Latvijā internetu lieto aktīvi

© Ekrānšāviņš no avīzes

Iedzīvotāji arvien vairāk pasaulē raugās ar mobilo ierīču starpniecību. Latvijā četru gadu laikā teju trīskāršojies to iedzīvotāju skaits, kas internetu mobilajās ierīcēs lieto tikpat bieži, cik datorā.

Aptuveni 84 procenti Latvijas iedzīvotāju, kas ir vecāki par sešiem gadiem, internetu lieto ik dienas, un aptuveni 77 procenti globālo tīmekli izmanto personiskām vajadzībām un interesēm , liecina Google patērētāju barometra pētījums. Google Baltijas reģiona vadītājs Vītauts Kubiļus atklāj, ka pēdējos piecu gadu laikā pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas lieto vairākas ierīces, lai piekļūtu internetam, piemēram, datoru, planšeti, mobilo telefonu.

Ekrānšāviņš no avīzes

Latvijā viens iedzīvotājs lieto vidēji 2,4 šādas ierīces. Iedzīvotājiem, kas ir vecāki par 55 gadiem, parasti pietiek ar vienu vai divām ierīcēm. Savukārt 25 līdz 44 gadus veciem iedzīvotājiem ir vismaz trīs dažādas ierīces, kurās tie izmanto iespēju piekļūt internetam. Jaunajai paaudzei (16 līdz 24 gadu vecumā) parasti ir pat trīs līdz četras šādas ierīces, kas ļauj viņiem dzīvot nepārtrauktā tiešsaistes režīmā.

Pēc V. Kubiļus prognozēm, piekļuve internetam un tiešsaistes pakalpojumu lietošana aizvien vairāk notiks, izmantojot tieši viedierīces, nevis datorus. Tas nozīmē, ka pieaug slodze uz interneta, datu pārraides pakalpojumu nodrošinātāja infrastruktūru.

SIA Latvijas mobilais telefons (LMT) investīcijas tehnoloģiju infrastruktūrā un jaunu, eksportspējīgu pakalpojumu attīstībā šā gada pirmajos trīs mēnešos sasniegušas 5,9 miljonus eiro - par 5,6% vairāk nekā pērn tādā pašā laikā. Apgrozījums šajā periodā pieaudzis par 5,3%, savukārt klientu pieslēgumu skaits - par 4,6%, sasniedzot 1,26 miljonus. LMT interneta lietotāju skaits pirmajā ceturksnī pieaudzis par 19% un datu pārraides apjoms par 61%. Savukārt biznesa klienti 2018. gadā arvien plašāk izmanto LMT izstrādātos inovatīvos mobilos biznesa efektivitātes rīkus, tostarp mobilo zvanu centrāli Zvanu pārvaldnieks un Elektronisko darba laika uzskaites sistēmu.

Pērn LMT apgrozīja 204,2 miljonus eiro, kas ir par 7% vairāk nekā 2016. gadā, savukārt grupas peļņa pērn bija 33,3 miljoni eiro, salīdzinājumā ar 22,3 miljoni eiro peļņu gadu iepriekš, Neatkarīgajai uzsvēra LMT preses sekretāre Elīna Lidere.

Ekrānšāviņš no avīzes

Mobilo sakaru operators Bite visa šā gada laikā plāno ieguldīt tīkla infrastruktūras attīstībā aptuveni 10 miljonus eiro, informē uzņēmuma vadītājs Kaspars Buls. Arī pērn tīkla attīstībā Bite Latvija ieguldīja 10 miljonus eiro.

Bite Latvija tehniskais direktors Gints Butens atklāj, ka telekomunikāciju nozarē vidējais interneta patēriņš vienam Bite Latvija klientam salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaudzis par 40%. Tāpat 65% Bite Latvija tīkla lietotāju patērē tiešsaistes video, no kuriem vairāk nekā puse jeb 70% ir video no YouTube.

Uzņēmums pērn strādāja ar 92,9 miljonu eiro konsolidēto apgrozījumu, kas bija par 17% vairāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt kompānijas peļņa bija astoņi miljoni eiro. EBITDA (peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas) pieauga par 20,3%, sasniedzot 22,5 miljonus eiro.

Arī Tele2 pagājušais gads noslēdzies ar apgrozījuma pieaugumu par 13,7%, salīdzinot ar 2016. gada rādītājiem, sasniedzot 119,6 miljonus eiro. Tele2 arī pērn saglabāja augstus EBITDA rentabilitātes rādītājus, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, pieauga par četriem procentiem, sasniedzot 36% atzīmi. Tele2 augošo apgrozījumu lielā mērā veido klientu ieņēmumu pieaugums par 12,5%, kā arī vēl nebijis telefonu, planšetdatoru, datoru un citu viedierīču, kā arī aksesuāru tirdzniecības pieaugums par 27%. Kā skaidro Tele2 mazumtirdzniecības direktore Dace Škrabe, pieaugumu veido gan paplašināts un daudzveidīgāks piedāvājums, gan lielāks sabiedrības pieprasījums pēc dažādām viedierīcēm, kā arī patērētāju pirktspējas pieaugums.

2017. gadā Tele2 ieguldījumi attīstībā sasniedza 8,6 miljonus eiro. Šogad uzņēmums tīkla infrastruktūrā plāno ieguldīt kopumā teju 11 miljonus eiro.



Latvijā

Patlaban Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojam aktīvā lietvedībā ir 74 Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietas, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputātus informēja Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Elīna Luīze Vītola.

Svarīgākais