Muzeju dārgumi vienuviet

Rīt jau desmito reizi visā Latvijā ar daudzveidīgām aktivitātēm notiks akcija Muzeju nakts, kuras laikā būs iespējams iepazīties ar vairāk nekā 120 Latvijas muzeju un citu kultūrvēsturisko institūciju dārgumiem. Vienas nakts laikā to fiziski izdarīt nav iespējams. Atzīmējot Muzeju nakts Latvijā desmitgadi, tikko atklāts atjaunotais un pilnveidotais Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogs, piedāvājot sabiedrībai attālināti aplūkot un iepazīties ar gandrīz 800 000 digitalizētiem 112 Latvijas muzeju krājuma priekšmetiem. Tas ir aptuveni piecas reizes vairāk nekā vienlaikus apskatāms visu muzeju izstāžu zālēs un ekspozīcijās.

Pasaules pieredze rāda, ka muzeju izstāžu zālēs un ekspozīcijās interesentiem ir pieejami tikai līdz 5% no kopējā muzeju krājuma, bet pārējie 95% apmeklētāju acīm nav skatāmi, jo atrodas muzeju krātuvēs. Līdzīga situācija ir arī Latvijā „Mūsu muzeju izstāžu zālēs ir skatāmi 2-5% no kopējā muzeju krājuma, savukārt Nacionālais muzeju krājuma kopkataloga sistēmā www.nmkk.lv ir digitalizēti un virtuāli pieejami aptuveni 13 procenti no tā,” uzsver Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga projekta vadītāja, Kultūras informācijas sistēmu centra speciāliste Una Balode.

Nacionālais muzeju krājuma kopkatalogs ir informācijas sistēma, kuru izmanto visu Latvijas akreditēto muzeju darbinieki – veic krājuma aprakstīšanu, ar to saistīto dokumentu plūsmu veidošanu, dokumentē priekšmetu restaurāciju u.c. ikdienas pienākumus. Savukārt sistēmas publiskais portāls www.nmkk.lv piedāvā ikvienam interesentam iespēju attālināti iepazīties ar muzeju krājumiem, meklēt kādus īpašus eksponātus vai krātuvēs esošos priekšmetus. Reģistrēti lietotāji, izmantojot portālu, var nosūtīt e-kartiņas, kā arī veidot savas virtuālo priekšmetu izlases, lai reiz atrastais nebūtu jāmeklē vēlreiz. Portālu informācijas meklēšanai var izmantot arī pētnieki – gan akadēmiskie, gan tie, kuri muzejos meklē savas dzimtas saknes vai citu informāciju. Tāpat, izmantojot portālu, ikvienam ir iespēja uzzināt, kuros Latvijas muzejos tiek atvērtas izstādes – un, ja muzeji, kas līdzdarbojas kopkatalogā, būs gatavi piedāvāt šādu iespēju, tajā varēs apskatīt arī muzeju tematiskās virtuālās izstādes.

„Tas, cik lietotājiem pievilcīgs un interesants būs portāls, lielā mērā ir atkarīgs tieši no muzeju spējas piedāvāt savu digitālo saturu,” uzsver U. Balode. Lielākoties muzeji aktīvi digitalizē krājumus, piedāvājot virtuālajiem apmeklētājiem daudzpusēju informāciju, kas ikdienā nav iegūstama muzeja izstāžu zālēs.

Lai gan portāla lietotājiem nereti priekšmeta attēls šķiet būtiskāks, U.Balode skaidro, ka daudz sarežģītāka un svarīgāka digitalizācijas sastāvdaļa ir priekšmeta apraksts jeb metadati – tieši no to precizitātes un detalizācijas atkarīgs, cik viegli vai neiespējami priekšmetu ļoti plašajā krājumā būs iespējams atrast.

Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja direktore Gita Grase uzsver, ka projekta īstenošanas gaitā muzeju darbiniekiem būtiski bija izprast un ievērtēt atšķirību starp darbu tiešsaitē un darbu “ pa vecam” – ārpus sistēmas. „Katra priekšmeta apraksts ir jāveido ar apziņu, ka to lasīs daudzi. Taču ieguvēji būs visi, gan mēs, muzejnieki, kas būsim ieguvuši papildus zināšanas, gan sabiedrība, kurai mēs būsim atklājuši kādu nezināmu epizodi mūsu kopējā kultūratmiņā,” norāda G. Grase.

