Ziemā ieekonomēto naudu novirzīs vasaras darbiem

Gluži kā pēc lietus aug sēnes, tā arī uz Latvijas autoceļiem pēc ziemas parādās bedres un grants ceļi vietumis kļūst teju vai neizbraucami. Šopavasar iedzīvotāji, kuri saskārušies ar nopietnām ceļu stāvokļa problēmām, pievērš valdības un ceļu nozares atbildīgo personu uzmanību, draudot bloķēt stratēģiski nozīmīgus ceļus Bauskā, stādot kartupeļus Cēsu pusē un piketējot arī citviet Latvijā. Viena no vietām, kur iedzīvotāji bijuši īpaši attapīgi, ir grants ceļa posms autoceļā Rauna– Drusti–Jaunpiebalga, kurš atrodas valsts akciju sabiedrības Latvijas Autoceļu uzturētājs (LAU) Valmieras ceļu rajona Cēsu nodaļas pārziņā. Par šo gadījumu un kopējo ceļu stāvokli Cēsu apkārtnē vairāk skaidro Cēsu nodaļas vadītājs Oskars Simsons.

- LAU Valmieras ceļu rajons, apvienojot četrus bijušos rajonus: Cēsu, Valmieras, Smiltenes un Limbažu, ir lielākais ceļu rajons Latvijā. Cik liela ir Cēsu nodaļa?

- Cēsu nodaļa aptver visu bijušo Cēsu rajona teritoriju, kurā pēc teritoriālās reformas ir izveidoti astoņi novadi. Gan pēc ceļu kopgaruma, gan teritorijas esam lielākā nodaļa, jo mūsu pārziņā ir 1065 kilometri. No tiem 75% jeb vairāk nekā 700 kilometru ir grants ceļi, kas uzturēšanas ziņā ir ļoti dārgi. Tikai ap 300 kilometriem ir ceļi ar asfalta segumu. Mūsu nodaļa atšķiras ar vēl vienu īpatnību - citviet Latvijā reģionālās nozīmes ceļi pamatā ir asfaltēti, taču Cēsu rajonā 120 kilometru ir reģionālās nozīmes grants ceļi.

- Kā jūs kopumā vērtējat grants ceļu stāvokli savā atbildības zonā un kopumā Latvijā?

- Nu pēdējos 25 gadus uz grants ceļiem nav bijuši vērā ņemami ieguldījumi. Likumsakarīgi, ka lielākā daļa no tiem ir sliktā stāvoklī - grants sega ir nobraukta un pārvērtusies putekļos un akmeņos, kas slapjā laikā izmirkst un kopā neturas. Īpaši uzskatāmi tas redzams pavasaros, kad ceļa virskārta atkūst un izmirkst, bet pamats vēl ir sasalis. Viennozīmīgi varu pateikt, ka ar katru gadu uz grants ceļiem situācija paliek arvien bēdīgāka.

- 16. martā Drustu un Jaunpiebalgas iedzīvotāji ar savdabīgu akciju - stādot uz ceļa kartupeļus - pievērsa uzmanību ceļa sliktajam stāvoklim. Zināms, ka šādās akcijās virmo emocijas un situācija bieži vien tiek pārspīlēta. Kā tad tur īsti bija? Cik slikti ir ar to ceļu?

- Pats notikuma, ja tā var teikt, vietā ierados tikai nākamajā dienā, pēc tam, kad par akciju uzzināju no masu medijiem. Tik traģiska, kā tas tika parādīts, situācija nebija. Protams, iebrauktas rises ceļa malā bija, bet nav pārliecinošu ziņu, ka tur tiešām ir iestādīti kartupeļi - es vismaz neredzēju. Kopējais tā sauktais rūguma posms, kas ir ikdienišķa parādība uz grants ceļiem katru pavasari, bija apmēram desmit metru garš. Pārējais ceļš ir salīdzinoši normālā stāvoklī - pats pa to izbraucu visā garumā. Ceļi uzrūgst katru pavasari, tad, ja pa virsu ceļš ir atkusis un izmircis, bet apakšā vēl ir sasalis. Vissliktāk paliek tad, ja pa šādu ceļu izbrauc smagais transports, kas salauž plāno sasaluma kārtu. Tad izveidojas tiešām ļoti slikta situācija. Šobrīd minētajā ceļa posmā ir uzbērtas dolomīta šķembas, ceļš ir nolīdzināts un stabils.

Piebildīšu, ka jau pirms notikušās akcijas bija pieņemts lēmums šovasar veikt apmēram piecu kilometru posma remontu - grāvju un caurteku sakārtošanu un grants seguma atjaunošanu.

- Vai ir sākusies aktīvā ceļu greiderēšanas sezona?

