Valdība samazinājusi prognozi nākamajam gadam par iekšzemes kopprodukta izaugsmi par pusotru procentpunktu. Tas teorētiski var nozīmēt, ka nākamā gada valsts budžetam būs nepieciešama lielāka konsolidācija, nekā plānots līdz šim.
Ja līdz šim plānotā iekšzemes kopprodukta izaugsme nākamajam gadam bija paredzēta 4% līmenī, tad šobrīd valdība rēķinās ar 2,5% izaugsmi, kas pēc būtības var nozīmēt to, ka budžetam būs nepieciešama lielāka konsolidācija, nekā paredzēts līdz šim, preses konferencē pēc budžeta apspriešanas valdībā atzina finanšu ministrs Andris Vilks. Prognoze esot samazināta, jo valdība ņem vērā iespējamos ekonomikas satricinājumus, kurus izraisīs norises Eiropas ekonomikā.
Tomēr finanšu ministrs vairākkārt uzsvēra, ka prognozes ir ļoti konservatīvas un pastāv reāla iespēja, ka konsolidācijai pietiks ar līdz šim prognozētajiem līdzekļiem.
Finanšu ministrs un Ministru prezidents Valdis Dombrovskis informēja, ka nākamā gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ieplānoti 3,2 miljardi latu, bet sociālā budžeta – 1,4 miljardi latu. Premjers apliecināja, ka visām ministrijām ir jārēķinās, ka no bāzes izdevumiem paredzētajiem līdzekļiem tiks atskaitīti budžeta konsolidācijai nepieciešamie – apmēram 120 miljoni latu. Jautāts, vai jaunās valdības ministri to apzinās un ir gatavi samazināt savu ministriju budžetus, premjerministrs apliecināja, ka ministri to apzinās un valdība ir pietiekami laba, lai šajā jautājumā konstruktīvi sastrādātos.
Plānotie nākamā gada budžeta ieņēmumi gan vēl nav pat ieskicēti, jo esot nepieciešamas papildu konsultācijas, informēja finanšu ministrs A. Vilks.
Neraugoties uz prognožu mazināšanu, amatpersonas tomēr pauda pārliecību, ka nākamajā gadā turpinās sarukt bezdarba līmenis un stabili attīstīties visas nozares.
Bez nākamā gada budžeta apspriešanas valdība apstiprināja izmaiņas arī likumā par budžeta un finanšu vadību. Šo likumu papildinās ar normu, kas finanšu ministram dos tiesības lemt par ieguldījumiem kapitālsabiedrībās, kurās valstij pieder izšķiroša ietekme. Valdības sēdē V. Dombrovskis neslēpa, ka šādas izmaiņas nepieciešamas, lai nepieciešamības gadījumā veiktu ieguldījumus problēmās nonākušajā nacionālajā aviokompānijā airBaltic. Finanšu ministrs gan šādu lēmumu nevarēs pieņemt gluži vienpersoniski. Akcepts šādam lēmumam būs jādod arī parlamentāriešiem.
Likuma grozījumi Saeimai būs jāskata steidzamības kārtībā, lai tie spēku iegūtu jau nākamā gada sākumā.