Teju gada pēdējā darba dienā valdība pieņēmusi lēmumu piešķirt papildu naudu – astoņus miljonus eiro – kompensējamo medikamentu un laboratorisko izmeklējumu apmaksai.
Valdība vienojusies piešķirt papildu naudu – gandrīz 17 miljonus eiro – pašvaldībām, kurām gan Covid-19 epidēmijas dēļ, gan tāpēc, ka pieaug komunālās izmaksas, jāpalīdz nomaksāt rēķini arvien lielākam iedzīvotāju skaitam.
Imunizācijas valsts padome ir saīsinājusi laika periodu starp vakcināciju un balstvakcīnas saņemšanu – tagad papildu vakcīnas devu varēs saņemt jau trīs mēnešus pēc primārās vakcinācijas pabeigšanas. Šādu lēmumu padome pieņēmusi, ņemot vērā Covid-19 omikrona varianta straujo izplatību Eiropā.
Jau līdz šim Bērnu slimnīcas pacienti savu viedokli varēja paust speciālā aptaujā, taču tas neskāra vienu no slimnīcas noslogotākajām – Neatliekamās medicīniskās palīdzības un observācijas nodaļu.
Bērnu slimnīca sākusi bērnu vakcināciju pret Covid-19, bet ģimenes ārstu praksēs tā, visticamāk, sāksies jaunajā gadā. Bērnu slimnīcā divu dienu laikā pret Covid-19 vakcinēti vairāk nekā simt bērnu.
The adoption of children abroad has been one of the most vicious issues for politicians for several years. Should children be allowed to be adopted abroad or should it be denied, restricted or allowed under control?
Reto slimību ārstēšanai paredzētajā budžetā šogad izveidojies naudas pārpalikums. Šī summa nemaz nav maza – gandrīz seši miljoni eiro. Veselības ministrija to sauc par “neizmantoto dotāciju” un rosina Finanšu ministrijai ļaut to novirzīt budžeta deficīta segšanai kompensējamo zāļu budžetā.
Latvijā tikai puse iedzīvotāju savu ģimenes ārstu apmeklē vismaz reizi gadā, lai gan regulāri ģimenes ārstu apmeklējumi un nepieciešamo medicīnisko izmeklējumu veikšana ir viens no būtiskākajiem slimību profilakses un ārstēšanas pasākumiem.
Bērniem ar hroniskām slimībām līdzīgi kā pieaugušajiem ir augstāks risks nopietnāk saslimt ar Covid-19, tāpēc tieši šos bērnus speciālisti aicina vakcinēt pret Covid-19.
Blakusparādības pēc trešās Covid-19 vakcīnas devas ir līdzīgas kā pēc pirmās vai otrās Covid-19 vakcīnu devas saņemšanas, liecina Zāļu valsts aģentūras apkopotā informācija par vakcinēšanās blaknēm. Kopumā līdz šim saņemti 40 ziņojumu par vakcinācijas blakusparādībām tieši pēc trešās devas jeb balstvakcīnas.
Lai arī epidemioloģiskā situācija valstī kopumā tiek vērtēta kā neskaidra, Valsts operatīvā medicīniskā komisija tomēr nolēmusi ļaut paplašināt plānveida medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniegšanu slimnīcās.
Latvijā novembra beigās klīniski apstiprināts šosezon pirmais gripas gadījums, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. Pagājušajā sezonā gripas intensitāte bija ļoti zema, Latvijai secen gāja gripas epidēmija un netika reģistrēts neviens nāves gadījums, kuru būtu izraisījusi gripa. Tomēr eksperti prognozē, ka pēc divu sezonu salīdzinoši nelielas izplatības šogad varētu būtiski palielināties gripas vīrusa izplatīšanās riski.
Nepiekrītot nākamā gada budžeta sadalījumam veselības aprūpes nozarē, kur papildus piešķirtais finansējums ir pietiekams pavisam nelielam mediķu algu kāpumam, mediķu organizācijas vērsās pie valsts augstākajām amatpersonām ar aicinājumu pārskatīt nākamā gada prioritātes.
Iedzīvotāju savāktie nu jau vairāk nekā 16 tūkstoši parakstu par finansējuma piešķiršanu onkoloģisko slimību ārstēšanai parlamentā pieņemti zināšanai. Iedzīvotāji prasīja piešķirt vismaz 28 miljonus eiro inovatīvu zāļu iekļaušanai vēža ārstēšanai. Tomēr nākamgad kompensējamo zāļu sistēmai papildus piešķirs 20 miljonus eiro, no tiem vismaz puse uzreiz aizies deficīta segšanai kompensējamo zāļu budžetā.
Analizējot mirstības analīzi Nāves cēloņu datu bāzē un salīdzinot ar operatīvo informāciju par Covid-19 inficētajiem, eksperti guvuši pamatojumu, ka vispārīgais mirstības koeficients Covid-19 pārslimojušo grupā varētu būt pat divas reizes augstāks nekā pārējo iedzīvotāju vidū. Tomēr precīzu secinājumu izdarīšanai nepieciešams papildu pētījums.
Eiropas Savienības sociālās jomas ministru padome apstiprinājusi vienošanos par adekvātu minimālo algu Eiropā. Labklājības ministrs Gatis Eglītis to sauc par vēsturisku vienošanos, tomēr, ņemot vērā ļoti atšķirīgus dzīves līmeņus dažādās Eiropas valstīs un pašreizējos minimālo algu apmērus, vienoties par to, lai arī Latvijā uzreiz tiktu noteikta Eiropas Savienības līmenim adekvāta minimālā alga, būs sarežģīti.
No nākamā gada personām, kuras nav sociāli apdrošinātas veselībai, proti, neveic veselības iemaksas, būtu tiesības saņemt tikai veselības aprūpes minimumu. Tomēr, visticamāk, Saeima kārtējo reizi likumu grozīs un vēl par gadu attālinās valsts obligāto veselības apdrošināšanu.
Pēc diskusijām divās Saeimas komisijās nolemts vairāk nekā desmit tūkstošu iedzīvotāju parakstītu iniciatīvu par antivielu testu izmantošanu Covid-19 sertifikāta izsniegšanā nodot izskatīšanai Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā. Tieši šīs komisijas deputātiem būs jāpieņem lēmums – vai antivielu tests turpmāk varētu būt pamats šāda sertifikāta saņemšanai.
Lai arī kopumā Imunizācijas valsts padome atbalsta bērnu vakcināciju pret Covid-19, taču īpaši to rekomendē uzsākt visiem tiem bērniem vecumā no pieciem līdz vienpadsmit gadiem, kas ietilpst kādā no riska grupām. Tie ir bērni, kuriem Covid-19 inficēšanās gadījumā slimība noritētu vidēji smagi vai smagi.
No nākamā gada 1. janvāra mainīsies ģimenes valsts pabalsta apmērs. Lai arī liela daļa ģimeņu šajā reformā būs ieguvēji, vairākiem tūkstošiem vecāku ģimenes valsts pabalsts nākamajā gadā samazināsies.
Kompensējamo zāļu budžetā onkoloģisko pacientu ārstēšanai ar inovatīvām zālēm šogad izveidojies deficīts, secinājusi Veselības ministrija. Lai piešķirtu inovatīvās zāles vēža ārstēšanai, kuras pacientiem pienāktos saskaņā ar likumu, trūkst vismaz trīs miljonu eiro jau šogad.