Šobrīd notiek dokumentu pieņemšana augstskolās un koledžās. Taču nav noslēpums – liela daļa jauniešu savu izvēli izdara pēdējā brīdī, līdz galam neizvērtējot savas intereses un iespējas, bet seko bara principam – studē to, kas skaitās prestiži, iestājas turpat, kur klasesbiedri, izpilda vecāku gribu.
Izaugsmes trenere, psiholoģe Laura Kuršīte norāda, ka jauniešu vidū pārāk izplatīts ir bara princips, pieņemot vienu no svarīgākajiem lēmumiem jaunā cilvēka dzīvē - kas es vēlos būt nākotnē. Lai arī jaunietim pašam var šķist, ka viņš ir gana pieaudzis, lai viens pats spētu pieņemt lēmumu, L. Kuršīte mudina tomēr vismaz uzklausīt un aprunāties ar kādu, kas spētu dot skatu no malas. Piemēram, lietderīga var būt saruna ar pedagogu, kas jaunieti ir iepazinis daudzu gadu garumā un var ieskicēt viņa stiprās puses. «Jaunietis varbūt nemaz līdz galam neapzinās kādu savu talantu, un šāda saruna var atvērt acis,» iesaka L. Kuršīte.
No puniem nav pasargāts neviens
Otrs vērtīgs padomdevējs var būt vecāki - ja viņi jau kopš atvases agras bērnības ir veduši viņu uz dažādiem pulciņiem, iesaistījuši interešu izglītībā, viņiem ir savs redzējums par sava bērna spējām un interesēm. «Tomēr vecākiem jāatceras - viņi nevar uzspiest savu gribu. Jā, varbūt viņiem šķiet, ka viņi zina labāk, kur studēt, kādas profesijas pavērs labākas karjeras iespējas, taču gala lēmums ir jāpieņem pašam jaunietim. Vecākiem tikai jābūt kā padomdevējiem, atbalstam. Mēs visi gribam savus bērnus pasargāt no dažādiem puniem, taču viņiem ir tādi jāgūst. Turklāt, virzot savu bērnu izvēlēties tikai tā sauktās prestižās profesijas, specialitātes, kur ir labs atalgojums, bet pilnībā ignorējot bērna intereses, gaidītā rezultāta nebūs. Savā praksē esmu redzējusi gana daudz personu, kam ir prestižs darbs, bet viņu acīs nav redzama prieka dzirksts par to, ko viņi dara,» akcentē koučs.
Dot plašāku skatījumu
Ja jaunietis vēl nav izlēmis, ko studēt, pastāv iespēja arī apmeklēt karjeras konsultantu, kas caur dažādiem testiem, sarunām palīdzēs atrast jaunieša aicinājumu, vēlamo virzienu. Arī kouči var palīdzēt sakārtot domas. L. Kuršīte koučingu raksturo kā efektīvu instrumentu cilvēka attīstības veicināšanā un mērķu sasniegšanā, ļaujot katram pašam apzināties, saprast un izdarīt priekš sevis labāko izvēli dzīvē, karjerā, biznesā. «Koučingam ir vairākas dimensijas. Pirmā - tas palīdz cilvēkam paskatīties uz konkrēto situāciju, sevi no vairākiem skatpunktiem - bieži mēs uz lietām raugāmies tikai no vienas prizmas, taču sadarbībā ar kouču cilvēks iemācās redzēt plašāk. Otrā - cilvēkiem patīk sēdēt komforta zonā, tomēr tas traucē izaugsmei, un kouča uzdevums ir mest jaunus izaicinājumus, mudināt izkāpt no komforta zonas. Kouča uzdevums ir arī iedrošināt, atbalstīt, lai cilvēks neapstātos pirms nospraustā mērķa sasniegšanas. Parasti šis process arī iedvesmo. Protams, arī pašam cilvēkam ir jābūt atvērtam sadarbībai: ja viņš neko negrib, neviens speciālists nevarēs palīdzēt,» skaidro L. Kuršīte, kas ne tikai praktizē kā koučs, apmāca jaunos profesionāļus, bet ir arī Starptautiskās Kouču federācijas Latvijas nodaļas valdes locekle.
Nav akli jāpakļaujas citu gribai
Viņa iedrošina jauniešus, izvēloties studiju virzienu, nenovērtēt sevi par zemu. «Ir jāpamēģina, nevis uzreiz jāuzliek zīmogs - es to nevaru, man nesanāks. Tā nav katastrofa, ja tomēr ar laiku nākas secināt - izdarīta aplama izvēle. Pirmkārt, jebkurš mācību process sniedz jaunas zināšanas. Otrkārt, izglītība pati par sevi ir vērtība - darba tirgus pieprasa diplomu. Turklāt mūsdienu jaunatne ir daudz elastīgāka un labāk pielāgojas pārmaiņām. Protams, karjeras izvēles jautājumus nevajag uztvert vieglprātīgi. Ir jābūt sapratnei, ko es gribu, kas man patīk pirms izvēles izdarīšanas. Ir nepareizi izvēlēties studiju virzienu tikai tādēļ, ka to izvēlējās skolas biedri vai vecāki lika. Diemžēl ir jaunieši, kas kautrējas pateikt - es gribu strādāt, piemēram, par skolotāju, metinātāju -, jo tas sabiedrības acīs nav prestiži. Taču jebkura profesija ir vajadzīga un godājama. Ir jāieklausās sevī, nevis akli jāpakļaujas citu gribai. Tas nav vienkārši, ja jaunietis ir viens, jo spiediens ir no visām pusēm, tāpēc ir labi, ja ir blakus kāds atbalstošs plecs,» uzskata L. Kuršīte.