli, ja studentam mājvietu var dot kāds galvaspilsētā dzīvojošs tuvinieks vai draugs. Taču, ja šāda opcija nav iespējama, atliek divi varianti – mitināties dienesta viesnīcā (izdevumi, sākot no 50 eiro mēnesī, taču īpaša komforta istabiņās īres maksa var pat četrkāršoties) vai īrēt istabu vai dzīvokli (vismaz 150 eiro mēnesī, neskaitot komunālos maksājumus).

Lai arī mūsdienu jaunieši ir izauguši kopā ar planšetēm, mobilajiem telefoniem, datoriem un ar tiem māk rīkoties ļoti prasmīgi, taču šīs ierīces viņi galvenokārt izmanto tikai izklaidei, proti, jauniešu digitālās prasmes «iestrēgušas» izklaides sfērā, viņiem iztrūkst pilnvērtīgu zināšanu un iemaņu par jēgpilnu tehnoloģiju izmantošanu, secināts digitālās izglītības iniciatīvā Samsung Skola nākotnei. Taču tieši digitālās prasmes ir viena no top kompetencēm darba tirgū – māka spēlēt virtuālās spēlītes vai prasme attēlu ievietot Instagram nebruģēs karjeras ceļu.

Mobilais telefons ir kļuvis par mūsu ikdienas neatņemamu sastāvdaļu – cilvēki runā par tālruni, raksta īsziņas, sērfo internetā, klausās mūziku darbā, mājās, kafejnīcās, esot uz ielas. Pat atrodoties dzelzceļa tuvumā, mums grūti atmest šo paradumu – aizrautīgi darboties ap mobilo, taču šādai neapdomībai var būt smagas segas – zaudēta dzīvība, nepamanot tuvojošos vilcienu. Aicinot dzelzceļa tuvumā nelietot mobilās ierīces un būt uzmanīgiem, VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) uzsāk sociālu kampaņu par drošu dzelzceļa šķērsošanu Atmet telefonu un dzīvo!

«Mūsdienās atrast labu, konkrētam uzņēmumam piemērotu vadītāju ir kā adatas meklēšana siena kaudzē,» secina starptautiska augstākā līmeņa personāla atlases tīkla Amrop partneris Rīgas birojā Viesturs Lieģis. Viņš norāda, ka Latvijas darba devēji pieļauj gana daudz kļūdu vadītāja meklēšanas procesā un tādējādi iegriež uzņēmuma attīstībai, jo nepārprotami vadītājs ir viens no svarīgākajiem faktoriem, vai uzņēmums piedzīvos uzplaukumu vai pagrimumu.

Līga Vētra šobrīd apgūst interjera dizainu un ir iecerējusi pēc profesionālās skolas absolvēšanas studēt arhitektūru. Ir arī plāns B – doties studēt un strādāt uz ārvalstīm. Viņa uzskata, ka profesionālā izglītība ne tikai ļauj apgūt interesējošo specialitāti, bet veido jauno cilvēku daudz patstāvīgāku. Pavisam nesen Līga teicami savas profesionālās iemaņas apliecināja nacionālajā jauno profesionāļu meistarības konkursā SKILLS LATVIA 2017, savā kategorijā iegūstot 1. vietu. Jauniete labprāt nākamgad startētu arī šāda veida starptautiskajās sacensībās.

Gandrīz katrs otrais jeb 48% aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka Latvijā darba atrašanas iespējas ir sliktas. Turklāt, runājot par izmaiņām nākotnē, arī tās vairākumam iedzīvotāju pagaidām šķiet grūti prognozējamas un «miglā tītas». Taču, izvērtējot, kas ir nepieciešams, lai šajā situācijā palielinātu savas iespējas atrast labu darbu, aptaujātie uzskata, ka neiztikt bez vērtīgiem kontaktiem un paziņu loka, liecina jaunākais "Baltic International Bank Latvijas barometra" pētījums.

Aija Strazda kopš pusaudzes gadiem ir iesaistījusies brīvprātīgo darbā – sākumā to pamēģināja, intereses vadīta, darot sīkus darbiņus, piemēram, šķirojot drēbes humānās palīdzības punktā, taču ātri vien viņu aizrāva brīvprātīgo kustības sūtība, turklāt, darot kaut ko citu labā, arī pats darītājs gūst vairākus plusiņus savas personības pilnveidē, ir pārliecināta Aija.

