Latviju pārņēmis stādīšanas trakums

Līdz ar pirmajām siltajām pavasara dienām sarosās arī dārzkopji, kuri dodas uz stādu dārziem, lai iegādātos kādu iepriekš nolūkotu šķirni un iepazītos ar jaunumiem. Lai gan mūsu dārzkopji ir krietni praktiskāki nekā, piemēram, igauņi, Latvijas dārzkopjos mīt arī kolekcionāra dvēsele, kas liek meklēt retas sugas un šķirnes.

Vēl pirms 25 gadiem Latvijā bija vien pāris stādu audzētavas, pēc kuru sortimenta kaismīgie dārzkopji bija gatavi stāvēt stundām garā rindā vai doties cauri visai Latvijai. Šobrīd stādus audzē vairāk nekā simt stādaudzētavas. Tiesa, tikai aptuveni četrām piecām gada apgrozījums mērāms miljonos eiro. Pavisam nedaudz ir tādu stādu audzētavu, kuru apgrozījums pārsniedz 100 000 eiro gadā, bet aptuveni 90% Latvijas stādu audzētavu ir ģimenes uzņēmumi, atklāj Latvijas Stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Andrejs Vītoliņš.

MODĒ DABISKUMS. Latvijas stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Andrejs Vītoliņš atklāj, ka šobrīd dārzu modē atkal ienāk dabiskums - augi, kuri neprasa lielu kopšanu. / Dāvis ŪLANDS, F64 Photo Agency

Stādu tūrisms

Stādu audzētava Baižas ir viena no retajām stādu audzētavām Latvijā, kas pirms 14 gadiem sāka savu biznesu kā ģimenes uzņēmums, bet spējusi izaugt līdz 130 000 eiro lielam gada apgrozījumam. 2004. gadā ar stādu audzēšanu un pārdošanu sāka nodarboties Maija un Andrejs Baižas, lielāko daļu darbu veicot ar saviem un bērnu spēkiem. Viņu meita Zane, kas tagad vada saimniecību, atceras, kā pusaudzes gados centusies iemācīties darīt dārza darbus tikpat veikli kā pieaugušie. Viņai tas bijis liels izaicinājums.

Taču arī šobrīd, darbojoties stādu audzēšanas biznesā, izaicinājumu netrūkstot, jo konkurence ar katru gadu palielinās. Stādu audzēšana kā uzņēmējdarbība Latvijā tupina attīstīties, un arī importēji nesnauž.

«Ja ir kaut nelielas zināšanas augkopībā, stādus izaudzēt nav sarežģīti. Grūtākais ir izaudzēto realizēt,» atklāj Zane Zeltiņa.

Tāpēc Baižās audzētie stādi nopērkami ne tikai saimniecībā uz vietas, bet arī dažādos dārzkopju pasākumos un gadatirgos, kā arī veikalos Igaunijā. «Uz Igauniju vedamais stādu apjoms pēdējos gados ir stabils - ne tas palielinās, ne sarūk. Toties arvien vairāk igauņu pircēju iegriežas stādaudzētavā - gan individuāli pircēji, gan stādaudzētavas. Arī somi un zviedri iecienījuši Latvijā audzētos stādus,» stāsta Z. Zeltiņa.

ODZIŅAS KOLEKCIONĀRIEM. Zemnieku saimniecības Lēpes īpašniece Irina Strautiņa meklē īpašu sugu un šķirņu augus - odziņas, ko piedāvāt pircējiem. Viņas kolekcijā šobrīd jau ir aptuveni 800 īpaši augi / Dāvis ŪLANDS, F64 Photo Agency

Vītoliņš atklāj, ka stādu pircēji no Igaunijas un Somijas itin bieži iegriežas arī viņa saimniecībā Dimzas, kas atrodas Zemgalē. Pēc stādiem mēdzot braukt pat veseli tūristu autobusi.

