Zatlerieši noliek koalīciju uz bremzēm

© F64 Photo Agency

Vēl vakar dienas pirmajā pusē jaunizveidotās koalīcijas dalībnieki bija optimistiski un plānoja, ka ministru portfeļi līdz piektdienai būs sadalīti, bet jau vakarā Zatlera Reformu partija (ZRP) izplatīja paziņojumu, ka sarunas par koalīcijas veidošanu neesot saprātīgas un partija ieturot pauzi.

ZRP secinājusi, ka potenciālie koalīcijas partneri – Vienotība un Nacionālā apvienība – topošajā valdības deklarācijā ir gatavi parakstīt vienošanos par ZRP rosināto reformu īstenošanu bez patiesa nodoma tās īstenot. Par to liecinot partiju pārstāvju publiskie izteikumi, kas esot būtiskā pretrunā ar parakstīto vienošanos par reformu un tiesiskuma koalīcijas izveidi. Tas liekot domāt, ka iespējamo partneru skatījumā nākamā valdības deklarācija varētu būt tikai formāla un bez reālas motivācijas īstenot tajā iekļautos mērķus. ZRP lēmusi līdz piektdienai ieturēt pauzi koalīcijas sarunās, lai spriestu par tālāku rīcību.

ZRP pārdomāt likuši vakar LR 1 raidījumā Krustpunktā Solvitas Āboltiņas teiktais. Viņa pretēji koalīcijas vienošanās dokumentā ierakstītajam publiski apšaubījusi mērķi samazināt darbaspēka nodokļus un pārcelt nodokļu slogu uz nekustamo īpašumu un patēriņu. Savukārt Nacionālās apvienības pārstāvis Raivis Dzintars apvienības interneta vietnē norādījis, ka vienošanās dokuments un tā saliedētības sadaļa ir «[..] apkopojums, kam, visticamāk, valdības darbā būs stipri nosacīta loma. Gandrīz katrs formulējums ir skaidrojams dažādi, un partijas nostādnes apliecināsies reālā valdības un Saeimas darbā, un tikai».

ZRP kategoriski neesot pieņemama šāda attieksme, tāpēc tā nolēmusi ieturēt pauzi partiju sarunās līdz piektdienai.

Iepriekš ZRP, Vienotības un Nacionālās apvienības veidotās koalīcijas izvirzītais Ministru prezidenta kandidāts Valdis Dombrovskis pēc trīspusējās tikšanās paziņoja, ka līdz piektdienas rītam politiskajiem spēkiem jāspēj vienoties par ministru posteņiem, lai darbā pie valdības deklarācijas izstrādes varētu iesaistīties arī ministra amatu kandidāti. Darbs pie valdības veidošanas turpināšoties arī brīvdienās un tikšot piesaistīti arī nevalstiskie partneri.

V. Dombrovskis atzina, ka visām partijām ir savas intereses un dažās pozīcijās tās pārklājas, taču pagaidām katru partiju interesējošās ministrijas un to vadītāju vārdi netikšot nosaukti.

Vienotības līderis atzina, ka viņa pārstāvētajai partijai, kurai uzticēts Ministru prezidenta krēsls, pienāktos arī Finanšu ministrijas un Labklājības ministrijas portfelis, jo šo ministriju pārziņā ir trešdaļa budžeta un vairākas smagas jomas. V. Dombrovskis atzinis, ka pildīt finanšu ministra pienākumus varētu turpināt Andris Vilks.

Netiek arī slēpts, ka ZRP savā kontrolē vēlas saņemt Izglītības un zinātnes ministriju, jo bijušā prezidenta dibinātā partija būtiski vēlas reformēt šīs ministrijas kontrolētās sfēras.

Savukārt šīs partijas līderis Valdis Zatlers atgādināja, ka valdību veido Ministru prezidents, kas pieaicina ministrus. Tāpēc viņš aicināja koalīcijai pieaicinātās partijas neizdarīt uz V. Dombrovski spiedienu un lēmumu par katru konkrēto ministru ļaut pieņemt patstāvīgi.

Premjera amata kandidāts atgādināja, ka izvērtēs ikviena ministra amata pretendenta piemērotību amatam un to, vai kandidāts bauda sabiedrības uzticību. Savukārt iebildumi netiks celti, ja kāda partija izvirzīs ministra kandidātu, kas nekandidēja aizvadītajās vēlēšanās vai pat vispār ir bezpartejisks. Valdības veidošanas gaitā netikšot izdabāts amatus kārākajiem koalīcijas partneriem un ministriju skaits netikšot mainīts. Iespējams, ka tikšot pārdalītas funkcijas un izveidots jauns amats – valsts uzņēmumu uzraudzītājs.