TŪRISMS: 25 000 soļu pa Stokholmu

Ilze Šteinfelde schedule21.apr 2018

BRĀĻI. Stortegta laukums pašā vecpilsētas sirdī nedaudz atgādina Vecrīgu © Foto: Ilze ŠTEINFELDE

Neskatoties uz to, ka Zviedrijas galvaspilsēta Stokholma aizņem teju uz pusi mazāku teritoriju nekā Rīga, izstaigāt to ar kājām vienā dienā nav iespējams. Sešās stundās, kamēr Tallink prāmis Romantika vai Isabelle atrodas ostā, ne tik. Taču arī šajā īsajā laikā var pagūt apskatīt itin daudz, pat neizmantojot sabiedrisko transportu.

Lai apskatītu Vāsas muzeju Djūrgardenas salā, vecpilsētu - Gamla Stan - ar tās šaurajām ieliņām, Karaļa pili, pilsētas rātsnamu, kur tiek apbalvoti Nobela prēmijas laureāti, karalisko dārzu un kolorīto tirgu Estermalmē, jānoiet aptuveni 25 tūkstoši soļu jeb aptuveni 17 kilometru, liecina mana soļu skaitītāja rādījums, kad uzkāpju atpakaļ uz kuģa.

VARENĪBA UN POSTS. 1628. gadā uzbūvētajam Vāsas karakuģim bija jākļūst par Zviedrijas imperiālās kuģu flotiles lepnumu, tomēr ambīciju un būvniecības kļūdu dēļ tas nogrima jau savā pirmajā braucienā. Pēc 333 gadiem izcelts no ūdens, tas šobrīd ir aplūkojams speciāli tam būvētā muzejā. Lai vērtīgo eksponātu saglabātu, muzejā tiek ievērots noteikts mitruma un apgaismojuma līmenis / Foto: Ilze ŠTEINFELDE

Bez maksas - muzeji un peldes pilsētas centrā

Zviedrija nav lēta valsts. Taču tā strādājošajiem nodrošina labas algas, kā dēļ zviedri var atļauties dzīvot dzīvokļos, kuru īres cenas sasniedz pat 1000 eiro mēnesī, vai iegādāties savu dzīves telpu par 150 000 eiro. Toties uz bērniem un senioriem zviedri netaupa. Arī medicīna un medikamenti pensionāriem un strādājošajiem ir pa kabatai, jo lielāko daļu no šīm izmaksām sedz valsts. Tik dāsnus pabalstus Zviedrija var atļauties maksāt pietiekami lielo nodokļu ieņēmumu dēļ. Zviedri tāpat kā daudzviet citur pasaulē par nodokļu slogu nav diez ko priecīgi, taču no to maksāšanas neizvairās, jo zina - maksājot nodokļus, bērni būs izglītoti un paēduši, pašu vecumdienas nodrošinātas. Arī veselības aprūpe būs pieejama.

Lai veicinātu kultūras dzīvi, Zviedrijas valdība pirms diviem gadiem pilnībā atcēla ieejas maksu daļā valstij piederošo muzeju. Un šo privilēģiju var izmantot ne tikai Zviedrijas pilsoņi, bet arī ikviens tūrists. Šobrīd bez maksas apskatāmi 14 muzeji Stokholmā - Modernās mākslas muzejs (tajā apskatāmi ne tikai Zviedrijas, bet arī pasaules XX gs. mākslas dārgumi - Pikaso, Dalī, Matisa un daudzu citu autoru darbi - no modernisma klasikas līdz laikmetīgajai mākslai), Armijas muzejs, Etnogrāfiskais muzejs un citi. Tiesa, šobrīd atsevišķi muzeji, piemēram, Karaliskais dārgumu muzejs, ir slēgti rekonstrukcijai. Arī Estermalmes tirgus Saluhall, Katrīnas tilts, no kura paveras skats uz pilsētu, šobrīd piedzīvo pārvērtības. Tas nozīmē, ka pēc gada vai diviem tos varēs redzēt atjaunotā veidolā.

Stokholma uzbūvēta uz 14 salām, kuras savieno 57 tilti. Tā kā pilsēta teju no visām pusēm ir ūdeņu ieskauta, Stokholmā ir 96 pludmales - visas apmeklējamas bez maksas, tajā skaitā arī pašā pilsētas centrā. Vasaras karstumā pilsētnieki mēdz plunčāties Sēdermalmē, veroties vecpilsētas ainavā vai uz tūristu pūļiem pie rātsnama.

VIESNĪCA AR VĒSTURI. Vietā, kur pirms teju pusgadsimta risinājās ķīlnieku krīze, kas vēlāk ieguva nosaukumu Stokholmas sindroms, tagad iekārtota prestiža viesnīca / Foto: Ilze ŠTEINFELDE

Autobuss bez vadītāja

Stokholmā kopš februāra kursē arī viens sabiedriskais transports, kuru var izmantot bez maksas - tas ir neliels autobusiņš, kas kursē bez vadītāja. Šobrīd tā maršruts ir 1,5 kilometrus garš un ved pa Stokholmas moderno tehnoloģiju rajonu - Kistu. Minibusiņš kursē salīdzinoši lēni - ar 20 kilometriem stundā. Arī pasažieru ietilpība ir neliela - tas spēj uzņemt vien 12 pasažieru.

Autobuss bez vadītāja ir septiņu dažādu uzņēmumu kopražojums. To vidū ir pazīstamais telekomunikāciju uzņēmums Ericsson. Busiņš pa Kistas ielām pārvietojas, izmantojot gaismas un vides uztveršanas tehnoloģiju.

