Lielos zemes īpašniekus turēs grožos

Kopš 1. maija lauksaimniecības zemi Latvijā var iegādāties ikvienas Eiropas Savienības (ES) valsts pilsonis, un zemnieki ir noraizējušies, ka likumdošanas kavēšanās dēļ turīgie ārvalstu investori izpirks lauksaimniecībā izmantojamās zemes, liedzot vietējiem zemniekiem attīstīties. Tiesa, arī līdzšinējie zemes iegādes ierobežojumi nav kavējuši ārvalstu pilsoņiem vai uzņēmumiem iegādāties zemi Latvijā tieši vai pastarpināti.

Šobrīd Latvijā ir aptuveni 2,4 miljoni hektāru lauksaimniecības zemes, no kuras divas trešdaļas pieder privātpersonām. Valsts zemes dienests (VZD) pieļauj, ka ārvalstu kapitāla kontrolētām kapitālsabiedrībām īpašumā šobrīd nevarētu būt vairāk par 14% no lauksaimniecībā izmantojamām zemēm (LIZ) Latvijā, jo tieši tik daudz lauksaimniecības zemes pieder sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA). Latvijā līdz šā gada 1. maijam zemi īpašumā varēja iegādāties vien tie ārvalstu uzņēmēji, kuri bija nodibinājuši kopuzņēmumu ar kādu Latvijas uzņēmumu, vai arī tie ES valstu pilsoņi, kuri Latvija bija nodarbojušies ar lauksaimniecību vismaz trīs gadus.

Lielākie īpašumi skandināviem

Ārvalstnieku interese jūtama gan par auglīgajiem Kurzemes tīrumiem, gan par liesākajām Latgales zemēm. Analizējot to SIA īpašnieku struktūru, kuriem pieder lauksaimniecības zeme, VZD secināja, ka nedaudz vairāk nekā puse ir Latvijā reģistrētas sabiedrības, 14% – Latvijas un ārvalstu kopuzņēmumi. Aptuveni 41 877 ha (jeb 13%) pieder Dānijā reģistrētiem uzņēmumiem, 21 789 ha (7%) – Zviedrijas uzņēmējiem. VZD gan skaidro, ka, šādā veidā analizējot datus, pilnībā nevar konstatēt patieso kapitāla struktūru. Gadījumos, ja SIA dibinātāji ir Latvijā reģistrētas SIA, kuru īpašnieki ir ārvalstnieki, šajā dalījumā tas atspoguļosies kā dalībnieki no Latvijas. Tāpēc daļa SIA, kas pārstāv Latvijas kapitālu, patiesībā caur dibinātājiem var būt ar citu kapitāla izcelsmi.

Izpētot desmit lielākos lauksaimniecības zemes īpašniekus Latvijā, Neatkarīgā secināja, ka septiņos gadījumos vienīgais īpašnieks ir vai nu ārvalstu kompānija, vai citas valsts pilsonis (par to liecina Firmas.lv atrodamie dati). Vienā gadījumā SIA īpašnieku vidū bija viens Latvijas iedzīvotājs (tiesa, viņam pieder vien 1,62% no uzņēmuma daļām), un tikai divos gadījumos lauksaimniecības zeme pieder 100% Latvijas kapitālam.

Iegrožos lielos

Kopš pagājušā gada lauksaimnieki un Saeimas deputāti cenšas atrast vidusceļu, lai nepieļautu lauksaimniecības zemes nonākšanu pāris lielīpašnieku rokās un vienlaikus neierobežotu saimniecību attīstību. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, kas gatavo likuma Par zemes privatizāciju lauku apvidos grozījumu projektu, atbalsta ierosinājumu noteikt, ka viena fiziska un juridiska persona var iegādāties līdz 2000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Šāds ierobežojums paredzēts, lai cīnītos ar spekulatīviem darījumiem.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas sabiedrisko attiecību konsultante Sabīne Puķe Neatkarīgajai atklāja, ka sākotnēji lauksaimnieki bija vēlējušies panākt tādus ierobežojumus saimniecību platībai, kas ļautu izvairīties no milzīgu – 10 000 hektāru un lielāku – saimniecību veidošanu. Pēc zemnieku domām, tik milzīgu saimniecību veidošana neveicina Latvijas lauku apdzīvotību, kā arī būtu liels izaicinājums tieši vietējiem lauksaimniekiem, kuriem nav tik lielu resursu kā veco ES dalībvalstu kolēģiem. «Mēs piedāvājām likumprojektā iestrādāt 6000 ha ierobežojumu,» sacīja S. Puķe.