11. maija agrā rīta stundā Jūrmalas kafejnīcā Kūriņš caur loga stiklu tika iemests Molotova kokteilis. Tas ir jau otrais uzbrukums krodziņam divu nedēļu laikā. Kafejnīcas īpašnieks Arnis Ābelītis ir pārliecināts, ka šādas netīras priekšvēlēšanu spēlītes sākuši politiskie konkurenti (A. Ābelītis balotējas uz Jūrmalas domi). Policija sākusi kriminālprocesu.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) mājaslapā sākusies skolēnu elektroniskā reģistrācija algotam vasaras darbam.

2014. gada 1. janvārī Latvijā tika ieviests eiro, un šo vērienīgo projektu, kas ilga gandrīz 10 gadus, koordinēja un uzraudzīja viens cilvēks – Sanita Bajāre.

Skolotājs uzdod jautājumu, bet skolēni neatbild, lai gan zina atbildi – baidās kļūdīties. Jauniešiem ir sapņi, ko viņi vēlētos piepildīt, taču viņi baidās noticēt saviem spēkiem vai izvēlas tos nerealizēt, lai neatšķirtos no savu vienaudžu bara, kam ir citas intereses. Klasesbiedri redz, ka kādam dara pāri, taču neiejaucas, jo baidās izskatīties citādāki. Tik daudz atrunu, lai nerīkotos, tā vietā, lai būtu drosmīgi.

Profesionālo izglītību pēdējos gados skāruši pozitīvi pārmaiņu vēji – skolas ir ieguvušas mūsdienīgus vaibstus, iepirkta moderna mācību bāze, ieviesta jauna mācību pieeja, kas paredz, ka daļu no mācību programmas audzēkņi apgūst pie darba devēja.

Cilvēks ar uzņēmēja ķērienu – šāds iespaids rodas pēc sarunas ar Mārci Mincānu. Viņš, vēl būdams students, jau iepazina uzņēmējdarbības virtuvi, uzsākot savu biznesu nekustamo īpašumu jomā, pēc tam pieņēmis pavisam jaunu izaicinājumu – nokļuvis kafijas pasaulē, kura patiesi viņu aizrāvusi.

Latvijā šobrīd ir reģistrēti 5697 jaunieši bezdarbnieki vecumā no 15 līdz 24 gadiem jeb 7,5% no bezdarbnieku kopskaita, liecina jaunākā Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotā statistika. Lai palīdzētu viņiem atrast savu vietu darba tirgū, jau trešo gadu tiek īstenots ESF projekts Jauniešu garantijas, kas ietver virkni pasākumu konkurētspējas celšanai.

Laboratorium.lv, macibuvideo.lv, Fizmix.lv, Edurio un e-Twining – šīs ir tikai dažas no iniciatīvām, kuras veidojuši vai tajās darbojas Iespējamās misijas dalībnieki un absolventi – jaunie pedagogi. Iespējamās misijas dalībnieki arī iesaistījušies jaunā mācību satura izstrādē, kuru skolas sāks aprobēt jau šā gada septembrī. Kompetencēs balstīts mācību saturs – šāda pieeja Iespējamās misijas skolotājiem ir jau ierasta prakse, jo skolotāja monotona vielas pasniegšana vairs patiesi nespēj ieinteresēt 21. gadsimta skolēnus.

Jau desmito gadu pēc kārtas Prakse.lv rīko projektu Uzņēmumu atvērto durvju nedēļa.

Šā gada augustā tiks prezentēts jaunais mācību saturs skolās, pie kura izveides strādā 20 darba grupu. Jaunā satura aprobācija mācību iestādēs sāksies jau septembrī, taču skolu vadība, pedagogi, arī vecāki ceļ trauksmi – nav nekādas skaidrības, kas un kā tiks mācīts, kas tiks prasīts no skolotājiem. Pārmaiņas tiek gaidītas ar lielu stresa devu.

Ilgas pēc ģimenes, draugiem un Latvijas – šie ir būtiskākie motivatori, kāpēc reemigranti nolemj atgriezties, secināts Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra pētījumā Atgriešanās Latvijā (autors – profesors Mihails Hazans).