Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra februāra beigās sāk izmaksāt 50 eiro krīzes pabalstu ģimenēm un 20 eiro pabalstu senioriem.
Pirmās pabalstu saņems ģimenes ar bērniem, tam sekos atbalsta izmaksa senioriem un studentiem, “Neatkarīgā” noskaidroja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā.
Veselības ministrija prognozē Covid-19 saslimstības mazināšanos februāra beigās, tāpēc jau šobrīd valdība ir pieņēmusi lēmumu par būtiskiem drošības pasākumu mazināšanās pasākumiem no 1. marta.
With the Ministry of Health forecasting a reduction in the incidence of Covid-19 at the end of February, the government has already decided on a major relaxation of safety measures from March 1.
Veselības ministrija pieprasījusi, bet vēl nav saņēmusi informāciju no Covid-19 antigēnu testu “Singclean” ražotāja, ne arī no Vācijas institūta, kas veicis pētījumu par paštestu efektivitāti. Taču tas netraucē veselības ministram Danielam Pavļutam skaļi paziņot, ka izplatītā ziņa par šī testa nulles efektivitāti ir “trekna preses pīle”.
Saeimas deputātiem būs jāpieņem lēmums, vai un kā nodrošināt valsts apmaksātus zobārstniecības pakalpojumus bērniem akūtās situācijās, jo parlamentā nonākusi iedzīvotāju parakstīta iniciatīva par visos Latvijas reģionos pieejamu un valsts apmaksātu zobārstu bērniem.
Plašās Covid-19 izplatības dēļ valdība ārkārtas sēdē vienojusies uz divām nedēļām pārcelt vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņu, jo ne visi iedzīvotāji pašlaik var saņemt balstvakcīnu, kas nepieciešama šī dokumenta darbības pagarināšanai.
Saprotama ir iniciatīvas autoru ideja – likt nevakcinētajiem Covid-19 pacientiem pašiem uzņemties atbildību par savu izvēli nepotēties un maksāt par veselības aprūpi, kad tie nonākuši slimnīcā – tomēr vairums politiķu un ierēdņu uzskata, ka tas apdraudēs cilvēktiesības un ir pārāk liels risks sabiedrības veselībai.
Pirmspensijas vecuma pacienta, kas septiņas dienas pēc vakcinācijas nomira, nāves cēlonis ir ticami saistīts ar Covid-19 vakcīnas “Vaxzevria” lietošanu, apstiprinājusi Zāļu valsts aģentūra. Patologanatomiskā ekspertīzē, uz ko balstīts šis secinājums, konstatēts, ka pacientam pēc vakcinācijas izveidojās ļoti reti sastopama blakusparādība – trombozes un trombocitopēnijas sindroms. Šī iespējamā blakusparādība ir norādīta arī vakcīnas lietošanas instrukcijā.
Pretēji plānotajam valsts organizētā vēža skrīninga atsaucības rādītājus nav izdevies uzlabot un tie pēdējo gadu laikā ir pat pasliktinājušies, secina Veselības ministrija, izvērtējot onkoloģijas jomas uzlabošanas plāna realizāciju aizvadītajos trīs gados.
Ceturtajai daļai Latvijas sieviešu ir paaugstināts asinsspiediens, piektajai daļai paaugstināts arī cukura līmenis asinīs, kā arī 29 procentiem sieviešu ir liekais svars – tie visi ir sirds slimību riska faktori. Lai pievērstu uzmanību sievietes sirds veselībai, biedrība “Parsirdi.lv” sadarbībā ar Latvijas Kardiologu biedrību un Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu līdz 11. februārim aicina uz Sirdslietu nedēļu.
Onkoloģijas jomā aizvadītais gads Latvijā bijis pietiekami sarežģīts, jo kā visu medicīnas jomu, tā arī vēža ārstēšanu ietekmējusi pandēmija, tomēr vienlaikus pērn piešķirts lielākais papildu finansējums vēža ārstēšanai pēdējos gados, kā arī izstrādāts jauns politisks dokuments onkoloģijas jomā. Pasaules pretvēža dienā “Neatkarīgā” uz sarunu aicināja Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas klīnikas vadītāju, Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas valdes priekšsēdētāju Aiju Geriņu-Bērziņu.
