Neraugoties uz premjerministra Valda Dombrovska teikto, ka Saskaņas centra (SC) piesaistīšana valdībai vairs nav iespējama, apvienības līderis Nils Ušakovs Sociāldemokrātiskās partijas Saskaņa kongresā optimistiski solīja, ka šī valdība pavisam drīz kritīs un pie jaunas veidošanas beidzot tiks arī viņa vadītais politiskais spēks.
Valsts dzimšanas dienas priekšvakarā premjerministrs, izraisot neizpratni koalīcijas partneros, norādījis, ka par dalību 16. marta leģionāru piemiņas pasākumos Nacionālo apvienību pārstāvošie ministri var zaudēt savus amatus.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) drūmākās prognozes par iedzīvotāju ienākumu nodokļa sadali nepiepildīsies, bet ar mazākiem ienākumiem nākamgad pašvaldībām tomēr būs jārēķinās, sola valdība.
Pārtikas ražotāji atsakās no grozījumiem Konkurences likumā, jo panākuši, ka mazumtirgotāji par piegādāto preci norēķinās laikus arī bez likumdevēja iejaukšanās.
Valdība samazinājusi prognozi nākamajam gadam par iekšzemes kopprodukta izaugsmi par pusotru procentpunktu. Tas teorētiski var nozīmēt, ka nākamā gada valsts budžetam būs nepieciešama lielāka konsolidācija, nekā plānots līdz šim.
Uzņēmēju satraukumam par iespējamām iepriekš neprognozētām izmaiņām nodokļu politikā, kas radās pēc ekonomikas ministra Daniela Pavļuta izteicieniem, nav pamata, sola finanšu ministrs Andris Vilks, piebilstot, ka ministram trūkusi izpratne.
Nespēdams pārliecināt Vienotību, Zatlera Reformu partiju (ZRP) un Nacionālo apvienību par varavīksnes valdības veidošanu, Valsts prezidents Andris Bērziņš valdības veidošanu uztic Valdim Dombrovskim. Valdība šonedēļ, visticamāk, apstiprināta netiks.
Olšteina sešnieka stutētu koalīciju Valsts prezidents Andris Bērziņš neatzīst par labu esam. Valdim Dombrovskim rīt prezidentam jāuzrāda labāks modelis. Visticamāk – jāizšķiras, kuru partneri atstāt opozīcijā.
Valda Dombrovska veidotā valdība ar totālu izgāšanos pārdzīvoja pirmo nopietno pārbaudi – Saeimas priekšsēdētāja ievēlēšanu. Koalīcija ar Nacionālo apvienību, Zatlera Reformu partiju un Vienotību plīst pa visām šuvēm.
Politiskās spēles. Bijušā prezidenta Valda Zatlera cerības noturēties politikas elitē un iegūt Saeimas priekšsēdētāja amatu vakar pārplīsa kā ziepju burbulis.
Zatlera Reformu partijas rindās tapis kārtējais bezprecedenta gadījums Latvijas parlamentārajā vēsturē – dienu pirms 11. Saeimas pirmās sēdes par aiziešanu no partijas paziņoja seši deputāti. Šāds lēmums formāli apdraud arī Valda Dombrovska veidoto valdību.
Parlamentā iekļūstot Zatlera Reformu partijai, daudziem 10. Saeimas deputātiem neizdevās iekļūt jaunizveidotajā likumdevējā. Aiz strīpas palikušie parlamenta darba vērtējumā nav vienoti – esot pietrūcis laika.
Zatlera Reformu partija, kā to jau paredzēja ietekmīgākais koalīcijas partneris Solvitas Āboltiņas personā – Vienotība, pēc pauzes ieturēšanas nolēmusi atgriezties pie vecā koalīcijas modeļa. Pārtraukums bijis nepieciešams, lai saprastu, «kas notiek».
Vēl vakar dienas pirmajā pusē jaunizveidotās koalīcijas dalībnieki bija optimistiski un plānoja, ka ministru portfeļi līdz piektdienai būs sadalīti, bet jau vakarā Zatlera Reformu partija (ZRP) izplatīja paziņojumu, ka sarunas par koalīcijas veidošanu neesot saprātīgas un partija ieturot pauzi.
Koalīcija, kas pēc pirmdien parakstītās vienošanās starp Zatlera Reformu partiju, Vienotību un Nacionālo apvienību Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK visticamāk tiks nodibināta, būs nopietns pārbaudījums Nacionālajai apvienībai.
Trīs nedēļas ilgušajā pacietības un nervu pārbaudē Vienotība pārspējusi Zatlera Reformu partiju. Lai pārliecinātu Valdi Zatleru atteikties no koalīcijas veidošanas ar vēlēšanās uzvarējušo Saskaņas centru, daudz tanku nebija nepieciešams – vakar pašā vakarā Vienotība, ZRP un Nacionālā apvienība parakstīja koalīcijas izveides līgumu.
Triju nedēļu laikā politiķi vēl aizvien nav spējuši vienoties par koalīcijas izveidi. Ja līdz šīs dienas vakaram Saeimā iekļuvušās partijas nebūs vienojušās vismaz par kopēju pozīciju, valdības veidošanu savās rokās ņems Valsts prezidents.