Savukārt Latvijas zemnieku federācija uzskata, ka arī 2000 hektāru ierobežojums ir par vāju. Šī lauksaimnieku organizāciju uzskata, ka optimālais variants būtu saimniecību lieluma ierobežošana līdz 500 hektāriem.

VZD rīcībā esošā informācija liecina, ka šobrīd Latvijā ir 218 saimniecību, kurām pieder vairāk nekā 500 ha LIZ, savukārt 19 saimniecību lielums jau šobrīd pārsniedz Saeimas deputātu piedāvātos 2000 ha. Latvijā šobrīd ir arī 7 saimniecības, kuru lielums mērāms 3000 ha un vairāk, savukārt trīs ir tādas, kuru īpašumā jau ir vairāk nekā 6000 hektāru LIZ.

Lauksaimnieki arī uzskata, ka lauksaimniecības zemi jāļauj iegādāties tikai tiem, kuriem ir lauksaimnieciskā izglītība. «Mūsu nostāja bija, ka nepieciešams likumā iestrādāt prasību par 320 stundu lauksaimniecības izglītību, tomēr Saeimas Tautsaimniecības komisijas darba grupa vienojās par 160 stundām, kā to rosināja Zemkopības ministrija,» skaidroja S. Puķe.

Saeima likuma Par zemes privatizāciju lauku apvidos grozījumu projektu otrajā lasījumā, iespējams, skatīs šonedēļ. Šī likumprojekta pieņemšanu lauksaimnieki gaida ar nepacietību, jo tas, pēc viņu domām, nodrošinātu lauksaimniecības zemes izmantošanu ražošanai, nevis nekustamo īpašumu darījumiem un ārvalstu investoru kapitāla vairošanai. «Lai novērstu turīgu ārvalstu investoru iespējas izpirkt lauksaimniecībā izmantojamo zemi un pasargātu līdzšinējos nomniekus, mums ir arī svarīgi, lai likumā tiktu paredzētas pirmpirkuma tiesības līdzšinējam nomniekam, kā arī kaimiņu saimniecībām, īpašu priekšroku dodot saimniecībai ar mazāku izmēru. Tāpat svarīgi, lai zeme nonāktu prasmīgu apsaimniekotāju rokās, tāpēc būtiskas arī attiecīgas izglītības un pieredzes prasmes. Lai nodrošinātu, ka LIZ tiek izmantota lauksaimnieciskajai ražošanai, ir būtiski, lai nākamais zemes īpašnieks apņemtos turpmāk to izmantot tieši šādiem nolūkiem – lauksaimnieciskajai ražošanai,» teica S. Puķe.

Piektdaļa spekulē

VZD aplēses liecina, ka lauksaimniecības zemju cena Latgalē kāpusi vidēji par 17%, Kurzemē – par 22%, Vidzemē – 28%, Rīgas plānošanas reģionā – par 17%.

Speciālisti skaidro, ka galvenie iemesli cenu pieaugumam ir gan atbalsta maksājumi, gan kreditēšanas atbalsts, kā arī pasaules tendence – pārtikas produktu cenu pieaugums.

