Mediju politikas nodaļa joprojām uz papīra
Lēmums par atsevišķas mediju politikas nodaļas izveidi Kultūras ministrijā (KM) pašlaik iestrēdzis valdībā: atbilde uz ministrijas iesniegto informatīvo ziņojumu vēl neesot saņemta.
Vai šis pretrunīgi vērtētais jautājums apspriests vakardienas Ministru kabineta sēdes slēgtajā daļā, potenciālais šīs struktūrvienības vadītājs Andris Mellakauls ne apliecināja, ne noliedza, vien norādīja, ka to izpaust nedrīkstot.
Struktūrvienība, kas veidotu mediju politiku un sakārtotu šīs nozares likumdošanu, Latvijā ir vajadzīga, ir pārliecināts KM Informatīvās vides integrācijas nodaļas vadītājs A. Mellakauls, norādot, ka Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kurai šādas iestādes nav. Viņš gan apzvēr, ka nekādā ziņā tā nekļūs par preses cenzoru vai uzraugu, tas esot pavisam maldīgs uzskats. KM informatīvajā ziņojumā esot uzsvērts, un viņš to varot tikai atkārtot, ka būtiskākais ir nodrošināt kvalitatīvu un daudzveidīgu mediju vidi, kas sekmē vārda brīvību, mediju neatkarību un īpašumtiesību caurspīdīgumu, pieejamību un kvalitatīvu žurnālistiku. Tāpat svarīga ir līdzsvarota un ilgtspējīga mediju tirgus attīstība Latvijas valsts interesēs, kā arī informatīvās vides atbilstība Eiropas tiesiskajam regulējumam un standartiem.
Lai to panāktu, noteikti būtu jāķeras klāt likumdošanas sakārtošanai. Faktiski, lai to visu izvētītu, «jāsarīko viens kārtīgs audits». Kā vienu no pārstrādājamiem A. Mellakauls min Preses likumu, kas jau ir novecojis, tāpēc jāveido jauns – tehnoloģiski neitrāls un drošs pret nākotni. «Cik tad varam to veco lāpīt un labot. Tajā, piemēram, rakstīts, ka interneta vietnes var reģistrēties kā masu informācijas līdzekļi. Ir saprotams, ka daļa to negrib, jo tad tie tiek pakļauti Preses likumam vai Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumam,» informē A. Mellakauls. Viņš atzīst, ka nevienam īsti negribas ķerties klāt interneta vides regulējumam, jo tas prasītu ieguldīt milzīgu darbu. Tāpat pārskatāms būtu Reklāmas likums, Negodīgas komercprakses novēršanas likums. KM pārstāvis piebilst, ka svarīgi noskaidrot arī Latvijas sabiedrības mediju lietošanas paradumus un, lai to izdarītu, vajadzīgi nopietni pētījumi.
Gatavas receptes, kādā formātā vajadzētu veidot jauno struktūrvienību, A. Mellakaulam neesot. Pasaulē tas esot visai atšķirīgi, bet nebūt nav jākopē citi – var veidot sev piemērotāko un situācijai atbilstošāko. Viņš arī nepastāvot uz to, ka tai noteikti vajadzētu būt KM paspārnē, tikpat labi to varot veidot pie Tiesībsarga biroja kā preses ombudu. Labs modelis esot pašregulācija, ko īsteno preses padomes, kā tas ir daudzās Eiropas valstīs. Ja tomēr veido nodaļu KM, tad tajā būtu vajadzīgi pieci darbinieki: pāris mediju tiesību jomā zinoši juristi (tos gan būšot grūti atrast, jo pamatā viņi darbojas komercfirmās), kuri labi orientētos Eiropas Savienības likumdošanā. Tāpat vajadzīgi eksperti, kas var veikt pētījumus par šīs nozares tirgu, izvērtēt pieprasījumu un piedāvājumu un citus jautājumus. Bet attiecībā uz saturu – to gan viņš vēlreiz atkārtošot: rokas nost! Vārda brīvību nedrīkst ierobežot, tā tieši jāveicina.
A. Mellakauls uzskata, ka atbalsts ierosinājumam valdībā ir, bet, kā veiksies ar ieviešanu un kādā veidā tas notiks, uz to atbildes neesot. Nav zināms, ne cik liels būs nodaļas finansējums, ne cik darbinieku tajā strādās, ne arī tas, vai tas tiks izdarīts jau šogad. Iespējams, ka Ukrainas un Krievijas konflikts pasteidzinās jautājuma tālākvirzību. KM šobrīd tas nav skatīts, jo esot daudz aktuālākas lietas darāmas, piemēram, Latvijas prezidentūra ES Padomē.