Ķīmiķiem bezdarbnieka statuss nedraud, diemžēl jaunie uz šo jomu neraujas

© Publicitātes foto

Ķīmiķi darba tirgū ir uz izķeršanu – viņus vajag gan farmācijas, gan ķīmijas, gan būvniecības uzņēmumiem gan Latvijā, gan darba netrūks arī ārvalstīs, tomēr, kā liecina izglītības iestāžu uzņemšanas statistika, jaunieši nestāv rindām, lai apgūtu šo profesiju. Piemēram, Latvijas Universitātē pērn ķīmiju vēlējās apgūt 239 reflektanti (uzņemti tika 76) – tas ir trīs līdz četras reizes mazāk nekā jauniešu populārajās programmās, piemēram, juristos, ekonomistos.

Lai jau skolas laikā vairotu interesi par ķīmiju, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija (LAĶĪFA) īsteno iniciatīvu Jauno ķīmiķu klubs, kam nesen apritēja gads.

Iesaistās piecas skolas

«Izjūtot potenciālo darbinieku trūkumu tuvākajā nākotnē, asociācija pēdējos gados aktīvi cenšas nozari popularizēt jauniešu vidū. Lai strādātu tik sarežģītā jomā kā mūsu, eksaktajam virzienam ir jāpievērš pienācīga uzmanība jau skolā. Strādājām ar skolotājiem - stāstām par aktuālāko nozarē, iepazīstinām ar nozares vajadzībām, darba iespējām, darba vidi mūsu uzņēmumos - ar domu, lai viņi šo informāciju tālāk nodod saviem audzēkņiem. Pedagogu aptaujas liecināja, ka praktiskie uzdevumi, eksperimenti ir viens no veidiem, kā ieinteresēt jauno paaudzi. Taču šiem praktiskajiem darbiem ne vienmēr stundās pietiek laika saspringto mācību programmu dēļ vai arī mācību materiālā bāze nav atbilstoša. Tā arī radās ideja par Jauno ķīmiķu klubu, kurā dalība ir bez maksas,» stāsta LAĶĪFA izpilddirektore Raina Dūrēja.

Klubiņā šobrīd darbojas Rīgas Centra humanitārās vidusskolas, Rīgas Klasiskās ģimnāzijas, Rīgas Teikas vidusskolas, Rīgas Jāņa Poruka vidusskolas un Rīgas Hanzas vidusskolas skolēni. «Klubiņa auditorija ir 7. līdz 9. klašu skolēni. Šo vecuma grupu izvēlējāmies apzināti, jo šajā vecumā cilvēks vēl meklē savu ceļu profesiju pasaulē,» norāda R. Dūrēja, piebilstot, ka ir mērķis klubam vērsties plašumā.

Mācās eksperimentējot

Minēto skolu audzēkņi visa mācību gada garumā padziļināti ir apguvuši ķīmiju, veicot eksperimentus, kā arī regulāri diskutējot par zinātni un piedaloties konkursos.

Tā rezultātā Jauno ķīmiķu klubs ļauj jauniešiem saprast, vai ķīmija var kļūt par viņu nākotnes karjeras izvēli, kā arī novērtēt savas iespējas, izvēloties dabaszinātņu nozares, kuras padziļināti apgūt augstskolā. «Skolā pulciņu vada konkrētās skolas pedagogi, asociācija nodrošina vajadzīgo aprīkojumu,» informē R. Dūrēja.

Maija beigās Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā notika Jauno ķīmiķu kluba gada noslēguma pasākums, kas tika organizēts kā pateicība jauniešiem par vēlmi ārpus mācību stundām veltīt laiku, lai izprastu sarežģīto un vienlaikus aizraujošo ķīmiju.

Pasākumā bija iespēja vērot skolēnu prezentācijas un eksperimentus. Vienlaikus notika arī jauno ķīmiķu sacensības, kurās skolēni izmantoja mācību gada laikā iegūtās prasmes, kā arī pārbaudīja savu erudīciju.

Ja attopas tikai vidusskolā R. Dūrēja akcentē, ka farmācijas nozare ir viena no strauji augošajām nozarēm, kurai nākotnē būs vajadzīgi jauni darbinieki. Šobrīd aptuveni viena trešdaļa speciālistu ir pirmspensijas vecumā.

«Demogrāfiskā situācija nav darba devējiem labvēlīga - katrs cenšas gudrākos prātus piesaistīt sev. Varu droši apgalvot, ka, izvēloties savu nākotni saistīt ar ķīmiju, cilvēkam pavērsies plašas karjeras iespējas, no farmācijas līdz būvmateriāliem, zinātnei. Arī atalgojums ir konkurētspējīgs, tas ir virs vidējā valstī.» Taču jaunieši uz šo nozari neplūst straumēm. Nenoliedzami, daudzus attur fakts, ka izglītošanas process nebūs vienkāršs. Otrs iemesls - tikai vidusskolā jaunietis attopas, ka tieši ar farmāciju un ķīmiju varētu saistīt savu profesionālo darbību, bet ir par vēlu - nav pietiekamu zināšanu, lai sekmīgi uzsāktu studijas. «Tieši tādēļ asociācija ir par to, lai fizikas un ķīmijas eksāmeni būtu skolās obligāti. Tādējādi jaunietim būtu pamatzināšanu bāze tālākām studijām augstskolā vai koledžā, ja galu galā izvēle būtu par labu tieši ķīmijai,» akcentē R. Dūrēja.

***

Viedoklis

Jauno ķīmiķu kluba skolotāja Arina Kudrjavceva (Rīgas Centra humanitārā vidusskola):

- Šajā mācību gadā klubā darbojās trīspadsmit 8. klases skolēni. Uz nodarbībām viņi nāca ar patiesu interesi, un esmu pārliecināta, ka viņi būs aktīvi arī nākamgad. Lai arī nodarbībās galvenais fokuss ir uz praktisku darbošanos, kas skolēniem visvairāk patīk, tomēr iekļaujam arī teorētisko bāzi. Skolēni ar lielu degsmi ķeras klāt dažādiem eksperimentiem, un svarīgi, ka šis process nenoslēdzas pusratā, jo ir nozvanījis stundas zvans un stunda beidzas, bet eksperimentu jaunietis var veikt līdz galam. Šīs ir ārpusklases nodarbības. Vēl viens pluss - grupiņa ir neliela, tāpēc katram skolotājs var nodrošināt individuālu pieeju. Nākamajā mācību gadā interesentu pulks noteikti būs lielāks - pievienosies jauna 8. klase. Esmu pārliecināta, ka daļai skolēnu šis klubs dod vajadzīgo impulsu izvēlēties ķīmiķa profesiju vai mediķa specialitāti, vai arī kādu citu profesiju, kurā eksaktās zinības ir vitāli svarīgas.



Svarīgākais