Ilze Šteinfelde / Autori

Lai mazinātu ēnu ekonomiku, Valsts ieņēmumu dienests (VID) vēlas, lai kredītiestādes ziņotu par klientiem, kuri savā kontā regulāri iemaksā skaidru naudu. Baņķieri brīdina, ka, mēģinot apkarot ēnu ekonomiku šādā veidā, drīzāk panāks pretēju efektu – pelēkās naudas aprite palielināsies.

Lai gan šopavasar Latvijā ir bijušas vien pāris karstas dienas, kas liktu meklēt vēsu veldzējumu, šogad saldējums Latvijā ēsts biežāk un vairāk nekā pērn. Saldējumu ražotāji cer uz karstu vasaru un pircēju vēlmi pagaršot jaunumus. Līdzās vietējiem gardumiem veikalu aukstumu vitrīnās gulst arī importa saldējums. Diemžēl to apjoms ir divtik lielāks nekā saldējumu eksports no Latvijas.

Rīt jau desmito reizi visā Latvijā ar daudzveidīgām aktivitātēm notiks akcija Muzeju nakts, kuras laikā būs iespējams iepazīties ar vairāk nekā 120 Latvijas muzeju un citu kultūrvēsturisko institūciju dārgumiem. Vienas nakts laikā to fiziski izdarīt nav iespējams. Atzīmējot Muzeju nakts Latvijā desmitgadi, tikko atklāts atjaunotais un pilnveidotais Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogs, piedāvājot sabiedrībai attālināti aplūkot un iepazīties ar gandrīz 800 000 digitalizētiem 112 Latvijas muzeju krājuma priekšmetiem. Tas ir aptuveni piecas reizes vairāk nekā vienlaikus apskatāms visu muzeju izstāžu zālēs un ekspozīcijās.

Pretēji kaimiņvalstīm, ekonomika Latvijā atkal pamazām sāk slīdēt pelēkajā zonā – palielinās gan aplokšņu algu īpatsvars un peļņas slēpšana, gan kukuļdošanas apmēri. Pētnieki un valsts amatpersonas uzskata, ka valsti no pelēkās sērgas var pasargāt vien ēnu ekonomikas apkarošanas plāna jauna versija.

Kopš 1. maija lauksaimniecības zemi Latvijā var iegādāties ikvienas Eiropas Savienības (ES) valsts pilsonis, un zemnieki ir noraizējušies, ka likumdošanas kavēšanās dēļ turīgie ārvalstu investori izpirks lauksaimniecībā izmantojamās zemes, liedzot vietējiem zemniekiem attīstīties. Tiesa, arī līdzšinējie zemes iegādes ierobežojumi nav kavējuši ārvalstu pilsoņiem vai uzņēmumiem iegādāties zemi Latvijā tieši vai pastarpināti.

Eiropas aviokompānijas cita pēc citas sāk atļaut lidojuma laikā izmantot elektroniskās ierīces. Taču tas nenozīmē, ka, atrodoties virs mākoņiem, var pļāpāt ar mājās palikušajiem draugiem pa mobilo telefonu. Arī tad, ja teorētiski rastos nepieciešamība informēt savus tuviniekus vai glābšanas dienestus par kādu ārkārtas situāciju uz borta, tas, visticamāk, nebūs iespējams, ja vien lidmašīna nelidos ļoti zemu.

Sarūkot Latvijas iedzīvotāju skaitam, tiek likvidētas skolas un ārstniecības iestādes, savukārt valsts pārvaldes aparāts daudz mazāks nekļūst.

Pirms desmit gadiem Latvijai pievienojoties Eiropas Savienībai (ES), lielākā daļa iedzīvotāju loloja cerības par labāku dzīvi. Oficiālie statistikas dati liecina, ka Latvijas mājsaimniecības šobrīd tiešām dzīvo labāk nekā pirms desmit gadiem, jo vidējā alga mūsu valstī šajā laikā pieaugusi divtik.

Pārvietojoties diennakts tumšajā laikā, šovasar riteņbraucējiem vēl netiek obligāti prasītas atstarojošas vestes, ja velosipēds nav aprīkots ar gaismas lukturiem, taču nākamgad ar šādu prasību, iespējams, būs jārēķinās.

