Visās trīs Baltijas valstīs augusi mājsaimniecību rocība, tiesa, ne visās vienādi. Rīgā dzīvojošas vidusmēra ģimenes ienākumi joprojām krietni atpaliek no līdzīgas ģimenes ienākumiem Tallinā, turklāt rīdziniekiem jārēķinās ar lielākiem ikmēneša izdevumiem pārtikai, transportam un mājoklim nekā talliniešiem un Viļņas iedzīvotājiem.
Ekonomiskās izaugsmes un pieaugošā darbaspēka pieprasījuma dēļ atalgojuma līmenis Latvijā pagājušajā gadā ir sasniedzis straujāko pieaugumu pēdējo gadu laikā. Kopumā vidējā darba samaksa uz rokas Latvijā ir palielinājusies par 6%, sasniedzot pērn 894 eiro, secināts interneta personāla atlases uzņēmuma CVOnline Latvia ikgadējā atalgojuma pētījumā. Arī Lietuvā un Igaunijā vērojams vidējās algas kāpums. Viļņā vidējā alga sasniegusi 967 eiro, Rīgā - 1044 eiro, Tallinā - 1383 eiro uz papīra, liecina Swedbank Finanšu institūta pētījums.
Labāk atalgotie - IT speciālisti
Augstākās algas Latvijā pērn saņēmuši informācijas tehnoloģiju (IT), finanšu, telekomunikāciju, ķīmiskās rūpniecības un farmaceitisko produktu ražošanā strādājošie. Visās šajās nozarēs vidējā alga uz rokas pārsniedza 1000 eiro. Piemēram, IT un datorprogrammēšanas nozarē vidējais atalgojums uz rokas pērn bija 1212 eiro, savukārt izglītības iestādēs strādājošie uz rokas saņēma aptuveni 614 eiro, tas ir, divas reizes mazāk.
Pētījuma rezultāti arī liecina, ka atšķirības joprojām vērojamas ne tikai starp nozarēm, bet arī starp reģioniem un pilsētām. Augstāko atalgojumu saņem Rīgā strādājošie, vidējai algai sasniedzot 968 eiro uz rokas, savukārt Daugavpilī atalgojums bijis vidēji 619 eiro.
«Atalgojuma pieaugums arī reģionos būs gana straujš, taču algu līmeņa atšķirības starp reģioniem un Rīgu turpinās augt. Šogad algu kāpumu prognozējam 8,2% apmērā, vidējai algai uz papīra pārsniedzot 1000 eiro. Taču līdz brīdim, kad Latvijā arī vidējā alga uz rokas būs 1000 eiro, jāgaida vēl divi trīs gadi,» prognozē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.
Ne tikai starp reģioniem pastāv būtiska atalgojuma atšķirība.
CVOnline secinājusi, ka arī sievietes saņem par aptuveni 27% mazāku atalgojumu nekā vīrieši. CVOnline Latvia vadītājs Aivis Brodiņš norāda, ka tas lielā mērā skaidrojams ar to, ka sievietes biežāk ieņem amatus nozarēs, kur vidējais atalgojums ir zemāks, piemēram, ēdināšanas, izmitināšanas, veselības un sociālās aprūpes iestādēs. Savukārt, salīdzinot pētījuma datus par sieviešu un vīriešu atalgojumu vidējā un augstākā līmeņa vadības amatos, procentuālā atšķirība ir mazāka - šādā amatā strādājošas sievietes vidēji saņem par 14% mazāku algu nekā tādu pašu amatu ieņemoši vīrieši.
Nodokļu slogs joprojām augsts
Salīdzinot ienākuma līmeņa izmaiņas starp Latviju, Lietuvu un Igauniju, Swedbank Finanšu institūts secinājis, ka divu gadu laikā vidējā alga kāpusi visās trīs Baltijas valstīs. Rīdzinieka alga pirms nodokļiem pieaugusi par 119 eiro, Viļņas iedzīvotāja - par 143 eiro, bet tallinieša - pat par 181 eiro. Ņemot vērā nodokļu izmaiņas un bērnu pabalstu, šogad Tallinas mājsaimniecība, kurā ir divi pieaugušie (no kuriem katrs saņem vidējo algu) un divi bērni, var rēķināties ar 381 eiro lielākiem ienākumiem uz rokas nekā pirms diviem gadiem. Šāda ģimene Viļņā var tērēt par 260 eiro mēnesī vairāk nekā pirms diviem gadiem, bet rīdzinieku ģimene - par 175 eiro vairāk.
Rīdzinieku ģimeņu ienākumus visbūtiskāk ietekmējis nodokļu apjoms un salīdzinoši skopākie valsts pabalsti, secina Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa. Turklāt Tallinā pēdējos divos gados ir krietni pieaugusi vidējā darba alga, savukārt nodokļu apjoms, kas tiek maksāts no algas, samazinājies. Igaunijā kopš 2016. gada ir krietni palielināts neapliekamais minimums - ar vidējo darba algu Rīgā (1044 eiro/mēnesī) strādājošajiem neapliekamais minimums šogad ir 0, ar vidējo darba algu Tallinā (1383 eiro/mēnesī) tas ir 398 eiro, bet Viļņā (vidējā alga 967 eiro/mēnesī) neapliekamais minimums ir 97 eiro.
