Salīdzinot pirms diviem gadiem sākumdeklarēšanā iegūtos datus par personu uzkrājumiem un viņu rīcībā esošām vērtībām ar šābrīža darījumiem, Valsts ieņēmumu dienests secinājis, ka vairāk nekā 20 000 Latvijas iedzīvotāju dzīvo pāri saviem līdzekļiem. VID uzsācis šo personu ienākumu pārbaudi.
VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone ir pārliecināta, ka nepamatoti turīgo iedzīvotāju ir krietni vairāk nekā 20 000, tomēr VID visus nepārbaudīšot. «Jāvērtē summas – kāds ieguvums valstij varētu būt, vai VID ir vērts tērēt nodokļu maksātāju naudu,» viņa vakar skaidroja LNT raidījumā 900 sekundes.
Premjerministre Laimdota Straujuma vakar gan atzinās, ka viņas rīcībā nav informācijas par to, ka VID interesējas par aptuveni 20 000 fizisku personu, kuras dzīvo pāri saviem līdzekļiem. Viņa plāno tikties ar VID un Finanšu ministrijas (FM) pārstāvjiem, lai to pārrunātu. Vienlaikus L. Straujuma uzsvēra – ja VID pamana kādu pārkāpumu, tad iestādei tas ir jākontrolē.
«Tad ir jautājums, kāpēc VID to nekontrolē? Nav tāda politiska uzstādījuma – nekontrolēt. Ja ir skaidri redzams, ka cilvēki dzīvo pāri saviem līdzekļiem, tad VID ir jārīkojas,» uzsvēra L. Straujuma.
Valsts ieņēmumu dienesta Sabiedrisko attiecību daļas galvenā speciāliste Evita TeiceMamaja Neatkarīgajai pavēstīja, ka personas, kas, iespējams, dzīvo pāri saviem līdzekļiem, identificētas, pateicoties fizisko personu riska analīzes sistēmai RASA, kurā nonāk visa informācija, ko persona par sevi sniegusi VID (tajā skaitā sākuma deklarācijas), informācija no valsts reģistriem (RASA saņem informāciju par CSDD reģistrētajiem spēkratiem, par Valsts zemesgrāmatā reģistrētajiem īpašumiem), no trešajām personām un publiski pieejamās informācijas. VID nepētot ne draugiem.lv bilžu galerijas, ne arī Maxima Paldies kartēs uzkrāto informāciju. «Publiski pieejamā informācija ir, piemēram, mediju veidotie miljonāru saraksti,» sacīja VID speciāliste.
Pēc viņas teiktā, izdevumu pārsvars pār ieņēmumiem ir tikai viens no riska faktoriem, kas tiek analizēts. Šo faktoru ir krietni vairāk, un tos analizē šī sistēma. «Līdz ar to personu atlase pēc riska faktoriem nav subjektīva, jo informāciju analizē RASA. Ņemot vērā šo informāciju, VID uzsāk personu pārbaudi, sākotnēji, protams, strādājot preventīvi, tas ir, sazinoties ar konkrēto personu un noskaidrojot situāciju. Un tikai tajos gadījumos, kad persona izvairās no sadarbības ar VID un pārkāpums ir liels, tiek ierosināts fiziskas personas audits,» sacīja E. TeiceMamaja.
Pirms diviem gadiem Latvijā tiešām tika īstenota sākumdeklarēšanās, tas ir, visiem iedzīvotājiem, kuriem skaidras naudas uzkrājumi pārsniedza 10 000 latu vai kuriem piederēja vērtspapīri, īpašumi ārzemēs, kapitāla daļas, aizdevumi, parādsaistības vai kas cits, kas pārsniedz 10 000 latu. Iedzīvotāju aktivitāte, iesniedzot deklarācijas, toreiz izrādījās lielāka nekā gaidīts.
***
2012. gada sākumdeklarēšanās
Iedzīvotājiem bija jādeklarē skaidras naudas uzkrājumi virs 10 000 latu (un tie jāiemaksā bankas kontā), īpašumi ārzemes, kapitāla daļas, vērtspapīri, aizdevumi, parādsaistības u.c, kas pārsniedz 10 000 latu VID saņēma 111 695 fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarācijas* 45 personas iesniedza deklarācijas par iepriekš nedeklarētiem ienākumiem 1,2 miljonu latu apmērā* Valsts budžets tika papildināts ar 187 000 latu*.
* FM informācija 2012. gada 7. jūnijā
***
Nepamatoti turīgos identificē riska analīzes sistēma RASA, kurā nonāk informācija
- no personas sniegtās informācijas VID
- no valsts reģistriem, piemēram, Zemesgrāmatas, CSDD
- no trešajām personām
- no publiski pieejamās informācijas