Neskatoties uz akcīzes nodokļa palielinājumu degvielai un alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī pietiekami straujo darba algu kāpumu, inflācija, pēc ekonomistu vērtējuma, šobrīd ir zemāka, nekā gaidīts. Tomēr tas nenozīmē, ka tā būs arī turpmāk. Ekonomikas eksperti paredz cenu kāpumu gan degvielai, gan siltumenerģijai, atsevišķiem pārtikas produktiem.
Kaut arī Latvijā pašlaik bez darba ir apmēram 80 tūkstoši potenciālo darba ņēmēju, darba devēji izjūt darbinieku trūkumu. Šobrīd Maxima Latvija meklē apmēram 350 darbinieku, Rimi Latvia – 200 darbinieku. IKEA, kas durvis vērs rudenī, sola nodarbināt apmēram 200 darbinieku.
Apdrošināšanas sabiedrības izmanto likumā paredzēto iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atmaksu, lai piedāvātu klientiem absurdi dārgus produktus, kas nes zaudējumus. IIN atmaksa ir vienīgais faktors, kas padara šos produktus pievilcīgus klientam, izpētījis pensiju pārvaldītājs Indexo.
Mazumtirdzniecības tīkla Maxima Latvija loģistikas centrā Abras esošās iekārtas pilnībā nomainītas uz 78 moderniem ar litija jonu akumulatoru darbināmiem iekrāvējiem.
Iedzīvotāji arvien vairāk pasaulē raugās ar mobilo ierīču starpniecību. Latvijā četru gadu laikā teju trīskāršojies to iedzīvotāju skaits, kas internetu mobilajās ierīcēs lieto tikpat bieži, cik datorā.
Sabalansēta un pilnvērtīga uztura iegādei vidusmēra ģimenei Latvijā no kopējiem ienākumiem jāatvēl vismaz piektā daļa. Eiropā šāda ģimene tādu pašu pārtikas produktu iegādei identiskā apjomā tērētu vien 15,5 procentus no saviem ienākumiem. Taču, ja ģimenē ir tikai viens pelnītājs, kas turklāt vēl saņem minimālo algu, tad sabalansēts un pilnvērtīgs uzturs, dzīvojot Latvijā, ir jāaizmirst. Tas vienkārši nav pa kabatai.
Visās trīs Baltijas valstīs augusi mājsaimniecību rocība, tiesa, ne visās vienādi. Rīgā dzīvojošas vidusmēra ģimenes ienākumi joprojām krietni atpaliek no līdzīgas ģimenes ienākumiem Tallinā, turklāt rīdziniekiem jārēķinās ar lielākiem ikmēneša izdevumiem pārtikai, transportam un mājoklim nekā talliniešiem un Viļņas iedzīvotājiem.
Attīstības finanšu institūcijas ALTUM pārvaldītais Zemes fonds kopš darbības sākuma ir iegādājies 290 īpašumu 5000 hektāru platībā, darījumos kopumā ieguldot 13,2 miljonus eiro. Šogad darījumos plānots ieguldīt aptuveni 10 miljonus eiro.
Līdz ar pirmajām siltajām pavasara dienām sarosās arī dārzkopji, kuri dodas uz stādu dārziem, lai iegādātos kādu iepriekš nolūkotu šķirni un iepazītos ar jaunumiem. Lai gan mūsu dārzkopji ir krietni praktiskāki nekā, piemēram, igauņi, Latvijas dārzkopjos mīt arī kolekcionāra dvēsele, kas liek meklēt retas sugas un šķirnes.
Nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi, apstiprinot labas prakses kodeksu, pilnveidos klientu maksātspējas vērtēšanas modeli. Līdz ar to palielināsies to aizņēmēju loks, kuriem nozares uzņēmumi aizdevumus neizsniegs.
Neskatoties uz to, ka Zviedrijas galvaspilsēta Stokholma aizņem teju uz pusi mazāku teritoriju nekā Rīga, izstaigāt to ar kājām vienā dienā nav iespējams. Sešās stundās, kamēr Tallink prāmis Romantika vai Isabelle atrodas ostā, ne tik. Taču arī šajā īsajā laikā var pagūt apskatīt itin daudz, pat neizmantojot sabiedrisko transportu.
Pretēji pagājušajam gadam, kad par gaidāmajām nodokļu izmaiņām tika diskutēts kopš agra pavasara, pašlaik darbs pie nākamā gada budžeta sabalansēšanas vēl īsti nav sācies. Taču jau tagad ir skaidrs, ka bez nodokļu celšanas neiztikt. Daļa nodokļu izmaiņu jau ir iestrādātas likumos. Tāpat bažas raisa arī Finanšu ministrijas (FM) pesimistiskās prognozes par valdībai pieejamiem līdzekļiem papildu budžeta vajadzību segšanai nākamajos gados.