«Pelnīt augstākus ienākumus Igaunijā ir stipri vien izdevīgāk nekā Lietuvā un Latvijā, jo algas slieksnis, pie kura tiek iekasēti apjomīgāki nodokļi, vidēju un augstāku ienākumu saņēmējiem ir lielāks. Princips jo lielāki ienākumi, jo lielāki nodokļi Latvijas darba ņēmējus piemeklē ātrāk nekā kaimiņvalstu strādājošos. Arī ģimenes pabalstu ziņā Igaunija ir dāsnāka nekā Latvija un Lietuva - Latvijā dzīvojošām ģimenēm ir mazākais atbalsta apmērs Baltijā. Igaunijā ikmēneša ģimenes valsts pabalsts par diviem bērniem ir 110 eiro, Lietuvā - 60,04 eiro, kamēr Latvijā - kopā ar jaunizveidoto piemaksu - 44,14 eiro. Līdz ar to starta kapitāls, cīnoties ar ikmēneša tēriņiem, Igaunijā dzīvojošajām ģimenēm ir vislielākais, un tādām vajadzībām kā apģērbs, saimniecības preces, veselības aprūpe, izglītība, izklaides Tallinas mājsaimniecībām atliek divreiz vairāk brīvo līdzekļu nekā Rīgā un Viļņā dzīvojošajām,» skaidro E. Kropa.
Latvijā no vidējās algas nodokļos ir jāsamaksā 25% - tas ir, tikpat, cik tas bija 2016. gadā. Savukārt Igaunijā nodokļu slogs ir samazinājies no kādreizējiem 19% uz 16% šogad, bet Lietuvā nedaudz pieaudzis (no 21% uz 22,5%). E. Kropa to skaidro ar Lietuvā atcelto atvieglojumu par apgādājamām personām, tā vietā radot jaunu pabalstu vecākiem.
Dārgāka pārtika un transports
Izvērtējot pārtikas, transporta un mājokļa izmaksas, ar kurām jārēķinās ģimenei, kas dzīvo kādā no trīs Baltijas valstu galvaspilsētām, Swedbank Finanšu institūts secinājis, ka ar dārgāko ikdienu jārēķinās Rīgā dzīvojošajām ģimenēm. Pārtika, mājoklis un sabiedriskais transports Rīgas ģimenēm izmaksā 617 eiro mēnesī, Tallinā 510 eiro mēnesī, bet Viļņā - 486 eiro mēnesī. Likumsakarīgi, ka Tallinas mājsaimniecībām, kurām ir gan lielāki ienākumi, gan mazāki izdevumi nekā ģimenēm Rīgā, atliek divreiz vairāk līdzekļu citām vajadzībām. Tallinas ģimenes budžeta atlikums pēc pārtikas, mājokļa un transporta izdevumiem ir 1924 eiro, kamēr Viļņā tie ir 1073 eiro bet Rīgā vien 984 eiro.
***
Viedokļi
Aivis Brodiņš, CVOnline Latvia vadītājs:
- Tā kā bezdarba situācija ir atšķirīga un atalgojums galvaspilsētā ir vidēji par 40% augstāks nekā citās Latvijas pilsētās un reģionos, un šī tendence pēdējos gados nav mainījusies, liela daļa reģionu iedzīvotāju ir motivēti strādāt Rīgā. Šo vēlmi aizvien biežāk izprot un izmanto arī darba devēji, piemēram, daļa pārtikas mazumtirgotāju, kuriem ir liels vakanču skaits Rīgā, jau vairākus gadus aktīvi uzrunā darbiniekus no reģioniem, pilnībā vai daļēji apmaksājot dienesta viesnīcu un ceļa izdevumus no un uz dzimto pilsētu.
Laura Keršule, SIA Latvijas mobilais telefons viceprezidente:
- Ņemot vērā, ka ir kardināli mainījusies situācija darba tirgū, salīdzinot ar to, kas bija vērojama pirms desmit vai pat tikai pirms pieciem gadiem, uzņēmumiem ir jāmeklē jauni ceļi, kā piesaistīt darbiniekus. Agrāk uzņēmumos ļoti labi strādāja atalgojuma sistēmas, visi amati tika novērtēti pēc vienotas metodoloģijas un sadalīti grupās, kurām tika noteiktas atalgojuma robežas, ņemot vērā darba tirgus atalgojuma pētījumus. Šobrīd darba tirgus vidējo atalgojuma līmeni par pašsaprotamu uztver tikai pretendenti, kuriem vēl nav pietiekamu kompetenču konkrētā darba veikšanai. Savukārt tādi speciālisti, kuriem ir šīs nepieciešamās kompetences, diktē pavisam citus noteikumus, jo saprot, ka viņi bez darba nepaliks. Viņiem ir svarīgs gan konkurētspējīgs atalgojums, gan piedāvātā darba vide, izaugsmes iespējas un uzņēmuma reputācija kopumā.
Dainis Gašpuitis, SEB bankas makroekonomikas eksperts:
- Straujais algu kāpums un saspringtā situācija darba tirgū ir raksturīga visās trijās Baltijas valstīs. Darba samaksas pieaugums būs vairumā nozaru, lai arī temps būs atšķirīgs. Lēnāks kāpums vai pat kritums tiek prognozēts finanšu jomā, tāpat arī sarežģīta situācija būs tranzīta nozarē, bet būtiskas izmaiņas netiek prognozētas nekustamā īpašuma nozarē. Pretrunīgs noskaņojums valdīs sabiedrības daļās, kur kāpums būs minimāls vai tāds izpaliks, tādēļ prognozējams, ka emigrācijas plūsma saglabāsies.