Daiga Stokenberga / Autori

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajā biznesa ideju konkursa Ideju kauss 2017 pirmajā atlases kārtā tika saņemtas 150 biznesa idejas. Lielākais skaits biznesa ideju pieteicēju ir rīdzinieki, vairākas idejas iesniegtas arī no Liepājas, Siguldas, Jūrmalas, Cēsīm un Rēzeknes.

Viļa Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzija iesaistījusies vairākos Erasmus plus projektos, kas skolas audzēkņiem un skolotājiem paver plašas iespējas iepazīt starptautisko pieredzi vairākās jomās. «Mēs izvēlamies tos projektus, kas būtu vislietderīgākie šodien un atstātu pozitīvu iespaidu ilgtermiņā gan uz skolas kopējo, gan katra audzēkņa individuālo attīstību,» teic ģimnāzijas direktore Jana Jansone.

Pelču speciālā internātpamatskola – attīstības centrs jau daudzus gadus ir pierādījusi, ka, uzdrīkstoties ieviest mūsdienīgus risinājumus un nemitīgi domājot par skolotāju izaugsmi, bērnu ar speciālām vajadzībām attīstība norit straujāk, viņi jūtas komfortablāk, vecākiem rūpes par bērnu ir mazākas un bērniem tiek radīta iespēja iekļauties sabiedrībā.

Visi vecāki savam bērnam vēl vislabāko un plāno, ka viņš būs paklausīgs gudrinieks, lasīs grāmatas un spēles futbolu, turēsies tālu no cigaretēm, alkohola, narkotikām un viņam būs dzīvespriecīgi draugi, laba karjera un veiksmīga ģimenes dzīve.

Intervija ar Kuldīgas novada domes priekšsēdētāju Ingu Bērziņu.

Svētdien, pašā Lieldienu dienā, kamēr lielie mēģināja spožo sauli iecept pankūkā, Mežaparks skanēja bērnu smieklos – šūpojās, mielojās ar pavāru ceptajām pankūkām, lēkāja piepūšamajās atrakcijās, priecājās par garaušiem un iemēģināja roku olu krāsošanā.

13. aprīlī, klātesot LR satiksmes ministram Uldim Augulim un Rīgas pilsētas arhitektam Gvido Princim, starp Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (LVRTC) un SIA Nams tika svinīgi parakstīts līgums par Zaķusalas TV torņa būvprojekta izstrādi. Tā simboliski tika dots starts vērienīgajam TV torņa pārbūves projektam, kuram LVRTC ir gatavojies jau piecus gadus.

Kamēr lielākā daļa Latvijas skolu, pasniedzēju, vecāku un pašu skolēnu neziņā lauza rokas, jo jau no 2018./2019. mācību gada pamatskolas līmenī plānots ieviest būtiski jaunu mācību saturu un procesu, tikmēr Ventspils izglītības iestādēs jau vairākus gadus norit reāla virzība – skolotāji mācās mācīt atbilstoši jaunajām tendencēm un pieejamajām tehnoloģijām, jo tieši no skolotāja spējas sekot līdzi laikam un būt soli priekšā skolēnam ir atkarīgs, cik rīcībspējīga, zinoša un domājoša būs jaunā paaudze.

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs Daugavpils ceļu rajons apvieno Dagdas, Preiļu un Daugavpils nodaļas. Kopējais ceļu garums sasniedz 2300 kilometru, no tiem 1365 kilometri ir grants ceļi. Vairāk par ceļu uzturēšanu un arī sabiedrības atbildību par ceļu stāvokli un finansējuma lietderīgu izmantošanu stāsta Daugavpils ceļu rajona vadītājs Vjačeslavs Akentjevs.

Mūsdienīgam cilvēkam nepieciešama ne tikai sakārtota pilsētas infrastruktūra, pieejama izglītības sistēma un veselības aprūpe, bet arī estētiska vide. Cilvēkam vajag sajūtas un pozitīvisma lādiņu, ko var gūt gan sakārtojot savu pagalmu, gan priecājoties par citu paveikto un radīto pilsētas rotu.

«Daugavpils Būvniecības tehnikumam ir sācies 52. darba gads, bet vēl arvien jūtamies jauni, jo skola ir piepildīta ar jauniem audzēkņiem un skolotājiem,» teic PIKC Daugavpils Būvniecības tehnikums direktore Ināra Ostrovska.

Pasaule ir brīnumu pilna, tikai ikdienā kaut kā tas paslīd garām nepamanīts – mēs pieņemam lietas tādas, kādas tās ir, un tikai tad, kad uzzinām ko vairāk, sākam uzdot jautājumu: kāpēc? Nu protams, ja vien esam pāri slavenajam kāpēcīšu vecumam.

