Speciālā Veselības ministrijas organizētajā medicīnas darbinieku piesaistes projektā izdevies uzrunāt medicīnas māsas, ārstu palīgus un citus mediķus darbam valsts finansētā veselības aprūpē. Lai arī daudzās slimnīcās vakanto darba vietu skaits tāpēc samazinājies, joprojām gandrīz visās slimnīcās ir desmitiem neaizpildītu mediķu amata vietu.
Veselības inspekcijas dati liecina, ka gada laikā ir palielinājies strādājošo māsu skaits. Pērn tās bija 9120 māsas, bet gadu iepriekš 8694 māsas strādāja ārstniecības iestādēs Latvijā.
Lai medicīnas māsas piesaistītu brīvajām darba vietām slimnīcās Rīgā, Veselības ministrija pirms gada uzsāka finanšu atbalsta izmaksu jaunajiem speciālistiem un māsām, kuras vēlas atgriezties profesijā. Izvirzītajiem nosacījumiem atbilda un atbalstu gada laikā saņēmušas 52 māsas. Finansējums naudas kompensācijām piesaistīts no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem ar mērķi atbalstīt ārstniecības personas, kas nodrošina pacientu ārstēšanu sabiedrības veselības krīžu situāciju novēršanai.
Gada laikā, kopš Veselības ministrija īsteno Eiropas Sociālā fonda projektu par ārstniecības personu piesaisti darbam Rīgā, naudas kompensācija izmaksāta kopumā 130 ārstniecības personām. Projekta ietvaros atbalstu var saņemt arī māsu palīgi par darbu slimnīcā Rīgā un jaunie ārstu palīgi, kas sāk strādāt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā. Kompensācija pieejama arī ģimenes ārstu praksēm - pensijas vecuma ģimenes ārstam, kurš nodod savu praksi, pieredzi un specifiskās zināšanas jaunajam ārstam.
Stradiņa slimnīcā gada laikā vakanču skaits ir samazinājies, taču joprojām ir neaizpildītas vismaz 75 medicīnas māsu amata vietas. Salīdzinot ar pagājušā gada vakanču skaitu - 109, tas ir krities. “Līdz šim kompensācijai pieteicās darba līgumu noslēgušās 16 medicīnas māsas, kuras atbilda kritērijiem. Pieņemam, ka kompensācija tomēr motivēja dažas medicīnas māsas atgriezties profesijā.
Šis atbalsta pasākums noteikti veicina darbinieku noturēšanu, jo mediķi, parakstot vienošanos, apzinās, ka viņi darbu slimnīcā turpinās vismaz piecus gadus,”
situāciju Stradiņa slimnīcā raksturo slimnīcas pārstāve Janita Veinberga.
Slimnīcā stāsta, ka kompensāciju saņēmušie darbinieki tiek mudināti personīgi uzrunāt kolēģus, jo pieredze rāda, ka reizēm tieši kolēģa personīgās pieredzes stāsts motivē pieteikties kompensācijai. Atbalstu māsas un māsu palīgi var saņemt, ja strādās kādā no lielajiem stacionāriem Rīgā: Stradiņa slimnīcā, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā, Rīgas Dzemdību namā, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā un Rīgas 2. slimnīcā.
Veselības inspekcijas dati liecina, ka gada laikā ir palielinājies strādājošo māsu skaits. Pērn tās bija 9120 māsas, bet gadu iepriekš 8694 māsas strādāja ārstniecības iestādēs Latvijā. Tas varētu liecināt par pozitīvu tendenci. Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžas direktore Ināra Upmale atzīst, ka pieprasījums pēc māsām ir liels. Saskaņā ar Veselības ministrijas aplēsēm, nozarē trūkst ap 3050 māsu. Pēdējo gadu laikā Sarkanā Krusta medicīnas koledžā vidēji bijuši divu reflektantu pieteikumi uz vienu valsts budžeta vietu, bet katru gadu koledžu absolvē vidēji 70 māsu.
“Īstenojot māsu izglītību, mums vienmēr ir bijusi ļoti cieša sadarbība ar veselības aprūpes iestādēm gan Rīgā, gan Latvijas reģionos, ko apliecina vairāk nekā 70 sadarbības līgumu par prakses nodrošināšanu. 94 procenti mūsu absolventu, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas absolventu monitoringa datiem, strādā veselības aprūpē, galvenokārt valsts sektorā. Daļa no māsām izmanto iespēju pārkvalificēties un iegūt ārsta palīga kvalifikāciju,” stāsta koledžas direktore Ināra Upmale. Saskaņā ar māsu izglītības reformu no 2022. gada šo profesiju varēs apgūt augstskolās, iegūstot profesionālo bakalaura grādu veselības aprūpē un vispārējās aprūpes māsas kvalifikāciju.
Eiropas finansētā projekta par ārstniecības personu piesaisti darbam Rīgā pārstāve Barbara Ālīte pastāstīja, ka projekta mērķis ir sniegt atbalstu ārstniecības personām, kas nodrošina pacientu ārstēšanu sabiedrības veselības krīžu situāciju novēršanai, piesaistot speciālistus darba vietām valsts sektorā. Projektā ārstniecības personām izmaksā naudas kompensācijas, kas vērstas uz papildu personāla piesaisti stacionāriem Rīgā, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Rīgas brigādēm, kā arī ģimenes ārstu praksēm - ja pensijas vecuma ģimenes ārsts nodod praksi jaunajam speciālistam.
Gada laikā no 130 ārstniecības personām, kas piesaistītas darbam slimnīcās un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, 52 ir māsas, 18 - ārstu palīgi, 58 - māsu palīgi. 45 ārstniecības personas strādā Rīgas Austrumu slimnīcā, 26 - Stradiņa slimnīcā, 26 - Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā, 18 - Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, piecas - Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, trīs - Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā. Rīgā notikusi divu ģimenes ārstu prakšu pārņemšana, kad pensijas vecuma ārsts nodevis savas zināšanas, pieredzi un praksi jaunajam ārstam.
Projekta tiks īstenots līdz 2023. gada beigām vai līdz pieejamā finansējuma apguvei. Projekta kopējais finansējums ir trīs miljoni eiro, no tā valsts budžeta līdzfinansējums ir 450 000 eiro. Līdz šim vidēji viena ārstniecības persona saņēmusi ap 8400 eiro. Kompensācijās līdz šim izmaksāts 1,1 miljons eiro. Plānots, ka projektā tiks piesaistītas un atbalstu saņems kopumā 270 ārstniecības personas.
“Neatkarīgā” jau rakstījusi, ka līdzīgs projekts tiek realizēts arī Latvijas reģionos, lai piesaistītu speciālistus ārstniecības iestādēm arī ārpus Rīgas.