Tomēr Latvijā zemes cenas pagaidām ir krietni zemākas nekā vecajās ES valstīs. Eurostat jaunākā pieejamā informācija ir par 2009. gadu, un tad cenu atšķirība bija pat vairākus desmitus reižu liela. VZD atzīst, ka šo četru gadu laikā zemes cenas, protams, ir mainījušās, pārsvarā – pieauguma virzienā. Tā kā jaunajās valstīs pieaugums ir bijis straujāks nekā vecajās, tad visticamāk cenu atšķirība ir sarukusi, taču ne izlīdzinājusies. Šis ir viens no faktoriem, kas kombinācijā ar augstāku maksātspēju padara Latvijas zemi iekārojamu ārvalstnieku vidū.

Pieauguma tendence arī rada labvēlīgu augsni vēlmei nopelnīt ar zemi. VZD secinājis, ka pēdējo trīs gadu laikā 20 procentos gadījumu zeme pēc salīdzinoši īsa laika tikusi tirgota atkārtoti. Tie ir bijuši gan spekulatīvi darījumi, gan arī tādi, kur īpašnieks nav varējis īstenot iecerētu projektu un tā dēļ pārdevis vairs nevajadzīgus zemes gabalus.

Esošajā situācijā VZD nesaskata jauna nekustamā īpašuma burbuļa veidošanās pazīmes. Izņēmums esot pilsētu tuvums, kur spekulatīvais kapitāls ceļ vērtības, cerot, ka nākotnē LIZ zemes varēs transformēt par apbūves zemēm.

Viedokļi

Maira Dzelzkalēja, Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece:

– Jau no 1. maija jebkurš ES pilsonis var iegādāties Latvijas lauksaimniecības zemi, un šādi varam ilgtermiņā zaudēt daļu savas valsts stratēģiskā resursa. Tāpēc aicinām zemes iegādes kritērijus pieņemt pēc iespējas ātrāk. Aktīvi piedaloties komisijas sēdēs un darba grupās, redzam, ka darbs pie šiem grozījumiem ir pietiekami sarežģīts. Ņemot vērā citu valstu ievērojamo pieredzi dažādu lauksaimniecības zemes tirgošanas ierobežojumu noteikšanā, Latvijai ir laba iespēja atrast piemērotāko variantu, vienlaikus mācoties no citu kļūdām. Taču atbildīgajām institūcijām ir jādomā par kapacitātes vairošanu, piesaistot papildu resursus, pretējā gadījumā mēs riskējam, ka kritēriju pieņemšana iestiepsies ļoti tālā nākotnē.

Ilze Aizsilniece, LLKA valdes priekšsēdētāja vietniece:

– Grozījumi likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos ir jāskata plašā kontekstā, jo šī ir viena no retajām reizēm, kad lauksaimniecības nozares likumdošanā tiek virzīts tik apjomīgs un atbildīgs likumprojekts, kas skar ļoti dažādas interešu grupas, ne tikai lauksaimniekus, bet ikvienu zemes īpašnieku, ārvalstu investorus un citus. Vairāk nekā pusceļš līdz ierobežojumu pieņemšanai ir noiets, taču, lai panāktu maksimālu iesaistīto pušu iebildumu atrisināšanu, akūti nepieciešams komisijas un ZM darbā iesaistīt papildu ekspertīzi no citām valsts institūcijām

Agita Hauka, Latvijas zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja:

– Zemkopības ministrija kā vienu no 2014.–2020. gada plānošanas perioda prioritātēm ir noteikusi mazo un vidējo saimniecību attīstību Latvijā, veicinot nodarbinātības un ienākumu palielināšanos lauksaimniecības nozarē, kā arī lauku apdzīvotības saglabāšanu. Latvijas laukos dominē mazās un vidējās saimniecības, kas nodrošina pārtiku Latvijas iedzīvotājiem, darba vietas laukos dzīvojošajiem, lauksaimniecisko un nelauksaimniecisko nozaru attīstību lauku teritorijās un Latvijas lauku apdzīvotību. Nosakot maksimālās saimniecības lauksaimniecības zemes platību 500 ha, Latvijā tiktu radīta vide inovatīvu un efektīvu mazo un vidējo saimniecību attīstībai, kas attīstītu gan uzņēmējdarbības vidi Latvijā, gan risinātu šobrīd laukos esošās sociālekonomiskās problēmas.