Desmitā daļa Latvijas iedzīvotāju, kuri devušies tūrisma braucienos, vienam ceļojuma tērē katrs vairāk nekā 800 eiro, un aptuveni tikpat daudz ceļotāju iekļaujas 100 eiro budžetā, liecina ceļojumu aģentūras Latvia Tours veidotais Ceļojumu indekss 2018.
Ar valdības lēmumu izveidotajai darba grupai, kas pētīs iespēju atcelt vai vismaz samazināt obligātās iepirkuma komponentes (OIK) maksājumus, līdz 1. augustam, tas ir, nepilnos piecos mēnešos, ir jāsagatavo priekšlikumi šīs problēmas risināšanai, lai Ekonomikas ministrija līdz 1. septembrim varētu iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem par elektroenerģijas OIK maksājumu sistēmas atcelšanu.
Ziemas mainīgo laika apstākļu dēļ cietusi daļa ziemāju. Saimniekiem daļā lauku būs jāpārsēj rapsis, bet graudaugus vajadzēs piesēt vien tur, kur rudens lietavās tie izslīkuši, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu veiktie sējumu apsekojumi. Sausākajos Kurzemes un Zemgales laukos jau sākušies pavasara sējas darbi.
Lai gan vēl nav noslēdzies Eiropas Savienības (ES) fondu 2014.–2020. gada plānošanas periods, jau šobrīd ir aizsākušās diskusijas par to, kāda veida publiskā finansējuma atbalsts būs pieejams pēc 2020. gada. Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš intervijā Neatkarīgajai atklāj, vai Latvijas zivsaimnieki var rēķināties ar ES fonu atbalstu arī pēc 2020. gada.
Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa, Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces un Ministru prezidenta Māra Kučinska ienākumi pērn, salīdzinot ar 2016. gadu, ir auguši par vairākiem tūkstošiem eiro. Tomēr naudu nebaltai dienai un vecumdienām no viņiem atliek vienīgi R. Vējonis.
Lielie un eksportējošie uzņēmumi nākotnē raugās optimistiski, plānojot gan paplašināties, gan modernizēties. Savukārt mazie un vidējie uzņēmumi, kuru īpatsvars Latvijā ir aptuveni 70 procenti no visiem uzņēmumiem, ir krietni piesardzīgāki nākotnes vērtējumā. Mikrouzņēmumi joprojām ir pesimisma pilni.
Darba tirgus Latvijā ar katru mēnesi uzkarst, un uzņēmumi lielākoties jau ir saskārušies ar speciālistu trūkumu. Taču lielākā daļa spītīgi turas pie jaunības kulta, atraidot pensijas un pirmspensijas vecuma cilvēkus. Norvik Banka pretēji daudziem citiem izprot, ka arī vecums un pieredze ir vērtība. Kopš gada sākuma Norvik Bankā sekmīgi darbojas Senioru nodarbinātības programma, kurā seniori kā pilntiesīgi bankas darbinieki sniedz konsultācijas bankas filiālēs visā Latvijā.
Konkurences padome (KP) piemērojusi 74 tūkstošus eiro lielu sodu veikalu Mego un Vesko preču zīmolu pārvaldītājam SIA Baltstor un tā mazumtirdzniecības kooperācijā ietilpstošajam partnerim SIA Lenoka par netaisnīgu un nepamatotu sankciju piemērošanu piegādātājiem. Daļa šo sankciju izpaudās arī kā piespiedu piedalīšanās mārketinga aktivitātēs, piemēram, nodrošinot akciju cenas produktiem.
Pieprasījums pēc baltām olām Latvijā faktiski ir vien ap Lieldienu laiku, un tāpēc daļā veikalu šīs šķirnes olas nopērkamas vien pāris nedēļas gadā – Lieldienu laikā. Izmantojot pieprasījumu tieši pēc baltām olām, to cenas šajā laikā ir par vismaz par 20 procentiem augstākas nekā brūnajām māsām.
Pieaugot akcīzes nodokļa likmēm alkoholam, Latvijā nopērkamais alkohols Igaunijas iedzīvotājiem ir kļuvis mazāk iekārojams. Cenu atšķirība joprojām ir saskatāma, lai gan nav vairs tik izteikta kā iepriekš. Savukārt palielinātais degvielas akcīzes nodoklis Latvijas autobraucējiem vai caurbraucējiem liek meklēt lētāku degvielu Lietuvā.