Zatlers piekāpjas "Vienotībai"
Trīs nedēļas ilgušajā pacietības un nervu pārbaudē Vienotība pārspējusi Zatlera Reformu partiju. Lai pārliecinātu Valdi Zatleru atteikties no koalīcijas veidošanas ar vēlēšanās uzvarējušo Saskaņas centru, daudz tanku nebija nepieciešams – vakar pašā vakarā Vienotība, ZRP un Nacionālā apvienība parakstīja koalīcijas izveides līgumu.
Paziņojot, ka vienbalsīgi par koalīcijas partneri tomēr izraudzījusies Saskaņas centru (SC), nevis attīstīs sākotnēji definēto koalīcijas kodolu ar Vienotību, Zatlera Reformu partijas (ZRP) ideoloģiskais tēvs uzsvēra, ka šo lēmumu partija grozīs tikai tanku pārsvara priekšā.
Šāds lēmums izraisīja vēlētāju un Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK neapmierinātību. Lai pasmietos par V. Zatleru un censtos tomēr pārliecināt, ka koalīcijā SC nav jāaicina, Nacionālās apvienības pārstāvis Gatis Sprūds ZRP birojā nogādāja divus rotaļu tankus.
Eksperti, neslēpjot nenopietno attieksmi, gan apšauba, ka šie tanki spēlējuši izšķirošo lomu bijušā prezidenta izvēlē, bet atzinīgi vārdi par meistarīgu politisko spēli tiek veltīti Vienotībai, kas, bārstot dažādus nerealizējamus piedāvājumus, pārspējusi ZRP spēlē uz noturību un pacietību.
SC pārstāvis Andrejs Klementjevs žurnālistiem atzina, ka ZRP izvēle partijai nav bijusi liels pārsteigums un aizvainojumu nav radījusi. Partija ir gatava strādāt opozīcijā un izmantot katru iespēju, lai vēl šā sasaukuma laikā tomēr nonāktu valdībā.
Pirmdien pulksten 16.30 divpusējas sarunas uzsāka Vienotība un ZRP. Pēc aptuveni stundu garām sarunām sapulcei tika pieaicināti Nacionālās apvienības pārstāvji. Pavadījuši sarunās vēl aptuveni stundu, Nacionālās apvienības politiķi īsi pirms pulksten 20 aizsteidzās uz savu valdes sēdi. Ap 21.30 visas trīs partijas savās sarunās panāca vienošanos par koalīcijas veidošanu.
Tomēr šķiet, ka arī Valsts prezidenta Andra Bērziņa rīcībā bija informācija, kas ļāva domāt par partiju spēju vienoties par koalīcijas izveidošanu. Iepriekš viņš vēstīja, ka ņems aktīvu dalību koalīcijas izveidošanā, ja līdz pirmdienas vakaram partijas nebūs spējušas vienoties «vismaz par kopēju pozīciju».
Pirmdienas vakarā prezidenta izplatītais paziņojums politiķiem dod vēl vienu nedēļu – līdz 17. oktobrim, kad darbu sāks jaunā Saeima.
«Saskaņā ar konstitucionālo paražu Valsts prezidents Ministru prezidenta amata kandidātu nosauc vienīgi pēc tam, kad Ministru kabinets ir nolicis pilnvaras sakarā ar jaunievēlētās Saeimas sanākšanu, kas notiks 2011. gada 17. oktobrī. [..] Ministru prezidenta amata kandidāts tiks nominēts tikai tad, ja būs pietiekams pamats uzskatīt, ka viņam ir izdevies izveidot tādu koalīcijas modeli, kas savā darbībā apņemas ievērot visas Latvijai saistošās starptautiskās vienošanās, turpinot reformu un uzsāktās fiskālās politikas kursu,» teikts prezidenta paziņojumā.