Elita Veidemane / Autori

Jānis Vasiļevskis uzrakstīja iesniegumu Ordeņu kapitulam. Viņš ir novadpētnieks, un galvenais viņa izpētes objekts ir nacionālie partizāni, viņu cīņa pret padomju varu līdz pat pagājušā gadsimta piecdesmito gadu vidum. Vēstures ceļus kopā ar partizāniem staigājot, Jānis Vasiļevskis nonāca pie vienīgā pareizā secinājuma: rosināt apbalvot ar Viestura ordeni vīrus un sievas, kas vēl teju 13 gadus turpināja cīnīties pret padomju okupantiem. Šajā cīņā piedalījās ap 20 000 cilvēku, nezaudējot drosmi un pārliecību, ka taisnība reiz uzvarēs un ka brīva Latvija nav tikai sapnis.

Iespējams, ka tā bija viena no cilvēciskākajām reakcijām, kas piemeklēja Ilzi Viņķeli (Vienotība) raidījumā Preses klubs. Sievietes Viņķeles acīs bija aizvainojuma asaras: no tā, ka sarunbiedrs Edgars Kramiņš uzbrūk viņas vērtību sistēmai un viņai pašai, uzbrūk netaktiski un varbūt pat brīžiem uzspēlēti. Tomēr pelnīti.

Sestdien, 8. aprīlī, notiks Zemnieku savienības kongress, kurā ne tikai risinās partijas jautājumus un politiskos rēbusus, bet arī pārvēlēs partijas vadību. Augusts Brigmanis Zemnieku savienību vadījis jau 17 gadu, pirms neilga laika konkurenci pieteica zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, taču pēkšņi atteicās kandidēt uz partijas vadītāja amatu.

Nepagāja ne diennakts, un Sanktpēterburgas metro neģēlīgā terorakta veicējs – kāds 1995. gadā dzimušais Džalilovs – tika atrasts. Uz to, ka viņš ir īstais vainīgais, norādījušas gan «ģenētiskās pēdas», gan videonovērošanas kameru ieraksti. Jauneklis pirms sešiem gadiem esot ieguvis Krievijas pilsonību un strādājis Sanktpēterburgā. Jā, skaidrs, ka terorists, pietrūkst vien saistības ar Islāma valsti. Ak, lūdzu, te tā ir: pareizi informēts avots pavēstījis interneta vietnei Gazeta.ru, ka Džalilovs esot bijis biedrs kādā organizācijā, kura saistīta ar teroristisko grupējumu Islāma valsts.

«Latvija var! Mairis Briedis uzvar!» – emocionāli izsaucieni pārpildīja sociālos tīklus, kad naktī uz 2. aprīli bijām liecinieki spožai Latvijas spēkavīra Maira Brieža uzvarai, kas atnesa viņam Pasaules Boksa padomes čempiona titulu pirmā smagā svara kategorijā. Līdz šim nevienam Latvijas sportistam profesionālajā boksā vēl nebija izdevies kļūt par pasaules čempionu. Tas bija pozitīvs, motivējošs notikums, un Mairis Briedis pēc divpadsmit raundu cīņas pateica vārdus, kas vainagoja visu cīņu: «Latvieši, mēs esam stipra tauta.»

Ja gribas mūsu drēgno un izstiepto ziemu sadalīt divās mazākās frakcijās, tad ziemas vidū – janvārī vai februārī – jādodas uz kādu silto zemi. Viena no tādām ir Taizeme: pasaules mala, kur saule dienasvidū ir virs galvas, naktis ir karstas, bet dienas – svelmainas. Pasaules mala, kas vienmēr būs pats viducis, jo tajā ir vissmaidīgākie ļaudis, siltākais ūdens, zīdainākās palmas un pikantākā tom yum zupiņa. Latvietim divas nedēļas Siāmas līča piekrastē atsvērs mēnešiem ilgo ziemu, atjaunos sirdī sauli un likvidēs D vitamīna trūkumu organismā.

Nezinu, vai šis stāsts faktoloģiski ir patiess, taču emocionāli tas skar tās stīgas, kuras pieņemts dēvēt par dvēselei piederošām. Iespējams, kaut kas līdzīgs ir noticis. Bet varbūt arī nav noticis. Kāda sieviete, braukdama mājās kopā ar vīru un vērodama pēc ziemas nesakoptos Rīgas nomales mazdārziņus, pēkšņi ieraudzījusi kādā ābelē karājamies... cilvēku. Vīrs gan sākumā nav ticējis sievai, sak, tev rēgojas, taču... Viņai izrādījusies taisnība.

«Es tiešām, cīnoties par Latviju gan 1988. gada 23. augustā, gan vēlāk 1991. gadā barikāžu laikā, nevarēju iedomāties, ka mēs pēc 29 gadiem atteiksimies no tām vērtībām, ko esam saglabājuši un kopuši simtiem gadu,» teic Saeimas deputāts Armands Krauze (ZZS). Izrādās, mēs simtiem gadu esam kopuši «vērtības» – savvaļas dzīvnieku nežēlīgu ekspluatāciju cirkos, tostarp arī Rīgas cirkā.

