Kam patīk putra ar speķīti?

© F64

«Pēc vakardienas dueļa ar Raivi Dzintaru galvenais dēmons, kas mums jāuzvar, ir bailes, ka esam maziņi, nespēcīgi, nevarīgi. Jābeidz čīkstēt!» – savā tviterkontā pauž Lolita Čigāne, kas Saeimā patlaban sēž uz diviem krēsliem, «sadarbojoties» ar Vienotību (bijusī tās biedrene!) un vienlaikus čivinot partijas Kustība PAR (KP) kultūrmarksistu būrītī. Optimistiskais aicinājums izskanēja pēc otrdienas raidījuma 1:1, ko baudījām Latvijas TV pirmajā kanālā. Baudījām – tas vēl trūcīgi teikts, jo Lolitas Čigānes pacilājošā gandarījuma viļņi, kas plūda no ekrāna, runājot par okupācijas seku likvidēšanu, bija tādi, ka gāza no kājām. Politiķes runu bangās nevarēja saprast tikai vienu lietu: kurš čīkst un kurš uzskata, ka esam «maziņi, nespēcīgi, nevarīgi»?...

Šodien, 21. septembrī, Saeimas plenārsēdē tiks lemts par to, vai nodot izskatīšanai komisijām Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem. Lūkosim, cik spēcīgi ir Saeimas juridiskie prāti, kuriem jāizvērtē: šis ir jauns likumprojekts vai jau esošā Pilsonības likuma interpretācija? Ja pēdējais variants, tad izskatās, ka Pilsonības likums jāver vaļā, bet tādā gadījumā tas draud ar nepatikšanām. Ja tas ir «tikai» jauns likums, tad tas nonāk pretrunā jau ar esošo. Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere uzskata: lai juridiski būtu iespējams īstenot Valsts prezidenta iniciatīvu, ir jāgroza Pilsonības likums. Savukārt prezidenta preses dienests apgalvo, ka Vējoņa priekšlikuma īstenošanai nav nepieciešami Pilsonības likuma grozījumi. Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons (NA) uzsver, ka, neatverot likumu, Raimonda Vējoņa priekšlikumu par nepilsoņa statusu nav iespējams īstenot.

Putra ir ievārīta, kādam tā būs jāizstrebj, bet vienīgie, kuriem šajā putrā patīk ik graudiņš un ik speķa piciņa, ir Saskaņa un Saeimā neievēlētā, bet jau politiskas ziepes ievārījusī KP. Un cik jauka izskatās šī abreviatūra - KP. Nu gluži kā komunistiskā partija. Un tas, biedri, ir tikai loģiski: ar ko gan KP sadosies rokās, ja ne ar Saskaņu? Komunistiskas demagoģijas garā biedrene Čigāne secināja, ka tās esot okupācijas sekas: nedot nepilsoņu bērniem LR pilsonību automātiski. It kā jau bijām raduši domāt, ka okupācijas sekas ir morālie un fiziskie zaudējumi, kas radušies, «pateicoties» PSRS okupācijai, bet te, raugi, jauns priekšlikums: likvidēsim okupācijas sekas ar pilsonības pakaļmešanu! Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars, kas raidījumā pārstāvēja Čigānei pretēju viedokli, atgādināja, ka būtu jau labi, ja okupācijas sekas būtu likvidējamas ar «pareizās krāsas» pases uzdāvināšanu. Čigānes arguments, ka nepilsoņi izvēlas nepilsoņa statusu savam bērnam tāpēc, lai lētāk ceļotu uz Krieviju, bija, maigi sakot, smieklīgs. Nu, ja ir šādas izvēles opcijas, tad kāpēc uzbāzties ar savu pilsonību, kuras dēļ mazajiem nabadziņiem būs liegta brīva piekļuve Krievijā dzīvojošajiem «ģediem» un «praģediem»? Ģimeņu apvienošanās un regulāra tikšanās - svēta lieta, un nevajag mums būt tādiem uzbāzeņiem, kas liedz šo prieku nepilsoņu ģimenēm, kuras - ja nepatīk šis nosaukums - var pārdēvēties par bezvalstniekiem, kam, starp citu, ir absolūti vienkāršas iespējas savus bērnus tūdaļ pēc piedzimšanas reģistrēt kā LR pilsoņus. Bet, redz, vecākiem to nevajag...

Taču, ja runājam nopietni, atverot Pilsonības likumu (un tas notiks, ja Saeima nenobalsos citādi), varam sagaidīt bīstami radikālus priekšlikumus, un tad nepilsoņu bērnu automātiska iekļaušana pilsonībā šķitīs kā pirmziemnieka šļupsti. Jau tagad šis neapdomīgais (bet varbūt - tieši otrādi - rūpīgi pārdomātais?...) Valsts prezidenta priekšlikums ir sašķēlis sabiedrību, un nevajag muļķīgi bolīties, sak, tie taču tikai kādi 50 bērni gadā! Nav runa ne par 50, ne par 150 bērniem gadā. Ir runa par to, ka vientiesīgi citu pēc citas atdodam svarīgas pozīcijas: 90. gadu beigās vājinot Pilsonības likumu, vēlāk - atkāpjoties no valsts valodas normām utt. Tas notiek tā vietā, lai Valsts prezidents un valdošā koalīcija iestātos par segregētas izglītības likvidēšanu. Bet ko nu par to... Varbūt nākamā koalīcija sastāvēs no pilsonības dāvinātāju pulciņiem, un tad jau problēmu vairs nebūs.

Latvijā

Šobrīd norit balsošana par titulu "Gada Eiropas cilvēks Latvijā". Par titulu sacenšas trīs cilvēki - Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, animācijas filmas "Strume" režisors Gints Zilbalodis un Lūznavas muižas pārvaldniece Iveta Balčūne. Valsts prezidents šajā saistībā vēries ar lūgumu pie sabiedrības.

Svarīgākais