Elita Veidemane / Autori

"The Law on Judicial Power stipulates that any candidate for the post of a judge must not only have high qualifications and knowledge, but also an impeccable reputation. Did Sanita Osipova meet this requirement? I very much doubt it," says Baiba Rudevska, Doctor of Laws, lawyer. Today, a conversation with her.

„Vai ostu likuma grozījumu bīdītāji ir veikuši kādus ekonomiskos aprēķinus – kādu labumu šie grozījumi sniegs pilsētniekiem un valstij kopumā? Kāds ir jūsu biznesa plāns? Atbilde bija: mums nav tāda plāna. Bet būšot labāk! Kam un kas būs labāk? Uz šiem jautājumiem varētu atbildēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs,” rūgti ironizē Saeimas deputāts Edgars Tavars (ZZS), analizēdams grozījumus likumā par ostām. Šodien saruna ar Edgaru Tavaru.

"Have the pushers of the amendments to the Law on Ports made any economic calculations - what benefits will these amendments bring to the citizens and the country as a whole? What is your business plan? The answer was: we don't have a plan. But it will be better! For whom and what will be better? The Corruption Prevention and Combating Bureau could answer these questions," says Edgars Tavars (ZZS) in a bitter irony, analyzing the amendments to the Law on Ports. Today we have a conversation with Edgars Tavars.

Būt vai nebūt latviešu valodai? Tāds pirms desmit gadiem – 18. februārī – bija jautājums, kad vajadzēja referendumā nobalsot par to, vai piešķirt krievu valodai otrās valsts valodas statusu. Ja tas tiktu piešķirts, skaidrs, ka latviešu valoda pamazām iznīktu. Par to šodien runājam ar Māri Slokenbergu, bijušo Rīgas Ekonomikas augstskolas prorektoru un biedrības „Par latviešu valodu” dibinātāju.

Vaiga un padušu sviedros stigdami, Saeimas deputāti, kuri bija iekļauti parlamentārās izmeklēšanas komisijā (PIK), izlēma, ka nenosauks atbildīgos par pandēmijā pieļautajām kļūdām. Patiešām, kāda vella pēc vajadzētu nosaukt Kariņa, Reira, Pavļuta un Viņķeles vārdus, ja tos var arī nenosaukt?! Kuram gan no tā būtu labāk? Tas bija svarīgākais jautājums, un par to komisijas vadītājs Rihards Kozlovskis (JV) arī saņēma atalgojumu.

Nav taisnība tiem, kuri uzskata: 13. Saeima ir visnejēdzīgākā visā neatkarīgās Latvijas vēsturē. Tieši otrādi: šī Saeima, precīzāk – valdošā „koalīcija”, ir izviņķelējusi tik treknus politiskās prostitūcijas projektus, ka par maz neliksies. Nejēdzīga tā var šķist vien tiem, kuri jūtas apzagti un piekrāpti. Bet tās jau ir tikai apzagto un piekrāpto problēmas.

„1. martā mēs varētu izdarīt lielu soli – mīkstinot gandrīz visus ierobežojumus, atstājot maskas, sertifikātus un ierobežot lielo pasākumu rīkošanu virs 3000 apmeklētājiem,” kādā TV24 raidījumā prognozi par ierobežojumu mīkstināšanu izteica veselības ministra padomnieks rīcībpolitikas jautājumos Kaspars Bērziņš.

Ceturtdien Saeimā trešajā lasījumā tiks skatīts likums par labas gribas atlīdzinājumu ebreju kopienai, pret kuru, kā paredzams, balsos vien Nacionālā apvienība. Par holokausta biznesmeņiem, par deputātiem bez sirdsapziņas, par „pareizajiem” un „nepareizajiem” upuriem – saruna ar Saeimas deputātu Edvīnu Šnori (NA).

„Kā tur Einšteins teica... Visums varbūt arī nav bezgalīgs, bet 13. sejmas stulbums un nelietība gan,” kāds tviterlentes jokuplēsējs paķēra uz zoba, iespējams, 13. Saeimu. „Sejmas” raksturojumam varētu piekabināt vēl divus vārdus: liekulība un melīgums.

Pārsteigumu nav: veselības ministram Danielam Pavļutam (“A/Par”) iedzīvotāju acīs ir vistreknākā mīnuszīme – 63,1% aptaujāto atzina, ka piekrīt vērtējumam “negatīvi” attiecībā uz šo amatpersonu. Nākamais ir tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) – 45,7% aptaujāto pievienojās vērtējumam “negatīvi”. Protams, neviens nav varējis apsteigt premjeru Krišjāni Kariņu (JV), kuru negatīvi novērtēja 66,6% aptaujāto.

“Gribu ticēt, ka latviešiem vēl ir svarīgi tādi čaļi, kuri, nebaidīdamies no apdraudējuma, aktīvi rīkojas, nevis dižojas pie dzīru galdiem – kad ir pusotra promilīte iekšā, tad ir viegli sist pie krūts un klaigāt, ka es, raugi, izdarīšu to un to! Bet tad pienāk paģiru rīts, un visi saprot, ka tā bija tikai dzēruma bravūra,” teic Gundars Kalve, zemnieks un Latvijas patriots, cilvēks, kuram nebija bail iznīcināt Jēkabpils lielgabalu, ko vairs neatradīs neviens un nekad.

Pēc ilgstošas sarakstes ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas darbinieku Miku Strazdiņu, kurš ir ministra Artūra Toma Pleša („Attīstībai/Par”) padomnieks sadarbībai ar plašsaziņas līdzekļiem, beidzot ieguvu gandrīz visu mani interesējošo informāciju. Gandrīz visu! Jo ministra rīcībā kaut kādiem noslēpumiem tomēr jāpaliek.