«Bērniņiem patīk dzīvnieciņi,» ar asarainu aizkustinājumu stāsta dzīvnieku cirka aizstāvji, un viņiem ir taisnība: kam tad nepatīk dzīvnieciņi? Tikai nejūtīgiem robotiem nepatīk. Protams, dzīvas radības ir interesants apskates objekts, tikai diez vai cirks, kurā tiek rādīti iebiedēti, samocīti dzīvnieki, būs labākais bērnu audzinātājs, lai viņos iedēstītu līdzjūtību un mīlestību uz dzīvo dabu.

Indulis Emsis, ekspremjers un ekspolitiķis, bioloģijas zinātņu doktors, Zaļās partijas biedrs, šobrīd strādā konsultāciju firmā Eiroprojekts, kas nodarbojas ar pašvaldību, valsts un privātpersonu pasūtījumiem attīstības projektu jomā. Tie ir projekti enerģētikā un ostu attīstībā, projektu sagatavošana un analītika, kā arī ietekmes uz vidi pētījumi. Indulis Emsis arī sadarbojas ar universitātes studentiem vides biotehnoloģijā, un tās ir trīs jomas, kuras analizē Indulis Emsis: ūdenssaimniecība, atkritumu saimniecība un enerģētika.

Emīls Jakrins ir Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs un vienlaikus SIA Rīgas satiksme (RS) valdes loceklis. Pēc Rīgas domes deputāta Olafa Pulka (Vienotība) iesnieguma KNAB janvārī ierosināja pārbaudi par to, vai līdz ar Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts. KNAB nesen sniedza atbildi, ka interešu konflikta nav. Intervija ar Emīlu Jakrinu par politisko partiju «būšanām» un Skanstes tramvaja līniju, par Konkurences padomes pielemto sodu divu miljonu eiro apmērā un par Krišjāņa Barona ielas bruģi.

Intervija ar vēsturnieku Valdi Kuzminu: par latviešu leģionāru arhīva materiāliem, par 16. marta nozīmi, par mobilizāciju un mūsu valdošo gļēvo attieksmi pret vēsturi.

Intervija ar Valsts valodas centra direktoru Māri Baltiņu: par valodu referenduma mācībām, par zudušajām krievu valodas privilēģijām un šķietamajām rūpēm par tūristu labsajūtu, par konfliktiem ar Rīgas mēru un deputāta mandāta anulēšanu tiem, kas neievēro valsts valodas normas.

Ar īstas šaha lielmeistares vērienu mūsu finanšu ministre Dana Reizniece Ozola (ZZS) nāca klajā ar FM iecerētajām izmaiņām nodokļu politikā.

Intervija ar Latvijas Okupācijas muzeja Publiskās vēstures nodaļas vadītāju, vēstures doktoru Uldi Neiburgu: par latviešu pretošanās kustības peripetijām, ilūzijām, nenotikušo neatkarību un kolaborāciju. Protams, arī par Ulda Neiburga jauno grāmatu Draudu un cerību lokā. Latvijas pretošanās kustība un Rietumu sabiedrotie (1941–1945).

Vakar, 27. februārī, Latvijas Radio valdes priekšsēdētājs Aldis Pauliņš paziņoja darbiniekiem par atkāpšanos no amata šā gada 9. martā.

Pieņemu, ka imigrantu kārtējais grautiņš Stokholmas rietumu rajonā Rinkebī uzšķīlies tikai no tā, ka ir ziema.

Profesore, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne. Neskaitāmu zinātnisko darbu autore un zinātnisko konferenču referente, pētniece intelekta un testu izstrādes jomā. Poliete ar Latvijas saknēm. Matemātiķe un psiholoģe Malgožata Raščevska.

Kaut arī veselības ministre Anda Čakša, tiekoties ar Rīgas Dzemdību nama (RDzN) mediķiem, aicināja kolektīvu nepolitizēt stundu tarifa jautājumu, tas faktiski jau ir noticis.

Spriežot pēc tā, cik nihilistiska šobrīd ir attieksme pret latviešu valodu dažādās tās lietošanas jomās, piektā gadadiena pēc noziedzīgi izraisītā valodas referenduma, kas notika 2012. gada 18. februārī, tiek svinēta ar domu: pēdējais laiks «dasist» to latviešu mēli līdz galam, lai nemaisās pa mūsu internacionālajām kājām.

Ja nebūtu dažu izņēmumu, varētu padomāt, ka jūnijā ir paredzēts skaistumkonkurss, kura uzvarētāju kronēs par Rīgas mēru.

«Piedzimu 1957. gadā, un tad maniem vecākiem pēc izsūtījuma bija tā laime atgriezties mājās – doties uz Latviju. Man toreiz bija trīs mēneši. Manā dzimšanas apliecībā rakstīts, ka esmu piedzimis Tomskas apgabala Piškinas–Troickas ciemā. Vietu ar tādu nosaukumu kartē vairs neatradu, tagad tur varētu būt Pervomaiskas ciems,» stāsta ģenerālmajors, bijušais Zemessardzes komandieris, Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks Leonīds Kalniņš.