Labāk būtu dziedājuši

© F64

Māksla attīra un iedvesmo: pēc politiskās karjeras, kas ne vienmēr ir vēlētāju gaišākajā piemiņā paliekoša, cilvēks izdomā atgriezties pie mūžam skaistā, un tas ir pacilājoši.

Tā izdarīja arī Daniels Pavļuts, pēc darba ekonomikas ministra amatā un Laimdotas Straujumas padomnieka portfeļa nešanas tomēr pievēršoties klavierspēlei: bezgalīgi skaists bija koncerts Liepājas Lielajā dzintarā, kad Pavļuts muzicēja kopā ar tenoru Aleksandru Antoņenko. Sak, lai izput visas partiju būšanas! Kaut arī Pavļuta kungs 2014. gadā svaigi bija iestājies (Zatlera) Reformu partijā, «lai ar atbilstošu politisku mandātu un bez šaubu ēnas (..) varētu piedalīties politiskajā dienaskārtībā un diskusijās, iestājoties par (..) sākto reformu īstenošanu, un nepieļautu, ka Latvijas ekonomikas politikā atgriežas politbiznesa shēmas»...

Acīmredzot «politbiznesa shēmas» kļuva aktuālas tieši šovasar, jo Pavļuts atdevās Vienotības aizejošo «piecīšu» valdzinājumam, kļūstot par jaunās sorosītpartijas reklāmas seju. Tur priekšā jau bija cits muzikants - Ints Dālderis, klarnetists. Viņš savulaik bija sāpīgi vīlies Tautas partijā, iestājies Jaunajā laikā, pēc tam - transformētajā Vienotībā. Nu viņš ar politisku kvēli pūš kustības Mēs esam par! stabulē. Iespējams, ka dzied, gavilē vai spēlē ksilofonu arī citi «parpartijas» entuziasti, taču viss notiek maksimāli kulturāli, jo pirmrindas dūdinieki - Pavļuts un Dālderis - ir cieši saistīti ar mūsu valsts kultūras norisēm.

2005. gada jūnijā toreizējā Saeimas prezidija sekretāra biedre Ingūna Rībena (Jaunais laiks) radīja rakstu Brīnumaino iespēju zeme, kas nekur netika publicēts, iespējams, tā asuma dēļ, kas varēja nopietni iedurties daudzu toreizējo politisko lobētāju miesās. Runa bija par tolaik izveidoto valsts aģentūru Jaunie trīs brāļi (JTB), kuras uzdevums bija īstenot Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas, akustiskās koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja projektus. Ingūna Rībena rakstīja: «KM ir sākusi Latvijas kultūras atdzimšanas veicināšanas procesu ar astronomisku, nozarē nebijušu administratīvās kapacitātes audzēšanu - izveidojot valsts aģentūru Jaunie trīs brāļi. Minētās aģentūras (25 darbinieki) ikgadējais budžets 1,105 miljoni latu - finansējuma avots, kā rakstīts nolikumā - valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem. JTB darbinieki saņems no 10 līdz 25 latiem stundā (1700 līdz 4250 latu mēnesī).»

Taču nodokļu maksātāju nauda - desmitiem tūkstošu latu - aizgāja sabiedrisko attiecību speciālistiem, juridiskajiem un ekspertu pakalpojumiem, reklāmas, prezentācijas izdevumiem un komandējumiem. 2010. gadā Valsts kontrole konstatēja, ka «sabiedrības ieguvums nav atbilstošs izlietotajam līdzekļu apjomam»: akustiskās koncertzāles projekta īstenošanai izlietots gandrīz miljons latu, taču gatava ir tikai apstiprināta skice, savukārt no Laikmetīgās mākslas muzeja projekta realizācijai piešķirtā valsts finansējuma 74 340 latu izlietoti ar projekta īstenošanu nesaistītiem mērķiem, turklāt, noslēdzot vienošanos ar SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums, valsts aģentūra JTB radījusi juridiskus un finanšu riskus vismaz 526 912 latu apmērā. KM neko nedarīja, lai novērstu nelikumīgo aģentūras rīcību.

2010. gada finanšu riski pārvērtās konkrētos zaudējumos: SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums izvirzīja prasību pret Latvijas Republiku Kultūras ministrijas personā lietā par Laikmetīgās mākslas muzeju, jo minētajai SIA esot radušies zaudējumi pusmiljona latu apmērā, izstrādājot topošā muzeja detālplānojumu. Naudiņas nav, muzeja arī nav, bet rēķini jāmaksā. Tiesa šogad nosprieda: par labu SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums no Kultūras ministrijas piedzīt parādu 621 949,19 eiro un tiesas izdevumus 30 386,52 eiro, kopā 652 335,71 eiro.

Valsts kārtējo reizi pakāsusi nopietnu naudas summu: noplātām rokas, un viss? JTB likvidēja, tās funkcijas pārņēma KM. Kad minētajam projektam tika piešķirta nauda, KM valsts sekretārs bija Daniels Pavļuts. Uznākot krīzei, naudu atņēma, par padarīto darbu - nesamaksāja. Tad arī uzsāka lietu pret KM. Un tad kultūras ministrs bija Ints Dālderis. Kāda sagadīšanās, vai ne?

Divi kultūras stutētāji nu balstīs «parpartiju». Atbildīgie par finansiālo haosu «ar atbilstošu politisko mandātu un bez šaubu ēnas» tamborē jaunus zvejas rīkus duļķainiem ūdeņiem. Tiešām nevar rimties? Būtu labāk dziedājuši...



Latvijā

Dāvanas Ziemassvētkos saņem pārliecinoši lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 81 %, liecina “Eco Baltia vide” un “Latvijas Zaļā punkta” aptauja*. Kaut arī 86 % kā galveno kritēriju dāvanu izvēlē min dāvanas piemērotību tās saņēmējam, gandrīz puse – 45 % – no visiem dāvanu saņēmējiem, viņuprāt, saņem nelietderīgas un sev nepiemērotas dāvanas, kuras tiek atdotas ģimenes locekļiem vai draugiem, pārdāvinātas tālāk vai noliktas plauktā, kur tās krāj putekļus. Lai nevajadzīgajām dāvanām dotu otro iespēju, arī šogad “Eco Baltia vide” trīs Latvijas pilsētās uzstādīs dāvanu maiņas skapjus, kas darbosies no 18. decembra līdz 13. janvārim.

Svarīgākais