Zatlera Reformu partijas rindās tapis kārtējais bezprecedenta gadījums Latvijas parlamentārajā vēsturē – dienu pirms 11. Saeimas pirmās sēdes par aiziešanu no partijas paziņoja seši deputāti. Šāds lēmums formāli apdraud arī Valda Dombrovska veidoto valdību.
Pieņēmis vēsturisko lēmumu par Saeimas atlaišanu, Valdis Zatlers nodibināja Zatlera Reformu partiju (ZRP), kas Saeimas ārkārtas vēlēšanās ieguva 22 vietas parlamentā un zelta akciju – bez viņa akcepta koalīciju izveidot bija gandrīz neiespējami. Veidojot koalīciju, ZRP ne reizi vien pārsteidza vēlētājus ar neprognozētiem lēmumiem un rīcību. Tagad šo politisko spēku pametuši seši deputāti, formāli atstājot izveidoto koalīciju bez vairākuma – tai atliek 50 mandātu.
«Uzskatām, ka partijā pastāvošie lēmumu pieņemšanas mehānismi ir klajā pretrunā ar pašas ZRP sludinātajiem godīguma, atklātības un līdzdalības principiem. [..] Šobrīd varu ZRP ir atklāti uzurpējusi šaura cilvēku grupa jeb tā dēvētais partijas kodols,» teikts 11. Saeimā no ZRP ievēlētā Klāva Olšteina, Elīnas Siliņas, Gunāra Rusiņa, Jāņa Upenieka, Viktora Valaiņa un Jāņa Junkura paziņojumā. Vismaz formāli ZRP pametušie deputāti solījuši atbalstīt Valda Dombrovska veidoto valdību. Politisko norišu eksperti gan neņemas modelēt, kā izskatīsies un izpaudīsies šis ārpus frakcijām esošo deputātu atbalsts valdībai, kurā darbojas deputāti arī no uzticību zaudējušās ZRP. Turklāt nav arī skaidrs, kā šādā situācijā rīkosies atlikušie ZRP deputāti un kas notiks ar izveidoto koalīciju. Neoficiāla informācija jau liecina, ka ZRP pametušie deputāti apmaiņā pret atbalstu V. Dombrovska valdībai pieprasa ministru portfeļus.
«Šis ir notikums, kuru atkal var ierakstīt Latvijas parlamentārajā vēsturē – dīvains un jocīgs. Tomēr, ja neskaita šā paziņojuma izplatīšanu dažas stundas pirms 11. Saeimas pirmās sēdes, lielu pārsteigumu tas nerada,» atzīst politologs Aigars Freimanis un atgādina, ka politisko norišu eksperti jau sen vairs nešaubās, ka ZRP ir vairāki varas centri, kuru pieņemtie lēmumi bieži konfliktē savā starpā un mulsina ne tikai vēlētājus, bet arī partijas biedrus. Uz vairāku varas centru esamību norāda arī ZRP pametušie deputāti, kas atklāj, ka nesaprotamā veidā tapušie lēmumi bieži tikuši uzspiesti pārējiem partijas biedriem. Savukārt ZRP šķeltniecībā vainotajam K. Olšteinam pārmet partijas plosīšanu merkantilu motīvu dēļ. Partijas izplatītajā paziņojumā K. Olšteinam tiek pārmests, ka viņš iekārojis iekšlietu ministra posteni, bet, to nesaņēmis, sakūdījis pamest partiju jaunākos un līdz ar to arī mazāk pieredzējušos partijas biedrus.
Topošās valdības līderis Valdis Dombrovskis tiešraidē TV3 raidījumam Nekā personīga apliecināja, ka gan ZRP, gan šo partiju pametušais sešnieks svētdien apstiprinājis – atbalsts viņa valdībai tiek sniegts neatkarīgi no ZRP iekšējām problēmām. Kaut gan K. Olšteins un V. Dombrovskis noliedz, ka dezertieri pieprasītu sev amatus, valdības veidotājs atzīst, ka izmaiņas ministru portfeļu sadalījumā var būt.
«Tā partija savā ziņā ir dīvaina. ZRP pirmo reizi vēsturē uz savu ministru kvotām sāka virzīt cilvēkus, kuriem nav nekāda sakara,» bilda eksperts, kas neizprot, kāpēc ZRP uz ārlietu (Edgars Rinkevičs), izglītības (Roberts Ķīlis) un ekonomikas (Daniels Pavļuts) ministru posteņiem virza ne tikai nekandidējušus, bet arī ar partiju nesaistītus cilvēkus.
Neatkarīgās aptaujātajiem ekspertiem dīvaina likās arī būvētās koalīcijas izvēle satiksmes ministra amatam izvirzīt bezpartejisko diplomātu Aivi Roni, par kura kandidatūru turklāt atbildību ir gatava uzņemties gan ZRP, gan Vienotība.
A. Freimanis atzīst, ka Satiksmes ministrija varētu būt iekārojama visām nu jau apdraudētajā koalīcijā ietilpstošajām partijām – ZRP, Vienotībai un Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai!TB/LNNK, bet, nespējot vienoties, kurai atvēlēt šo amatu, tās izšķīrušās par kompromisu. «Ja nav man, tad lai netiek arī partneriem,» prāto politologs, kurš uzskata, ka A. Roņa kandidatūra nozarei dod signālu, ka nekādu lielo pārmaiņu tajā nebūs.
«Dalīta atbildība gandrīz ir vērtējama kā bezatbildība. To var skaisti paziņot, bet kurš būs tas, kas uzņemsies atbildību,» asāka savā vērtējumā ir politisko norišu eksperte Iveta Reinholde.
I. Reinholde gan uzskata, ka nevienam koalīcijas partnerim satiksmes ministra portfelis nešķiet vilinošs, jo joprojām ir jāatrisina airBaltic problēma, kas līdz galam vēl nav atšķetināta. «Publiski ir iestājies miers, ceļotāji turpina ceļot, bet neatkarīgi no tā, kura partija uzņemtos šo amatu, tas jautājums būs jārisina,» saka eksperte, kas atgādina, ka neviena partija nevēlas, lai neveiksmīga problēmas atrisinājuma rezultātā šī izgāšanās tiktu saistīta ar ministra pārstāvēto politisko spēku.
Diskutējama ekspertiem šķiet arī ZRP vēlme vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatu piešķirt politikā nepieredzējušajam Edmundam Sprūdžam. «Ministram ir jābūt ar pieredzi, lai viņš saprastu, kā darbojas sistēma,» atzina I. Reinholde. Viņa gan piebilst, ka dažos gadījumos, piemēram, ja iecerēts veikt vērienīgas reformas, pieredze nav obligāta.
Asāks savos vērtējumos ir pieredzējušais polittehnologs Jurģis Liepnieks. Viņš uzskata, ka nepieredzējušam ministram būs vajadzīgs pat gads, lai saprastu, kā darbojas sistēma, un šāda laika šķērdēšana konkrētajā ekonomiskajā situācijā nav vēlama.
Arī viņam šķiet dīvaini, ka ministru portfeļi tiek nekandidējušiem cilvēkiem. «Mulsinoši ir ministri, kuri nav kandidējuši vēlēšanās. Var būt profesionāls ministrs, kas nav kandidējis, bet tas ir izņēmums. Lielākajā daļā Eiropas valstu to neļauj likums, bet, ja ļauj, tad šāda rīcība ir pretrunā ar tradīciju. Ministram ir jānes politiskā atbildība,» uzskata eksperts.