Lai arī mūsdienu jaunieši ir izauguši kopā ar planšetēm, mobilajiem telefoniem, datoriem un ar tiem māk rīkoties ļoti prasmīgi, taču šīs ierīces viņi galvenokārt izmanto tikai izklaidei, proti, jauniešu digitālās prasmes «iestrēgušas» izklaides sfērā, viņiem iztrūkst pilnvērtīgu zināšanu un iemaņu par jēgpilnu tehnoloģiju izmantošanu, secināts digitālās izglītības iniciatīvā Samsung Skola nākotnei. Taču tieši digitālās prasmes ir viena no top kompetencēm darba tirgū – māka spēlēt virtuālās spēlītes vai prasme attēlu ievietot Instagram nebruģēs karjeras ceļu.
«Latvijā ir ātrs internets, nepieciešamā infrastruktūra, taču ar to nepietiek, lai celtu savu konkurētspēju. Ir jāprot šīs tehnoloģiju iespējas izmantot, un ne jau tikai ar izklaidējošu nolūku,» akcentē Samsung Skola nākotnei programmas vadītājs Baltijā Krišjānis Ozols.
Taču veiktā jauniešu aptauja liecina, ka vairums Latvijas jauniešu laiku internetā novērtē kā interesantu un izklaidējošu, ne jēgpilnu. Piemēram, lielākais vairums - 76% - seko draugu aktivitātēm sociālajos tīklos, 75% - internetā sazinās ar ģimeni un draugiem. Viņi ļoti bieži izmanto Instagram un WhatsApp, taču internetbanku nekad nav lietojuši 62% aptaujāto, tiešsaistes dokumentus 41%, divas trešdaļas nezina, kas ir mākoņpakalpojumi.
«Aptaujas dati apstiprina vairāku pētnieku secinājumu, ka daļai jauniešu interneta lietošana ir «iekapsulējusies» brīvā laika un izklaižu sfērā. Mācību un praktisku sadzīves uzdevumu risināšana internetā nav jauniešu prioritāte. Piemēram, jaunieši apgalvo, ka internetā sazinās ar saviem draugiem. Vairums to dara Instagram, kas nozīme, ka viņi sazinās ar attēliem - tā nav jēgpilna komunikācija,» saka Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes (LU PPMF) Pedagoģijas nodaļas vadītāja profesore Zanda Rubene, papildinot: «Tāpēc ļoti būtiski ir veicināt digitālo prasmju izmantošanu tieši mācību un reālu, sadzīvē nepieciešamu uzdevumu veikšanai.»
Nav jau, protams, gluži tā, ka jaunieši ir pilnīgi neprašas - vairums pārzina MS Office biroja programmatūras pamatus, foto un video veidošanas un izvietošanas tehnikas, zina, kā lietot epastu un kalendāru. 4/5 prot atiestatīt augšupielādētās programmas datorā un telefonā, apgalvo, ka izprot autortiesību būtību un gandrīz tikpat daudz ievēro to, kad dalās ar citu izveidotu saturu.
«Vienlaicīgi jaunieši paši apstiprina, ka viņiem noderētu papildu zināšanas un prasmes, lai pilnībā izmantotu digitālās tehnoloģijas. Piemēram, programmēšanā - 88%, mākoņpakalpojumu izmantošanā - 71% un MS Excel lietošanā - 66%,» norāda Krišjānis Ozols.
Jaunieši atzīst, ka viņiem noderētu papildu zināšanas arī internetā pieejamās informācijas izvērtēšanā (64%), taustiņu kombināciju izmantošanā datorā (60%), MS Word (50%) un MS Power Point lietošanā (45%), kā arī padomi informācijas meklēšanā (40%). Daļai aktuāli ir arī padomi antivīrusu programmu lietošanā gan telefonā (33%), gan datorā (41%).
«Jaunieši ir visai pārliecināti par to, ka apzinās iespējamos drošības apdraudējumus, riskus un maldināšanas mēģinājumus internetā, taču respondentu atbildes liecina, ka izpratne par minētajām parādībām tomēr ir ierobežota,» saka Z. Rubene.
Vairāki potenciāli riski jūtami ikdienas paradumos, piemēram, puse respondentu sociālajos tīklos dalās ar svarīgāko informāciju par sevi - dzimšanas diena, ģimenes locekļi, skola un citi dati. Gandrīz puse ir sūtījuši privātā sarakstē foto vai video, kura nonākšana sociālajos tīklos pašiem liktos apkaunojoša. Vairāk nekā trešdaļa apstiprina draudzību sociālajos tīklos arī ar cilvēkiem, kurus nepazīst.
Vairums jauniešu uzskata, ka prot atpazīt mediju saturā reklāmas materiālus (81%) un viegli spēj pārbaudīt, vai informācija sociālajos tīklos ir patiesa (73%). Taču, piemēram, apgalvojumu «Šokējoši! 78% skolēnu ir atkarīgi no viedtālruņiem! Dalies ar šo ziņu!» atzīst par patiesu puse respondentu, piekrītot apgalvojumam: «Jā, visi mani draugi lieto viedtālruņus, tā ir patiesa ziņa, jo minēti konkrēti skaitļi!» Tikai puse pieslejas apgalvojumam: «Neticu, ka tā varētu būt taisnība. Iespējams kāds tikai vēlas pievērst sev uzmanību. Pārbaudīšu, pirms dalīšos ar šo ziņu.»
«Aptaujas dati liecina, ka jauniešiem ir pietiekamas zināšanas, kā tehniski sevi pasargāt interneta vidē. Vienlaikus ir redzams, cik būtiski nepieciešams pilnveidot prasmi pārnest tehniskās zināšanas uz ikdienas kontekstu. Piemēram, 85% aizsargā savu mobilo tālruni ar paroli, tajā pašā laikā 42% ir sūtījuši privātā sarakstē kādam savu foto vai video, kura nonākšana sociālajos tīklos viņiem liktos apkaunojoša,» saka Latvijas drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska. «Mūsu pieredze rāda, ka visbiežāk jaunieši nonāk problēmsituācijās tādēļ, ka nav izvērtējuši savas rīcības sekas.»
Balstoties uz pētījuma datiem, digitālās izglītības iniciatīva Samsung Skola nākotnei šogad Latvijā īstenos programmu Skolēna digitālais IQ, lai stiprinātu jauniešu digitālās prasmes praktiskos tiešsaistes kursos. Tie būs pieejami www.skolanakotnei.lv šī gada septembra vidū, stiprinot jauniešos zināšanas tādās tēmās kā drošs internets, biroja programmatūras, attīstot prasmi kritiski domāt un neticēt visam, kas atrodams internetā.