Arī Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja direktore Una Sedleniece atzīmē praksē gūto pārliecību, ka laikā, kad tik daudz informācijas ir iespējams gan atrast, gan izvietot internetā, par būtisku jautājumu ir kļuvusi tieši informācijas uzticamība. „Neatkarīgi no tā, vai informāciju meklē pētniecībai vai izklaidei, NMKK.lv ir pārbaudītas un korektas informācijas avots par dažādu laikmetu lieciniekiem - ārkārtīgi daudzveidīgajiem priekšmetiem, kādus glabā Latvijas muzeji. Skatoties no muzeju darbinieka viedokļa, būtiski ir tas, ka sistēma ir funkcionāli piemērotam ikdienas darbam visdažādākajiem – dabas, vēstures, brīvdabas, medicīnas u.c. muzejiem,” norāda U. Sedleniece.

Informācija sistēmas izstrādātāja AS RIX Technologies valdes locekle Eva Butāne uzsver, ka izveidotā sistēma ir unikāla, jo ir izdevies visus dažādos Latvijas muzejus ar to dažādajām vajadzībām un prasībām apvienot darbam vienotā sistēmā. Darbs vienotā sistēmā padara muzeju nozares darbu pārskatāmu, informāciju pieejamu un datus vienkārši nododamus gan uzraugošajām iestādēm, gan dažādu kultūras projektu īstenošanai.

„Piedāvājot iedzīvotājiem tik daudzfunkcionālu un saturiski bagātu informācijas resursu, Latvijā tiešām varam teikt, ka ir „nojauktas” muzeju izstāžu zāļu un krātuvju sienas, un mūsu kultūrvēsturiskais mantojums ir ikvienam pieejams neatkarīgi no atrašanās vietas un iespējām klātienē baudīt muzeju piedāvājumu. Kultūras satura digitalizācija nodrošina arī tā saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu. Laikā, kad Rīga ir Eiropas kultūras galvaspilsēta, kultūras satura pieejamības jautājums ir īpaši būtisks. Mūsdienās digitalizācija vistiešākā mērā nozīmē pieejamību. Nav noslēpums, ka visā pasaulē kultūra tiek skatīta kā būtisks ekonomiskās izaugsmes priekšnosacījums, vide jaunu darbavietu radīšanai, jaunu starpnozaru projektu īstenošanai. Kultūrvēsturiskais mantojums un tā pieejamība digitāli ir arī resurss reģionālās pievilcības radīšanai, tūrisma un investīciju piesaistei,” norāda E. Butāne.

Informācijas sistēma tika izveidota jau 2007.gadā, bet 2010.gadā tika uzsākta jaunu sistēmas funkcionalitāšu, kā arī e-pakalpojumu izveide. Laikietilpīgs uzdevums ir bijis portāla saturiskā piepildīšana un attēlu autortiesību jautājuma sakārtošana, jo lielai daļai muzeju priekšmetu attēlu autortiesības ir aizsargātas, tāpēc bez kompleksa risinājuma un arī finansējuma attēlu ievietošana nebija iespējama. Tagad autortiesību jautājums gan tehnoloģiski, gan juridiski un finansiāli ir sakārtots. Sistēmā ir pieejami ap 300 000 attēlu. Muzeju darbiniekiem katrs no tiem bija jāpārskata un jāizvērtē, vai šis attēls ir aizsargājams ar autortiesībām, vai nē.

Tāpat viens no būtiskākajām ieguvumiem, ko nodrošinājusi sistēmas jauno funkcionalitāšu izstrāde, ir nepastarpināta datu nodošana Eiropas digitālajai bibliotēkai Europeana. Ievietojot informāciju par muzeja priekšmetu sistēmā, muzeja darbiniekam ir tikai jānorāda, vai informācija par priekšmetu ir nododama uz Europeana. Sistēma automātiski veic visu datu nodošanu Eiropas virtuālajām krātuvēm, un darbiniekiem nav jānopūlas ar katra muzeja datu atsevišķu eksportēšanu. Jau šobrīd vairāk nekā 14 000 priekšmetu no Latvijas muzeju krājumiem ir pieejami Europeana lietotājiem.

Informācijas sistēma ir izstrādāta Eiropas Reģionālās attīstības fonda darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.2.2.1.1. apakšaktivitātes „Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība” projekta „Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga pilnveidošana. 2.kārta” ietvaros.