Latvijā stādi ir lētāki nekā ziemeļu kaimiņvalstīs un arī sortiments plašāks un interesantāks. Pēc viņa teiktā, divas Latvijas stādaudzētavas ir kopīgi atvērušas stādu dārzu Igaunijā, netālu no Latvijas robežas.

Latvietis, praktiskais

Lielākā daļa Breša zemnieku pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados savu uzņēmējdarbību sāka ar graudu audzēšanu vai cūku turēšanu, bet Jānis Zilvers uzreiz jau zināja, ka savā saimniecībā Pīlādži nodarbosies ar stādu audzēšanu. 1996. gadā viņa kokaudzētava Pīlādži bija pirmie, kas sāka audzēt augļu koku un ogulāju stādus konteineros, kas pretstatā tobrīd vienīgi pieejamiem kailsakņu stādiem ļāva augļu kokus un krūmus stādīt praktiski jebkurā laikā, kamēr vien zeme nav sasalusi. Savukārt kailsakņu stādiem stādīšanas laiks ir ļoti ierobežots - parasti vien divas nedēļas.

PLAŠS PIEDĀVĀJUMS. Stādu audzētavas Baižas visu laiku seko līdzi jaunumiem un cenšas savu kolekciju papildināt ar kaut ko iepriekš neredzētu. «Dārzkopji meklē kaut ko jaunu un priecājas, ja atrod vēl neredzētu sugu vai šķirni. Populāri kļuvuši arī augi, kas kādreiz ziedēja vecmāmiņu dārzos - peonijas, flokši, lauztās sirdis, delfīnijas u. tml. Pēc šiem augiem joprojām stādu dārzā ir lielākais pieprasījums,» atklāj stādu audzētavas Baižas vadītāja Zane Zeltiņa. Stādaudzētavas ziemciešu kolekcijā ir aptuveni 2000 dažādu augu sugu un šķirņu, to skaitā vairāk nekā 150 flokšu šķirnes, vairāk nekā 100 astilbju šķirnes, vairāk nekā 100 dažādas graudzāles, kā arī ļoti plašs akmensdārzu un kapiem paredzēto augu piedāvājums / Dāvis ŪLANDS, F64 Photo Agency

Saimniecībā ik gadu tiek audzēti 15 000 līdz 20 000 augļu koku un krūmu stādu, bet nelielos daudzumos arī dekoratīvie stādi. Pīlādžos augušie stādi nopērkami ne tikai kokaudzētavā uz vietas, bet arī daudzos dārzu centros Vidzemē un Rīgā, ka arī būvniecības veikalos Depo. Sadarbība ar šo lielveikalu Pīlādžiem ilgst jau vairākus gadus, un apmierinātas ir abas puses.

Nerimstošo pieprasījumu pēc ābeļu, bumbieru, ķiršu, plūmju un citiem augļu koku stādiem A. Vītoliņš skaidro ar latvieša praktisko dabu. Latvietis priekšroku dodot ēdamiem augiem, savukārt igauņi - krāšņumaugiem. Latvijas dārzkopis ir arī gatavs rūpēties par augiem kā par labiem draugiem, nežēlojot ne laiku, ne pūles. Savukārt zviedri rēķinās, ka aptuveni 20-30% neieaugsies un būs jāpērk jauni. Latvijas pircējs nav gatavs uz tik lielu kritumu, tāpēc rūpējas par augiem, cik var, secina A. Vītoliņš.

Pēc J. Zilvera vērtējuma, kopējais pieprasījums pēc stādiem pēdējo gadu laikā nav būtiski palielinājies. Kokaudzētavās īpaši jūt Eiropas Savienības fondu naudas klātbūtni, un, ja tā ir pieejama, tad pieaug arī pieprasījums. J. Zilvers atceras, ka 2000. - 2004. gadā komercdārzi pieprasīja 15 000 līdz 20 000 stādu gadā. «Arī šobrīd Latvijā tiek realizēti nelieli projekti, piemēram, pērn vajadzēja pīlādžu stādus 2 hektāru apstādīšanai, šogad ķiršu stādus - teju hektāra apstādīšanai. Tomēr to nevar salīdzināt ar laiku tūlīt pēc 2000. gada,» teic J. Zilvers.

