Nedzirdīgo bērnu vecāki: lai bērni dzirdētu un runātu, izmaksas ir augstas

NEAPMAKSĀ. Lai arī valsts apmaksā dzirdes aparātus bērniem, papildu maksājumi, kas saistīti ar šo iekārtu darbību, mēnesī var sasniegt pat simt eiro © Oksana Džadana/ F64

Nedzirdīgo bērnu vecāki aicina valsti pilnībā nodrošināt bērniem dzirdes aparātus, kohleāros implantus, kā arī visus ar to saistītos tehniskos palīglīdzekļus un pakalpojumus.

Pašlaik Latvijā nedzirdīgo bērnu ģimeņu labklājība ir atkarīga no ekonomiskās situācijas.

“Lai gan dzirdes aparāti tiek apmaksāti bērniem līdz 18 gadu vecumam, joprojām dzirdes aparātu detaļu nomaiņa, remonts un audiologopēdu pakalpojumi ir jāapmaksā pašām nedzirdīgajām personām,” norāda Andris Bačkurs. Pateicoties viņa iesniegtajai iniciatīvai, pašlaik Saeimā ir iesniegti vairāk nekā desmit tūkstošu iedzīvotāju paraksti, lai nodrošinātu pilnvērtīgu dzīvi bērniem ar dzirdes traucējumiem.

Bērni - vecāku maka biezuma ķīlnieki

“Mūsu mērķis ir panākt, lai bērni varētu dzirdēt vienmēr neatkarīgi no ekonomiskā stāvokļa ģimenē,” iniciatīvas ideju raksturo parakstu vākšanas iniciatoru pārstāvis Andris Bačkurs. Pieaugušajiem, sākot no trešās pakāpes dzirdes traucējumiem, un bērniem līdz 18 gadu vecumam dzirdes aparātus un arī kohleāros implantus nodrošina valsts, tomēr joprojām dzirdes aparātu detaļu nomaiņa, remonts un audiologopēdijas vai citas terapijas pakalpojumi ir jāapmaksā bērnu vecākiem. A. Bačkurs pastāstīja, ka vienreiz piecos gados valsts piešķir dzirdes aparātu, turklāt ne visiem cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem, bet tiem, kuriem ir vismaz trešā vājdzirdības pakāpe, tomēr viss, kas saistīts ar šī aparāta darbību - baterijas, remonts, rezerves daļas -, lielākoties jāsedz ģimenei vai nedzirdīgam pieaugušajam. Izmaksas ir dažādas, piemēram, par baterijām jāmaksā desmit līdz 40 eiro mēnesī, rezerves daļas izmaksā ap 135 eiro, dzirdes aparāta remonts - 250 eiro, kohleārā implanta remonts - ap 6000 eiro. “Protams, šiem aparātiem ir garantijas laiks, tomēr - valsts izsniedz dzirdes aparātu uz pieciem gadiem, bet garantija ir tikai divus gadus, pēc tam viss jāmaksā pašiem,” sacīja A. Bačkurs.

Nedzirdīgo bērnu vecāki aicina dzirdes aparātu, kohleāro implantu, kā arī kaula vadīšanas dzirdes iekārtu (BAHA) baterijas, bateriju uzlādēšanas ierīces un savienojuma kabeļus, kurus izmanto gan bērni, gan pieaugušie, kuriem ir paliekoši dzirdes traucējumi, iekļaut kompensējamo zāļu sarakstā. Kaula vadīšanas dzirdes iekārtu un kohleāro dzirdes implantu skaņas procesoru remontu un dzirdes aparātu remontu bērniem (un pieaugušajiem) bez maksas veikt arī pēc to noteiktā, vidēji divu gadu garantijas termiņa laika vismaz reizi piecos gados. “Bērni būs līdzvērtīgi citiem bērniem, kuriem nav dzirdes traucējumu,” sacīja A. Bačkurs.

Kur var saņemt pakalpojumu? Nekur

“Ikdienā sastopos ar situāciju, kad vecāki atved bērnu un implants netiek lietots šo iemeslu dēļ, ka vecāki nevar samaksāt par remontu vai detaļām,” atzina Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītāja Sandra Kušķe. “Mūs uztrauc arī šī problēma, ka bērniem tiek nodrošināti implanti līdz 18 gadu vecumam, bet atbalsts ir nepieciešams arī pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas. Bērnu vecāki uzdod vienu jautājumu - kur mēs varam saņemt pakalpojumu. Atbilde ir: nekur. Esam vairākkārt lūguši palīdzēt bērniem vismaz līdz 24 gadiem.” Arī ārste norāda uz virkni problēmu, kas pašlaik nav sakārtotas, proti, to, ka bērni ir ķīlnieki vecāku finansiālā stāvokļa dēļ. Ja vecāki nevar atļauties samaksāt par remontu vai nomainīt detaļas aparātam, tad bērns turpina dzīvi kā nedzirdīgs.