Lielās noslodzes dēļ daudzas ģimenes ārstu prakses pašlaik praktiski sniedz medicīnisko palīdzību un atbalstu Covid-19 pacientiem vai viņu ģimenēm. Covid-19 paralizējis ģimenes ārstu prakšu darbu, un pacienti ar citām slimībām pie ārsta nemaz netiek.
Neraugoties uz asām diskusijām par Covid-19 sertifikāta lietderību, pagaidām šie dokumenti savu nozīmi Latvijā nav zaudējuši, bet Eiropas Savienībā no šīs nedēļas tie ir kļuvuši pat vēl svarīgāki.
Saeimas pieņemtais Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums paredz terminēta pabalsta izmaksu pensionāriem, cilvēkiem ar invaliditāti un apgādnieku zaudējušām personām.
Ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju augstos līdzmaksājumus par zālēm un zemo veselības aprūpes finansējumu Latvijā, kas neļauj būtiski palielināt izdevumus valsts kompensējamiem medikamentiem, Pasaules veselības organizācijas eksperti ieteikuši Latvijai apsvērt pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu medikamentiem, “Neatkarīgajai” apstiprināja Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere.
Atmiņas traucējumi un atmiņas pasliktināšanās ir saistīta ar dažādām slimībām, un pēdējā gada laikā ir parādījušies arī jauni pētījumi par to, vai un kā tieši Covid-19 infekcija ietekmē cilvēka atmiņu.
Maksimālā kompensācija Covid-19 vakcīnu blakusparādību izraisīta veselības kaitējuma gadījumos varētu būt lielāka par 100 000 eiro, liecina Veselības ministrijas izstrādātā kārtība šo kompensāciju izvērtēšanai.
Dzemdes mioma ir viens no visbiežāk sastopamajiem labdabīgajiem dzemdes veidojumiem sievietēm – ar to saskaras vidēji līdz 40 procentiem sieviešu reproduktīvajā vecumā, tomēr joprojām sievietēm valsts piedāvā apmaksāt tikai radikālu ķirurģisku šīs slimības ārstēšanu. Vecāku organizācija “Māmiņu klubs” un Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija aicina valdību iekļaut medikamentus dzemdes miomas simptomu mazināšanai valsts kompensējamo zāļu sarakstā.
Lai arī reģistrēto gripas saslimšanas gadījumu pašlaik nav daudz – kopumā nedēļas laikā saslimuši 12 pacientu Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē un Rīgā, Slimību profilakses un kontroles centrs, analizējot šīs ziemas un pagājušās gripas sezonas datus, norāda, ka gripas saslimšanas pacēlums sagaidāms februārī.
Svarīgas izmaiņas jaunajā, 2022. gadā gaida pensionārus. Lai arī pensiju indeksācijas kārtībā būtiskas pārmaiņas pagaidām nav paredzētas, šogad divas reizes palielināsies pensionāra ar nodokli neapliekamais minimums.
Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes līdzīgi kā ikviens Latvijas iedzīvotājs un uzņēmums uz savas ādas izjūt strauju elektrības un gāzes tarifu kāpumu. Slimnīcu ikdiena nav iedomājama bez elektrības, un ir visai sarežģīti runāt par taupības režīmu slimnīcās, kuras strādā diennakts režīmā un sniedz medicīnisku palīdzību pacientiem.
Līdz šim Veselības ministrija bija visai noraidoša pret iespēju samazināt pievienotās vērtības nodokli medikamentiem, tomēr veselības ministrs Daniels Pavļuts, stāstot par šī gada prioritātēm veselības nozarē, norāda uz nepieciešamību izvērtēt šī nodokļa likmes. Vai tas nozīmē, ka veselības nozarē ir mainījies viedoklis par to, kā samazināt zāļu cenas un padarīt medikamentus pieejamākus pacientiem?