2014.–2020. gada plānošanas periodā ar ES atbalstu, kā arī pašvaldības un to kapitālsabiedrību līdzfinansējumu kopumā pilsētas attīstībā plānots investēt 154 miljonus eiro. No tiem apmēram puse tiks novirzīta transporta infrastruktūras uzlabošanai, 15% komunālo pakalpojumu pilnveidošanai, 10% veselības un sociālās nozares un 7% kultūras, sporta un tūrisma infrastruktūrai.Vairāk par plānotajām investīcijām stāsta Daugavpils domes izpilddirektore Inga Goldberga.

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs 21. aprīlī, atzīmējot savu ceturto jubileju, uzsāk jauno izstāžu sezonu ar absolūtu jaunumu Latvijas vēsturē – pirmo reizi Latvijā tiks eksponēts lieliskā norvēģu mākslinieka Edvarda Munka oriģināldarbs, ko uz pusgadu Rotko centram uzticējis Tronheimas mākslas muzejs.

Tikko ir noslēgusies kārtējā Veselības inspekcijas pārbaude Cēsu klīnikā. Izvērtējot klīnikas kopējo darbu, tajā skaitā mediķu profesionalitāti, attieksmi pret pacientu un tehnoloģisko nodrošinājumu, ir saņemts pozitīvs vērtējums. «Esmu gandarīta, ka Veselības inspekcijas vērtējums ir pozitīvs, un esmu pateicīga par to saviem darbiniekiem, kuru ikdienas darbs ir devis iespēju saņemt šādu vērtējumu,» vēsta Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa.

Vidzemes reģiona pašvaldības kopā ar slimnīcu vadītājiem izveidojušas darba grupu, lai analizētu un ieviestu nepieciešamās izmaiņas attiecībā uz veselības aprūpes pieejamību. Kopējais viedoklis ir viennozīmīgs – bērniem atbilstoša veselības aprūpe ir jānodrošina pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai.

Gluži kā pēc lietus aug sēnes, tā arī uz Latvijas autoceļiem pēc ziemas parādās bedres un grants ceļi vietumis kļūst teju vai neizbraucami. Šopavasar iedzīvotāji, kuri saskārušies ar nopietnām ceļu stāvokļa problēmām, pievērš valdības un ceļu nozares atbildīgo personu uzmanību, draudot bloķēt stratēģiski nozīmīgus ceļus Bauskā, stādot kartupeļus Cēsu pusē un piketējot arī citviet Latvijā. Viena no vietām, kur iedzīvotāji bijuši īpaši attapīgi, ir grants ceļa posms autoceļā Rauna– Drusti–Jaunpiebalga, kurš atrodas valsts akciju sabiedrības Latvijas Autoceļu uzturētājs (LAU) Valmieras ceļu rajona Cēsu nodaļas pārziņā. Par šo gadījumu un kopējo ceļu stāvokli Cēsu apkārtnē vairāk skaidro Cēsu nodaļas vadītājs Oskars Simsons.

Ko darīt, ja bērnu nekas neinteresē, nekas neaizrauj un nav ne mazākās vēlmes mācīties? Atbilde ir salīdzinoši vienkārša – jādodas uz vietu, kurā rodas interese par pasaules kārtību, par kosmosu un ikdienišķām parādībām, tikai mazliet no cita redzespunkta – caur aptaustīšanu, caur ieraudzīšanu, caur izmēģinājumiem un pieredzi, ko nevar iegūt ne mājās, ne skolā. Tas ir Zinoo centrs Cēsīs!

Cēsis izsenis bijusi pilsēta ar augstu celtām mākslas un kultūras vērtībām un prasīgu publiku. Īstenojot centienus Cēsu puses un visa reģiona cilvēkiem piedāvāt augstvērtīgus profesionālās mākslas projektus, pašiem Cēsu kultūras dzīves virzītājiem strādāt kļūst arvien sarežģītāk – te vairs nav spēkā vecais labais teiciens: galvenais, lai notiek! Te ir svarīgi, lai labi notiek!

Saruna ar Cēsu novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu.

Intervija ar Rīgas domes vicemēru un Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāju Andri Ameriku.

Nesen Slokas dzīvnieku patversmes iemītniekiem bija svētku diena – ar dāvanām un mīļumu pret dzīvniekiem ciemos ieradās «SMScredit.lv» kolektīva pārstāvji un pludmales volejbola zvaigznes Jānis Pļaviņš ar dēlēnu Raivo un Aleksandrs Samoilovs.