Jau pagājušās nedēļas piektdienā ministra Artūra Toma Pleša („Attīstībai/Par”)padomnieks sadarbībai ar plašsaziņas līdzekļiem Miks Strazdiņš atsūtīja atbildi uz maniem jautājumiem par ministra komunikācijas padomnieces Annemarijas Sofijas Rukšānes darba pienākumiem, jau dotajiem padomiem, atalgojumu utt. Atzīstos, esmu vientiesīga, jo gaidīju jēgpilnu tekstu.

“Gunārs Astra pārlaicīgi atmaskojis varas nelietību vēlreiz. Caur savu brāli, kuru nepielaida piemineklim, un izsvilptiem vārda brīvības apkarotājiem. Metafizika...” raksta politikas vērotājs Jānis Sils. Viņa skatījums “no malas” ir vistuvākais manējam. Šķiet, stāvējām blakus.

Kad iekāpjam vannītē, ko sauc par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), sākumā šķiet: vai, cik mīlīgi! Tāds silts, šampūnīgs ūdentiņš, tik daudz ļaužu tur taisa pičiņu pačiņu austiņām un actiņām... Kad sākam skaitīt, cik tad īsti ir to vannītes baudītāju, nevar īsti saskaitīt: viņu ir simtiem. Sajūk skaits kā šampūna burbuļi. Vienā ministrijā. Vienā valsts struktūrā.

“Kad televīzijā beidzu uzrunu tautai, izgāju no studijas un... ieraudzīju: no Zemgales puses tuvojas milzīga tanku kolonna. Pēc pāris sekundēm sapratu: tie nav tanki, tā ir lauksaimnieku smagā tehnika, kas pāris stundu laikā ir savākusies, koncentrējusies un milzīgā straumē nāk Rīgā iekšā... Tā nobloķēja pieejas Vecrīgai, Zaķusalas TV ēkai, Ministru kabinetam... Tai bija izšķiroša nozīme,” atceras Dainis Īvāns mūsu sarunā par Barikādēm un Brīvību.

„Ministri nāk un iet, un katrs vēlas kaut ko mainīt. Un šobrīd top jauns skolu finansēšanas modelis, kur jauši vai nejauši pazudusi mākslu jomas finansēšana. Tas ir zemiski no Izglītības ministrijas puses, jo tas notiek laikā, kad skolotājiem un skolu direktoriem uzlikti jauni pienākumi: attālināto mācību organizēšana, bērnu testēšanas organizēšana, epidemioloģiskā drošība, pedagogu masveida slimošana, kas prasa stundu aizvietošanu,” teic Gundega Rancāne, Lūcijas Rancānes Makašānu Amatu vidusskolas direktore un Latvijas izglītības vadītāju asociācijas valdes locekle.

"But I will stay here. I've done as much as I could. And that is how this life of mine has gone by... At least I have a lot of decorations and medals - I can cover my whole jacket," laughs Raimonds Pauls self-ironically shortly before his 86th birthday. We don't care how many medals are on his jacket, what is more important is the knowledge that we live at the same time as the genius Latvian Raimonds Pauls, that we get to talk to him and listen to his everlasting music. Happy birthday, Maestro!

„Bet es gan palikšu tepat. Cik nu varēju, tik darīju. Tā šī dzīvīte būs pagājusi... Vismaz godarakstu un ordeņu man ir daudz – varu visu žaketi nospraust,” pašironiski smejas Raimonds Pauls neilgi pirms 86. dzimšanas dienas. Mums gan ir vienalga, cik to ordeņu uz viņa žaketes, jo daudz svarīgāka ir apziņa, ka dzīvojam vienā laikā ar ģeniālo latvieti Raimondu Paulu, ka runājam ar viņu un klausāmies viņa neizzūdošo mūziku. Daudz laimes dzimšanas dienā, Maestro!

Kamēr robežas žoga vietā ir tikai dažas izstieptas dzeloņdrāšu zarnas, tikmēr jāsteidz būt viesmīlīgiem – nodomā mūsu iekšlietu orgānu vadība un lemj izlēmīgi. Proti, Alūksnes novada Liepnas pagastā taps patvēruma meklētāju izmitināšanas centra filiāle. To mūsu dāsnie valdītāji uztapinās jau šoruden, ļaujot pārveidot bijušo Liepnas internātskolu par „bēgļu” mītni. Pārveide izmaksās ap 700 000 eiro.

„Tas ir mūsu parāds par iestāšanos NATO,” konfidenciāli teic kāds politiķis, skaidrodams apkaunojošo balsojumu Saeimā, kad otrajā lasījumā ceturtdien tika atbalstīts likumprojekts par „kompensācijām” ebreju kopienai. „Tātad – ja Latvija neapsolīs samaksāt „kompensācijas” par ciešanām, kurās nav vainojama Latvijas valsts, mēs nevarēsim iestāties NATO? Tā bija šantāža?” jautāju. „Nē, tā bija diplomātiska noruna,” man atbild.

"This is our debt for joining NATO", says a politician in confidence, explaining the disgraceful vote in the Saeima to approve the bill on "compensation" for the Jewish community in its second reading on Thursday. "So - if Latvia had not promised to pay 'compensation' for the suffering that is not the fault of the Latvian state, we would not have been able to join NATO? Was it blackmail?" I asked. "No, it was a diplomatic agreement," I was told.