Tuvojoties Lieldienām, veikalos un tirgos pārdošanā nopērkamas baltās olas. Lai gan tirgotāji prognozē, ka šajā nedēļas nogalē pieprasījums pēc tām varētu būt krietni ievērojamāks nekā pērnajās Lieldienās, jo šos svētkus šogad vienlaikus svin gan kristīgā, gan pareizticīgā pasaule, balto olu cenas šobrīd ir zemākas nekā pērn.

Valsts uzņēmuma Latvijas dzelzceļš (LDz) neto apgrozījums pērn bijis 153,2 miljoni latu (218 miljonu eiro), kas ir par 5,5% mazāk nekā gadu iepriekš, jo, samazinoties kravu pārvadājumiem, samazinājās ieņēmumi par infrastruktūras jaudas pārdošanu.

Abi Latvijas lielākie putnu gaļas ražotāji Putnu fabrika Ķekava un Lielzeltiņi vairs nepieder vietējam kapitālam, to jaunais īpašnieks ir Lietuvas holdinga kompānija.

Lai gan ASV informācijas tehnoloģiju uzņēmums Microsoft ir pārtraucis tehniskā atbalsta sniegšanu populārajai operētājsistēmai Windows XP, tas nenozīmē, ka šī programma, kuru šobrīd izmanto aptuveni 22% Latvijas datoru īpašnieku, pārtrauks darboties.

Eiropas Savienības tiesas lēmums ir noteicis, ka dalībvalstis nedrīkst ierobežot nemateriālo zaudējumu izmaksas griestus, kas būtu zemāki par OCTA likumā noteiktajiem kopējiem atbildības limitiem.

Zivju produkcijas, tajā skaitā – šprotu, ražotāji ir noraizējušies par politiski nokaitētās situācijas attīstību Krievijā un Ukrainā, jo atsevišķi Latvijas uzņēmumi uz Krieviju eksportē vairāk nekā pusi no saražotā, Neatkarīgajai atzina biedrības Rīgas šprotes vadītājs Imants Cīrulis.

Pirmie viedtālruņi tirgū parādījās pagājušā gadsimta beigās, un tos varēja atļauties vien retais. Latvijā viedtālruņu jau ir vairāk nekā parasto telefonu. Mobilo telefonu ražotāji šobrīd mēģina šīs gudrās ierīces padarīt valkājamas.

Alpha Express Airlines pasažieru pārvadājumus ar jaunu AirBus 320 plāno uzsākt maijā. Kompānija Alpha Express Airlines iegādājusies lidmašīnu AirBus 320, kuru plānots izmantot čārterlidojumiem sadarbībā ar Latvijas lielākajiem Latvijas tūroperatoriem.

Četru cilvēku ģimene – divi pieaugušie, divi bērni. Strādājošie saņem vidējo algu galvaspilsētā; dzīvo nerenovētā blokmājā (pašiem piederošā dzīvoklī); pārvietojas ar sabiedrisko transportu; maltītes gatavo mājās, veikalos našķus nepērk un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus neizmanto.

Latvijā uz vienu uzņēmumu ir vidēji trīs automašīnas, kas ir trīs līdz piecus gadus vecas, liecina auto nomas un līzinga uzņēmuma Sixt pētījums. Jaunas automašīnas pērn iegādājās 3435 uzņēmumi – 12% no visiem Latvijas uzņēmumiem.

Salīdzinot pirms diviem gadiem sākumdeklarēšanā iegūtos datus par personu uzkrājumiem un viņu rīcībā esošām vērtībām ar šābrīža darījumiem, Valsts ieņēmumu dienests secinājis, ka vairāk nekā 20 000 Latvijas iedzīvotāju dzīvo pāri saviem līdzekļiem. VID uzsācis šo personu ienākumu pārbaudi.

Lēmums par atsevišķas mediju politikas nodaļas izveidi Kultūras ministrijā (KM) pašlaik iestrēdzis valdībā: atbilde uz ministrijas iesniegto informatīvo ziņojumu vēl neesot saņemta.

Turpmākos deviņus mēnešus Latvenergo klienti – privātpersonas – par elektrību varēs maksāt pēc līdzšinējās kārtības, kas paredz, ka ar 1. aprīli sākas jauns tarifu gads, un tātad visas mājsaimniecības par pirmajām 1200 kilovatstundām (kWh) var norēķināties pēc lētākā tarifa (Starta tarifa).