Ceturtdiena, 2.maijs

redeem Sigmunds, Zigismunds, Zigmunds

arrow_right_alt Latvijā \ Politika

Premjers novelk līnijas nacionāļu ministriem

Valsts dzimšanas dienas priekšvakarā premjerministrs, izraisot neizpratni koalīcijas partneros, norādījis, ka par dalību 16. marta leģionāru piemiņas pasākumos Nacionālo apvienību pārstāvošie ministri var zaudēt savus amatus.

Politisko norišu vērotāji neuzskata, ka šādi paziņojumi varētu sašūpot koalīcijas laivu, jo arī Nacionālajai apvienībai vajadzētu rīkoties valsts interesēs, nevis stūrgalvīgi ieturēt savu pozīciju.

Valdībā pašlaik strādā divi Nacionālās apvienības Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK ministri – tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš un kultūras ministre Žaneta JaunzemeGrende. «Sarunās ar Nacionālo apvienību es arī skaidri norādīju, ka tā ir diena un pasākumi, kuros valdības ministriem nebūtu jāpiedalās, un no abiem ministriem esmu saņēmis apliecinājumu, ka viņi šādos pasākumos nepiedalīsies,» intervijā BNS uzsvēra V. Dombrovskis. Viņš apliecināja, ka, neievērojot šo vienošanos, ministri zaudēs savus amatus, jo valdības pārstāvju dalība 16. marta pasākumos atkal kairinātu starptautisko sabiedrību, it īpaši Krievijas Federācijas neiecietīgāko daļu.

Vienošanās dokumentā par jaunās koalīcijas izveidi paredzēts nosodīt jebkuras ekstrēmisma izpausmes partiju (neatkarīgi no tās atrašanās koalīcijā vai opozīcijā) biedru rīcībā. Ja kāda amatpersona pārkāps valstiski akceptējamas uzvedības normas, divdomīgi izturēsies pret ekstrēmām idejām vai notikumiem, tā nekavējoties tiks atbrīvota no amata.

Uz šo vienošanās punktu norāda tieslietu ministrs G. Bērziņš. Ministrs atzīst, ka koalīcijas veidošanā ir apspriestas ekstrēmistiskas izpausmes, taču, pēc viņa domām, nevajadzētu likt vienādības zīmi starp ekstrēmismu un piemiņas pasākumiem karavīriem, kas cīnījušies par neatkarību un Latvijas brīvību.

«Katrs izvēlas veidu, kā pieminēt un godināt savus senčus, karavīrus, bet, kur un kādā veidā to darīs, ir pāragri domāt. Neviens ieņemamais amats nav vērts un salīdzināms ar karavīru atdotajām dzīvībām par Latvijas neatkarību,» skaidri, nenoliedzot iespēju, ka piedalīsies šajos pasākumos, norāda ministrs.

Arī Nacionālo apvienību pārstāvošais Saeimas sekretārs Dzintars Rasnačs uzskata, ka nav iespējams aizliegt «pieminēt un atcerēties savus varoņus». Turklāt 16. marta leģionāru atceres pasākumi nenotiek tikai pie Brīvības pieminekļa, kas izpelnījušies vislielāko kritiku no daļas sabiedrības un Austrumu kaimiņa. «Es domāju, ka mūsu ministri vismaz Lestenes brāļu kapos piedalīsies pasākumā, turklāt tur regulāri bijuši arī citu partiju ministri, piemēram, Artis Pabriks [aizsardzības ministrs],» teica deputāts, kurš nesaprot, kādēļ šie jautājumi bija jāaktualizē vairākus mēnešus iepriekš.

Līdzīgi domā arī Nacionālās apvienības Saeimas deputāts un Visu Latvijai! līdzpriekšsēdētājs Imants Parādnieks. «Tas katram cilvēkam ir personīgs jautājums – iet vai neiet uz šiem pasākumiem. Mēs nevienam neesam devuši rīkojumus, kā rīkoties, tādēļ katrs ministrs izvēlēsies pats, ko darīt un ko nedarīt, turklāt Žaneta [JaunzemeGrende] līdz šim nav bijusi aktīva dalībniece šajos pasākumos,» norāda deputāts. I. Parādnieks atgādina, ka 16. marta atceres pasākumu laikā arī iepriekš ministri izrādījuši godu brīvības cīnītājiem Lestenes brāļu kapos. «Ir tāda kategorija kā vēsturiski notikumi un mūsu izpratne, ko izmantojam iekšējai lietošanai, bet tas taču ir zināms, ka no ārpuses dažas lietas daudzi neredz tieši tā, kā mēs to redzam. Tādēļ valsts vadītājam ir jāpatur prātā, kā Latvija izskatās starptautiski,» saka sociologs Arnis Kaktiņš.