Vecāki: kas citiem bērniem zāles, mūsu bērniem - dzirdes implantu remonts

Viens no nedzirdīgo bērnu vecākiem Inguna, kuras meitiņai Elzai jau gadu ir dzirdes implants, pastāstīja, ka meita pašlaik dzird, pateicoties tehnikai - ja tās nav, meitene nedzirdēs. “Uzzinot bērna diagnozi, vecākiem ir izvēle - nedarīt neko, un bērns nedzirdēs un arī nerunās, vai arī bērns dzirdēs ar tehnikas palīdzību. Vecāki jūt lielas bailes, vai bērnam bez dzirdes problēmām nav arī kādi garīgi traucējumi, kā arī bail piekrist operācijai, jo ir neziņa, kā tas būs nākotnē, vai varēsim atļauties visu, kas saistīts ar šīm tehnoloģijām,” situāciju raksturo Inguna. “Iedomājieties situāciju, ja minimālā alga ir 500 eiro mēnesī un ja ir jānodrošina pamatvajadzības, bet papildus visam - jāapmaksā viss, kas nepieciešams implanta vai dzirdes aparāta uzturēšanai.

Nevajadzētu būt situācijai, ka bērns pilnvērtīgi dzird tikai tāpēc, ka vecākiem ir pietiekami naudas, lai visu nodrošinātu.

” Vēl nedzirdīgo bērni vecāki norāda, ka patiesībai neatbilst tas, ka valstī bērniem veselības aprūpe ir bez maksas. “Jā, pakalpojumi pie ārsta ir bez maksas, bet nedzirdīgiem, vājdzirdīgiem bērniem ir nepieciešamas audiologopēda nodarbības un cita veida atbalsts, kas ir jāapmaksā pašiem vecākiem,” norādīja Inguna. Daudzi teiks, ka ģimenes saņem pabalstu - jā, kā norādīja bērnu vecāki, pašlaik bērnu, kuriem ir kohleārie implanti, vecāki saņem piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta 106 eiro mēnesī. Šiem bērniem nav paredzēts pabalsts īpašai kopšanai (virs 300 eiro), ne arī asistenti. “Mūsu bērniem implantu remonts ir tas pats, kas citiem bērniem zāles, kas viņiem jālieto katru mēnesi,” uzsvēra Elzas mamma.

Nauda sarēķināta, kā rīkosies politiķi?

Dzirdes aparātus kā tehniskos palīglīdzekļus nodrošina no Labklājības ministrijas budžeta, un ministrijas pārstāvis Aldis Dūdiņš neslēpa, ka pašlaik finansējuma trūkst. Pašlaik rindā uz dzirdes aparātiem gaida ap 3000 cilvēku un rindas vidējais garums ir desmit mēneši. Tiesa, bērni varot saņemt prioritārā kārtā.

Savukārt kohleāro un citu dzirdes implantu operācijas apmaksā no veselības budžeta. Nacionālā veselības dienesta speciāliste Anete Baskeviča pastāstīja, ka pērn ambulatorajiem un stacionārajiem pakalpojumiem saistībā ar kohleāro un BAHA implantu ievietošanu vai apkalpošanu izlietoti vairāk nekā miljons eiro. Dienests apzinājis problēmas un aprēķinājis nepieciešamo finansējumu. Piemēram, implanta vērtībā nepieciešams paredzēt arī uzlādējamās baterijas summu (500 eiro), kas 65 pacientiem izmaksātu 13 000 eiro. Bērnu ar dzirdes traucējumiem pēctecīgai izmeklēšanai un ārstēšanas nodrošināšanai līdz 24 gadu vecumam gadā nepieciešami ap 16 000 eiro. Lielākie papildu finansiālie izdevumi būtu kohleāro un BAHA implantu nomaiņai - vairāk nekā 300 000 eiro. “Kopā pašlaik papildus būtu nepieciešami 355 389 eiro,” rezumēja A. Baskeviča.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti nolēma uzrakstīt abām ministrijām aktualizācijas vēstuli ar cerību, ka problēmas risinājumam tiks atrasts papildu finansējums.

Veselība

Kompensējamie medikamenti daudziem reto slimību pacientiem ir vienīgā iespēja dzīvot, taču pašlaik terapija ir apdraudēta jau esošiem pacientiem, kā arī tiek liegta jauniem pacientiem. Pēc Reto slimību alianses aplēsēm, pašlaik finansējuma iztrūkums reto slimību ārstēšanas programmā sasniedz jau 20,7 miljonus eiro.

Svarīgākais