POPULĀRI. Kokaudzētavas Pīlādži vadītājs Jānis Zilvers ābeļu stādu meklētājiem iesaka izvēlēties šķirni ‘Konfetnaja’ kā vasaras ābolu šķirni, bet ‘Zarja Alatau’, ja vēlas ābolus glabāt līdz nākamā gada februārim. Nobaudot saimniecībā šīs šķirnes ābolus, jāsecina, ka pat aprīlī tie ir gardi. Taču kopumā Pīlādžos tiek audzēti aptuveni 70 ābeļu šķirņu stādi. Saimniecībā ir arī 15 bumbieru šķirnes, 30 pīlādžu šķirnes, 20 saldo un 10 skābo ķiršu šķirnes / Dāvis ŪLANDS, F64 Photo Agency

Ar kolekcionāra dvēseli

Latvieša dārzkopja kolekcionāra gēnu apliecina arī stādu audzētavā Lēpes redzētais - magnolijas, sakuras, parūkkoki, vēdekļlapu kļavas, veigelas, līčijas un citi svešzemju augi, kurus Irina Strautiņa aklimatizē un novēro. Viņas dārzā nenonāk kurš katrs augs. «Velti cerēt, ka Latvijā ziemos Itālijas klimatam piemēroti augi, tāpēc es piedāvāju tikai tādu augu stādus, kas ir aklimatizēti mūsu zonai,» uzsver Irina.

Lēpēs jau vairāk nekā 15 gadus aug magnolijas, kas agri pavasarī priecē ar saviem ziediem. Magnolijas ziedus raisījušas arī tajos pavasaros, kas sekojušas bargajām - mīnus 30 grādu - ziemām, tādējādi apliecinot, ka arī Latvijā var augt svešzemju augi.

Lēpēs lielākoties iegriežas tādi dārzkopji, kas, tāpat kā Irina, meklē retumus. Retumus meklējoši domubiedri ir gaidītākie Irinas stādu dārzā. Stādu dārzā iegriežas arī topošie komercdārzu īpašnieki. Tā pērn Lēpes saņēma pasūtījumu viena hektāra apstādīšanai ar korinšu stādiem, un šogad šis saimnieks vēloties apstādīt ar korintēm vēl vienu hektāru. Savukārt Alūksnes pusē hektārs apstādīts ar Lēpēs audzētiem plūškoku stādiem.

Lēpes ir tipisks ģimenes uzņēmums, kas izveidots pirms 13 gadiem. Ar visiem darbiem Irina tiek galā pati, pieaicinot palīgā tikai dēlu.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra dārzkopības speciālista Māra Narvila padomi kailsakņu stādu stādīšanai

* Vēlams iegādāto kailsakņu stādu tam paredzētajā vietā iestādīt tajā pašā dienā.

* Ja vieta augam nav sagatavota, tad jāparūpējas, lai stādam neiekalstu saknes. To var darīt, stādu ieliekot maisā ar mitru kūdru. Šādi sagatavoti augi izturēs neiestādīti pat nedēļu.

* Iegādājoties kailsakņu stādus, kas ievesti no ārzemēm, vispirms tie jāatbrīvo no dekoratīvā kartona ietvara. Savukārt sakņu kamolu no speciālā mitrumu un barības vielas saturoša maisījuma atbrīvo tikai izstādīšanas brīdī, visas saknes vispirms rūpīgi iztaisnojot un tikai tad stādu liekot stādīšanas bedrē. Pašas saknes vēlams samitrināt ar nelielu ūdens daudzumu un tikai tad apbērt ar bagātīgi salaistītu augsni.

* Ja no ārvalstīm ievestajam kailsaknim ir liels vainags, tad tas ir jāapgriež par trim ceturtdaļām. Tas nepieciešams, lai izlīdzinātu sakņu masu ar virszemes zaru masu.

Avots: LLKC