Šadurskis: Valdībā iesniegtie grozījumi nodrošinās iespējas pedagogiem saņemt lielāku algu

Saruna ar izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski – 10 ekspresjautājumu, 10 atbilžu.

- Vai no 1. septembra pedagogiem būs algu pielikums?

- Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi izskatīšanai valdībā vairākus grozījumus regulējumā attiecībā uz valsts mērķdotāciju pedagogu atalgojumam, ko saņem pašvaldības. Grozījumi nodrošinās iespējas pedagogiem saņemt lielāku atalgojumu nekā līdz šim, jo ierobežos pašvaldību iespējas uzkrāt valsts mērķdotācijas finansējumu, un tas būs jātarificē pedagogu algās. Tāpat sagatavotie grozījumi paredz arī citus mehānismus, kuru mērķis ir nodrošināt pedagogu atalgojuma intereses.

Jāņem vērā, ka pedagogu atalgojumu ietekmē ne tikai valsts finansējuma apmērs pašvaldībai, bet arī tas, ka faktisko algas apmēru nosaka skolotāju darba devējs, pašvaldība. Algu skolotājiem nosaka pašvaldība kā skolu dibinātājs, īpašnieks un pedagogu darba devējs. Turklāt algas skolotājiem mainās katru gadu, ko nosaka konkrētā pedagoga darba slodzes apmērs.

Pašvaldībās, kuras ir mērķtiecīgāk risinājušas novada izglītības stratēģiju un to arī īsteno, atalgojuma ziņā pedagogi ir lielāki ieguvēji.

Statistikas dati skaidri parāda, kā skolēnu skaits, klašu piepildījums, skolu tīkls ir ietekmējis un arī turpinās ietekmēt pedagogu atalgojumu.

- Kā plānots izskaust nevienlīdzību pirmsskolas un vispārizglītojošo skolu pedagogu starpā (atalgojuma ziņā)?

- IZM ir piedāvājusi risinājumus, kas paredz atalgojuma pieaugumu pirmsskolas pedagogiem un ka to pilnībā pārņemtu valsts. Taču diemžēl visu 119 pašvaldību vidū nav vienprātības. To spilgti apliecināja sarežģītās diskusijas pērn par pedagogu atalgojuma modeli. IZM piedāvājums bija, ka arī pirmsskolas pedagogu algas zemākā likme ir 680 eiro, bet pašvaldību spiediena rezultātā tika noteikts pārejas periods, nosakot zemāku likmi - 620 eiro.

Jau pērn par šo jautājumu runāts ar pašvaldībām, kurām piedāvāts, ka valsts pārņems bērnudārzu pedagogu atalgojumu, bet tā vietā pašvaldības nodrošinātu skolēnu bezmaksas ēdināšanu, kuru pašlaik sākumskolās nodrošina valsts. Šo sarunu laikā katrs izrēķināja savu izdevīgumu, un daļa pašvaldību secināja, ka tas tām nav izdevīgi.

- Cik skolu jaunajā mācību gadā neatvērs savas durvis - tiks slēgtas, apvienotas, reorganizētas?

- Lēmumus par skolu dibināšanu, reorganizāciju, slēgšanu pieņem pašvaldības kā skolu dibinātājas. IZM rīcībā esošā informācija liecina, ka reorganizētas varētu tikt vairāk nekā desmit vispārējās izglītības iestādes.

- Jaunā mācību satura aprobācija mācību iestādēs sāksies jau pavisam drīz - septembrī. Tomēr skolu vadībai un pedagogiem vēl ir gana daudz neskaidrību. Viņi taujā - kas un kā tiks mācīts, kas tiks prasīts no skolotājiem, ko mēs aprobēsim, kā tas notiks, kas mainīsies?

- Jā, jaunā mācību satura aprobācija sāksies no jaunā mācību gada 100 Latvijas skolās. Valsts izglītības satura centrs ļoti intensīvi strādā pie projekta ieviešanas. Tiek rīkoti gan semināri, gan konferences un citu veidu pasākumi, lai pēc iespējas vairāk pedagogi saņemtu gan informāciju, gan gūtu atbildes uz interesējošajiem jautājumiem. Projekts ir uzsākts pērn novembrī, un to paredzēts noslēgt 2021. gadā. Šobrīd strādā ap 20 darba grupu, kurās ir augstskolu mācībspēks, pedagogi, lai izstrādātu saturu no pirmsskolas līdz 12. klasei. Satura melnraksta publiska apspriešana notiks šā gada rudenī. Saprotams, ka sabiedrībā valda dažādi viedokļi par to, kam ir jābūt jaunajā saturā, tā ka ir gaidāma radoša un spraiga diskusija.

Galvenokārt vēlos uzsvērt, ka jaunās satura reformas uzdevums ir domāšanas un pieejas maiņa. Ko un kā mācām. Projekts ir tikai līdzeklis, lai to sasniegtu. 21. gadsimtā vide ir radikāli atšķirīga, salīdzinot ar to, kurā esam dzīvojuši un mācījušies kaut vai vēl šā gadsimta sākumā.

Daudzās skolās Latvijā skolotāji jau šodien izmanto metodes, kas ne tikai sniedz zināšanas konkrētajā priekšmetā, bet papildus iemāca saskatīt kontekstu, iemāca šīs zināšanas pielietot dzīvē, analizēt notiekošo plašākā kontekstā. Mūsu mērķis un izaicinājums - šo objektīvi nepieciešamo mācīšanās pieejas maiņu padarīt par mērķtiecīgu un sistemātisku procesu visās Latvijas skolās.

Projekta aizsākto mācību pārmaiņu būtība ir panākt, lai skolotāji sāk plānot dažādus mācību priekšmetus kopā. Tas palīdzēs skolēniem veidot dziļāku izpratni par mācībām, attīstīt un nostiprināt 21. gadsimtā nepieciešamās prasmes. Lai to sasniegtu, pilotskolām būs milzīga loma: projekta komanda pirmām kārtām skatīsies, kāds atbalsts nepieciešams, kādi ir šķērsli un barjeras, lai pārmaiņas notiktu, un kāda veidojas labākā pieredze.

- 9. klašu absolventiem drīzumā jāizdara izvēle: palikt vidusskolā vai iet uz profesionālo skolu. Kādu izvēli izdarīt jeb kam ir lietderīgi palikt vidusskolā un kam vērtīgāk izvēlēties profesionālo izglītību?

- Protams, lēmums par izglītības ieguvi profesionālās izglītības iestādē vai vidusskolā ir katra individuāla izvēle. Liela nozīme turpmākās izglītības izvēlei ir karjeras konsultantiem, kas ir pašvaldību kompetences jautājums nodrošināt šā atbalsta personāla pieejamību skolās. Pieprasījums darba tirgū, dažādas ekonomistu prognozes liecina par augstu pieprasījumu pēc kvalificētiem speciālistiem visdažādākajās jomās gan IT, gan būvniecībā. Domāju, ka joprojām valda iesīkstējušie stereotipi par nepietiekamu atalgojumu vai prestižu par profesionālo izglītību. Reālā situācija ir pretēja. Trūkst gan labi atalgotu amatnieku, gan IT jomas speciālistu. Ja jaunieti interesē praktiskas lietas, mehānika, amatniecība, būvniecība, tad noteikti vispiemērotākā izvēle ir izglītības ieguve profesionālās izglītības jomā. Pēc tam ikvienam ir lieliskas iespējas turpināt izglītību augstskolā.

Sarunas turpinājumu lasiet 20. jūnija avīzes Karjeras lapās.