Atlaižu akcijas veikalos izrādās nelietderīgi tēriņi

Latvijā pircēju interese par precēm, kuras tiek pārdotas ar atlaidi, ir liela. Dodot priekšroku šādai precei, pircēji cenšas ietaupīt. Tomēr akcijas zīme ir kā magnēts, kas liek pirkt preces, kuras nemaz tobrīd nav vajadzīgas vai bez kurām vispār varētu iztikt.

Lielākoties nelietderīgu tēriņu dēļ Latvijas iedzīvotāji ik mēnesi šķiras no 20 līdz pat 100 eiro, 89 procentos gadījumu atzīstot, ka, stingrāk kontrolējot savus ikdienas izdevumus, no tā varētu izvairīties, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums par budžeta plānošanu.

36% Latvijas iedzīvotāju ir laikus nenokārtotas saistības, turklāt šādu iedzīvotāju skaits pēdējā pusgada laikā ir audzis par 8%

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem visbūtiskāk personīgo budžetu ietekmē spontāna iepirkšanās akciju un atlaižu laikā, iegādājoties lietas, bez kurām patiesībā var iztikt (šādi domā 36% no aptaujātajiem), kā arī nelieli, regulāri pirkumi ar mērķi sevi palutināt (35%). Arī kaitīgie ieradumi, kā atzīst 27 procenti, ir viens no klupšanas akmeņiem, kas atstāj negatīvu ietekmi uz personas finansēm. Vīriešu makus biežāk nekā sievietēm patukšo kaitīgie ieradumi un ļaušanās impulsīviem, lieliem pirkumiem. Savukārt sievietēm vairāk raksturīgi tēriņi, kas saistāmi ar nevajadzīgu lietu iegādi atlaižu un akciju laikā, kā arī nelietderīgi apģērbu, apavu un aksesuāru pirkumi.

Pētījums atklājis vēl kādu tendenci - 36% Latvijas iedzīvotāju ir laikus nenokārtotas saistības, turklāt šādu iedzīvotāju skaits pēdējā pusgada laikā ir audzis par 8%. Zīmīgi, ka tie, kuriem ir kavēti maksājumi, divreiz biežāk atzinuši, ka ļaujas nelietderīgiem tēriņiem.

«Pretēji maldīgajai sajūtai, ka ikdienā veiktie nelielie pirkumi būtiski neietekmē kopējo maciņa saturu, ilgtermiņā tie atstāj savu nospiedumu uz personas labklājību un dažkārt liedz iespēju veikt uzkrājumus. To apstiprina arī paši iedzīvotāji, norādot, ka vērā ņemamas naudas summas ik mēnesi varētu atlikt nebaltai dienai, ja vien kritiskāk tiktu izvērtēta pirkumu lietderība. Šādos gadījumos līdzēt varētu rūpīgāka budžeta plānošana, mēneša beigās pārskatot, kādiem mērķiem nauda tikusi tērēta un kur varētu ietaupīt vai tieši otrādi - kas patiesi ir tēriņu vērts,» skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Kā liecina pētījums, vieglprātīga attieksme, izdodot naudu, nav raksturīga tikai jaunajai paaudzei, kā varētu šķist, bet novērojama visās vecuma grupās. Lai gan seniori vecumā virs 60 gadiem vēl aizvien ir rūpīgākie sava budžeta plānotāji, arī tiem ir savi klupšanas akmeņi, kuru dēļ bieži vien rodas neplānoti tēriņi. Proti, seniori biežāk pakļaujas atlaižu valdzinājumam un vēlmei apdāvināt savus tuviniekus, šim mērķim dažkārt izvēloties pārāk dārgas dāvanas. Savukārt gados jaunie patērētāji - vecumā līdz 30 gadiem - biežāk nekā citi par saviem nelietderīgajiem pirkumiem uzskata mazus, bezrūpīgus, bet pietiekami regulārus pirkumus, kā arī biežas maltītes ārpus mājas.

Tēriņu apmērs, ko ik mēnesi iedzīvotāji izdod par nelietderīgiem pirkumiem, ir cieši saistīts ar personas ikmēneša ienākumiem - tiem pieaugot, palielinās arī bezrūpīgāk tērētās naudas apjoms. Zemākajā ienākumu līmenī nelietderīgie tēriņi tiek lēsti līdz 50 EUR apmērā, bet augstākajā ienākumu grupā tie pārsniedz 50 un pat 100 eiro robežu.

***

Aptaujāto uzskati par nelietderīgiem tēriņiem

• Pirkumi atlaižu un akciju laikā par būtībā nevajadzīgām lietām

• Regulāra un bezrūpīga nelielu pirkumu veikšana

• Kaitīgu ieradumu apmierināšana (piem., smēķēšana)

• Nelietderīga apģērbu, apavu, aksesuāru iegāde

• Regulārs kafejnīcu un restorānu apmeklējums

• Ļaušanās impulsīviem, lieliem pirkumiem

• Dārgu dāvanu dāvināšana

• Pārāk liels dāsnums, finansiāli atbalstot draugus, kolēģus, tuviniekus

• Regulāra un neapdomīga naudas aizņemšanās

• Sekošana pēdējām modes un dzīvesstila tendencēm

Avots: Swedbank Finanšu institūts