Valsts uzņēmuma Latvijas dzelzceļš (LDz) neto apgrozījums pērn bijis 153,2 miljoni latu (218 miljonu eiro), kas ir par 5,5% mazāk nekā gadu iepriekš, jo, samazinoties kravu pārvadājumiem, samazinājās ieņēmumi par infrastruktūras jaudas pārdošanu.
Savukārt uzņēmuma peļņa ir krietni lielāka nekā citus gadus – 56,1 miljons latu (79,8 miljoni eiro).
Kravu pārvadājumu samazināšanos Latvijas dzelzceļa viceprezidents Aivars Strakšas skaidro ar tranzīta plūsmas samazināšanos. Pa dzelzceļu Latvijā pērn pārvadāti 55,8 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,9% mazāk nekā 2012. gadā uzstādītais vēsturiskais kravu pārvadājumu rekords – 60 miljonu tonnu apjomā. Arī abās kaimiņvalstīs kravu pārvadājumi pa dzelzceļu samazinājušies. Latvija, kurā tranzītkravu īpatsvars ir augstākais (90% no visām kravām), lielākā mērā nekā kaimiņvalstis izjūt tranzīta samazināšanos. Savukārt, Lietuvā 30% no kravām nodrošina vietējā rūpniecība, līdz ar to arī tranzīta plūsmas intensitātes ietekme ir mazāka.
Līdz ar kravu apjoma sarukumu, koncerns Latvijas dzelzceļš pērn nodokļos samaksājis mazliet mazāk nekā 2012. gadā. Tomēr joprojām summa ir ievērojama – 107,7 miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa ir darbaspēka nodokļi. Pērn uzņēmumā strādāja 12 227 darbinieki.
Neskatoties uz pārvadāto kravu apjoma un līdz ar to arī Latvijas dzelzceļa apgrozījuma samazināšanos, pelņas rādītājs – 56,1 miljons eiro – ir ievērojami pārsniedzis pēdējo gadu līmeni.
«Pagājušā gada peļņas lielāko daļu – 43,7 miljonus latu (62,18 miljonu eiro) – veido kravu vagona parka pārvērtēšana un nodošana meitassabiedrībai LDz Cargo. Tas ir vienreizējs darījums un nav saistīts ar naudas plūsmu,» uzsvēra A. Strakšas. Uzņēmuma peļņu pērn veidoja arī no meitassabiedrībām saņemtās dividendes, kā arī, protams, 1,676 miljonu latu lielā peļņa no saimnieciskās darbības.
Ik gadu Latvijas dzelzceļš valstij maksā dividendes. Piemēram, pērn no 2012. gadā nopelnītajiem 17 miljoniem latu dividendēs valstij tika samaksāti 13,8 miljoni latu. Satiksmes ministrs Anrijs Matīss atklāja, ka Satiksmes ministrija lūgs Ministru kabinetam ļaut Latvijas dzelzceļam valstij maksājamās dividendes šogad novirzīt uzņēmuma projektu līdzfinansēšanai, kas, savukārt, ir nepieciešami, lai uzņēmums attīstītos un būtu konkurētspējīgs. «Dzelzceļam ir jāattīstās, un jādomā par konkurētspējas palielināšanu, līdz ar to šis nav īstais brīdis, kad no Latvijas dzelzceļa līdzekļus ņemt nost,» sacīja A. Matīss.
Vērtējot līdzšinējo Latvijas dzelzceļa investīciju darbību, pērn 65,4,% no investīcijām bija paša uzņēmuma un kredītlīdzekļi, savukārt 22,4% – Eiropas Savienības fondu līdzekļi, bet 12,2% – valsts līdzfinansējums. Šogad investīcijām nepieciešamie līdzekļi tiek lēsti 69,16 miljonu latu (98 miljoni eiro) apmērā, taču patlaban no tiem pietrūkst 31,98 miljoni latu (45,5 miljoni eiro). A. Strakšas skaidroja, ka investīciju projektiem nepieciešamā līdzfinansējuma jautājums īpaši aktualizējies, kad Latvijas dzelzceļam piešķirti neveiksmīgajam jauno pasažieru vilcienu iepirkumam domātie līdzekļi sešu projektu realizācijai.
Tāpat Latvijas dzelzceļam ir jābūt gatavam īstenot vēl arī citus lielus projektus, jo Nacionālajā attīstības plānā un Transporta attīstības plānā iekļautie infrastruktūras projekti no 2014. gada līdz 2020. gadam paredz ieguldīt vairāk nekā 800 miljonu eiro. Šos projektus ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu var īstenot vien tad, ja tiek piešķirts publiskais finansējums.
Šis gads Latvijas dzelzceļam iesācies veiksmīgi, jo pirmo trīs mēnešu rezultāti ir labāki, nekā gaidīts, pat neskatoties uz nestabilo ģeopolitisko situāciju. A. Matīss stāstīja, ka pa dzelzceļu pārvadāto kravu apgrozījums audzis par 7,6% salīdzinājumā ar tādu pašu laika posmu pērn. Palielinoties tranzīta plūsmai, arī ostu darbībā vērojams 9,4% pieaugums.
***
Latvijas dzelzceļA kravu pārvadājumu apjoms (milj.t)
2005 54,9
2006 48,7
2007 52,2
2008 56,1
2009 53,7
2010 49,2
2011 59,4
2012 60,6
2013 55,8