KARALIS AR FRANČU SAKNĒM. Zviedrijas karalis Kārlis 14. Juhans, īstajā vārda Žans Batists Bernadots, dzimis Francijā. Beidzis karaskolu un turpinājis veiksmīgu karavīra karjeru Lielās franču revolūcijas laikā. Napoleona Bonaparta konsulāta laikā bijis sūtnis Austrijā, vēlāk franču armijas ģenerālis un viens no imperatora Napoleona 18 maršaliem. Mūža nogalē kļuva par Zviedrijas karali, lai gan valdīja vien deviņus gadus - no 1809. gada līdz 1818. gadam / Foto: Ilze ŠTEINFELDE

Pārējais pilsētas sabiedriskais transports - autobusi, tramvaji, metro un prāmji, kas kursē starp saliņām - ir par maksu. Biļetes braucienam noteikti ir jāiegādājas iepriekšpārdošanā, jo sabiedriskajā transportā tās nopirkt nevar. Izņēmums vienīgi ir 7. tramvaja maršruts, kurā biļeti var iegādāties arī pie vadītāja, taču tā maksā 60 zviedru kronu (aptuveni 6 eiro).

Iepriekšpārdošanā biļetes cena kopš 2018. gada 1. janvāra ir 44 zviedru kronas jeb aptuveni 4,40 eiro, un tā ir derīga 75 minūtes. Līdzīgi kā Rīgā etalons, Stokholmā ir elektroniskā biļešu karte, ko sauc par reskassa. Pati karte maksā 20 zviedru kronu (aptuveni 2 eiro), taču tā nodrošina, ka viena brauciena cena ir 31 zviedru krona (aptuveni 3,10 eiro).

Vēstures traģiskās lappuses

Vāsas muzejs, kurā atrodas pasaulē vienīgais saglabājies 17. gadsimta karakuģis, nav apskatāms bez maksas. Neskatoties uz to, tas ir Stokholmas apmeklētākais muzejs. Karakuģis nogrima savā pirmajā braucienā 1628. gada 10. augustā, nopeldot vien aptuveni 1300 metru, līdzi dzelmē aiznesot vairāk nekā 100 apkalpes locekļu dzīvības. Pēc 333 gadiem kuģi no dzelmes izcēla, un šobrīd tas ir apskatāms speciāli šim kuģim būvētā muzejā.

RINDA PĒC ŠAURĪBAS. Ieliņa Mårten Trotzigs Gränd ir šaurākā ieliņa Stokholmā un pasaulē - tās platums šaurākajā vietā ir vien 88 centimetri. Tieši savas šaurības dēļ tā ir viena no apmeklētākajām vietām Zviedrijas galvaspilsētā. Tā ir tik populāra, ka tās apmeklējums nereti jāgaida rindā / Foto: Ilze ŠTEINFELDE

Foto: Ilze ŠTEINFELDE

Taču šī nav vienīgā traģiskā Stokholmas vēstures lappuse. 1986. gada 28. februārī Stokholmas centrā tika sašauts Zviedrijas toreizējais premjerministrs Ūlofs Palme. Kaut arī smagi ievainotais premjerministrs tika nogādāts slimnīcā, tomēr no gūtā ievainojuma viņš nomira drīz pēc pusnakts. Par šo traģisko notikumu pilsētniekiem atgādina zeltīta piemiņas plāksne vietā, kur tika sašauts Ū. Palme. Viņa slepkava tā arī joprojām nav noskaidrots.

1973. gada augustā notikumiem Stokholmā ar aizturētu elpu sekoja līdzi visa pasaule. Bankas aplaupītāji sešas dienas turēja gūstā četrus Kredītbankas darbiniekus. Vēlāk šo sešu dienu drāmu sāka saukt par Stokholmas sindromu, ar to apzīmējot parādību, kad ķīlnieks izrāda empātiju vai simpātiju pret sagūstītājiem un dažkārt tos arī aizstāv. Ķīlniekus izdevās atbrīvot, izurbjot caurumus bankas glabātavas griestos un ielaižot pa to asaru gāzi.

Šobrīd šajā ēkā ir iekārtota pieczvaigžņu viesnīca Nobis. Iespējams, ka lielākā daļa viesu, kas šeit apmetas, nemaz nenojauš, kādi notikumi šeit risinājušies teju pirms pusgadsimta. Viesnīcas mājaslapā teikts, ka caurumi, protams, ir aiztaisīti, bet to dienu notikumus iespējams nojaust, pārvietojoties pa viesnīcas gaiteņiem.

SIMTIEM TŪKSTOŠU ROKU NOGLAUDĪTS. Pāris soļu attālumā no Karaļpils, māju pagalmā novietota pavisam sīciņa statuja - Jarnpoike - puisēns, kas skatās uz Mēnesi. Tā kā tā ir vien 15 centimetru liela, mazajam puisēnam ik dienu klanās tūkstošiem tūristu, kuri tic, ka zēna galvas noglaudīšana nesīs viņiem laimi. Vietējie iedzīvotāji un tūristi zēnam regulāri noada kādu apģērba gabalu / Foto: Ilze ŠTEINFELDE

***

Piecu stundu Stokholmas apskates maršruts

Vārtahamnenas osta - Vāsas muzejs

51 min 4 km 5714 soļu

Vāsas muzejs - Karaļpils

29 min 4,3 km 6142 soļi

Karaļpils - Jarnpoike

2 min 0,1 km 143 soļi

Jarnpoike - Martena Trotziga iela

6 min 0,4 km 571 solis

Martena Trotziga iela-Stortorgetas laukums

4 min 0,3 km 429 soļi