- Kā kurā vietā - nevar kalendārā skatīties. Ķeram momentus, lai greiderēšana noritētu pie optimālā mitruma - nav efekta, ja greiderēsim pārāk slapju ceļu, un nav efekta, ja ceļš ir ļoti sauss. Katrs ceļš un katrs posms ir jāvērtē atsevišķi. Šobrīd kritiskajās vietās ievedam dolomīta šķembas, kas šādās situācijās ir vispiemērotākais materiāls, kā arī pielīdzinām iebrauktās rises.

Patlaban aktīvi gādājam šķembu materiālu, kas jāved no Alūksnes karjera, lai optimālos laika apstākļos darbus nekavētu materiāla tāla pārvadāšana. Mūsu pašu rīcībā ir tikai neliels grants karjers Dzērbenē.

- Kam paredzētas smalkās granīta šķembas, ko redzu šeit pat uzņēmuma teritorijā?

- Tas paredzēts asfalta virskārtai, jo bituma un šķembu virskārta ir efektīvs veids, kā saglabāt asfalta segumu. Uz vietējās nozīmes ceļiem, līdz kuriem nenonāk dažādas programmas, mēģinām asfalta segumu saglābt pašu spēkiem. Katru gadu kopumā šādi apstrādājam aptuveni trīs līdz četrus kilometrus.

- Jautāju jums kā cilvēkam, kurš ir vistuvāk Cēsu rajona ceļiem - kurš asfaltētais ceļš ir vissliktākajā stāvoklī?

- Domāju, ka šovasar turpināsies pērn uzsāktais projekts - ceļa Augšlīgatne-Skrīveri rekonstrukcija. Minētais ceļš ir ļoti sliktā stāvoklī jau ļoti sen - cik vien ilgi es šeit strādāju. Otrs ceļš ir Cēsis-Vecpiebalga, arī uz tā šogad turpināsies rekonstrukcijas darbi.

- Jūs tikko pieminējāt smago transportu - vai tad uz grants ceļiem šobrīd nav aizliegts braukt ar smagajām mašīnām?

- Ir gan, šobrīd uz grants ceļiem drīkst braukt transports, kura kopējā masa nav lielāka par desmit tonnām, citviet noteikts ierobežojums līdz septiņām tonnām. Ceļu saudzēšanas laiks katru pavasari sākas citā datumā - atkarībā no laika apstākļiem un reālās situācijas uz ceļa. Šogad liegums braukt smagajam transportam sākās no 9. marta, kas uz kopējā fona ir salīdzinoši agri. To ietekmēja ziema ar mainīgajiem laika apstākļiem - biežiem sasaluma un atkušņa cikliem. Jāpiebilst, ka diemžēl kontrole ir minimāla. Naktīs no meža tiek vesti baļķi un smagā tehnika izbraukā ceļus. Cik man zināms, tad tās ir privātās firmas, jo Latvijas Valsts meži šim jautājumam pieiet daudz atbildīgāk.

- Vai var teikt, ka grants ceļi tiešām nesaņem nekādas investīcijas un nekas nekur netiek kārtīgi saremontēts?

- Tā gluži teikt nevar - pēdējos gados kārtīgs remonts pie mums kopumā ir bijis apmēram desmit kilometru garumā - ir iztīrīti grāvji, atjaunotas caurtekas un uzbērta jauna grants virskārta. Kā jau teicu, līdzīgi darbi šogad ieplānoti vēl pieciem kilometriem, taču uz grants ceļu kopgaruma, kas ir vairāk nekā 700 kilometru, tas ir kā piliens okeānā. Atzīmēšu, ka ūdens noteku sistēma ir viens no svarīgākajiem aspektiem, kas dod iespēju pasaudzēt ceļu. Iepriekšminētos darbus publiskā iepirkuma konkursa kārtībā veica ceļu būves kompānijas. LAU nav tiesību startēt jebkādos ceļu būves konkursos - mūsu pārziņā ir tikai ceļu ikdienas uzturēšanas darbi atvēlētā finansējuma ietvaros.

- Vai LAU ir iespēja arī kaut kā piepelnīties, piedaloties, piemēram, pašvaldību konkursos?

- Praktiski ne, jo mēs varam piedalīties tikai ceļu uzturēšanas konkursos, tostarp Latvijas Valsts mežu izsludinātajās meža ceļu uzturēšanas izsolēs. Diemžēl piedalīties Latvijas Valsts mežu ceļu būves konkursos LAU vairs nav atļauts. Tajā pašā laikā jāsaka, ka gan cilvēkresursi, gan tehnika mūsu nodaļā ir ļoti noslogoti, tāpēc nemaz arī necenšamies meklēt papildu darbus. Pagājušajā gadā saņēmām divus jaunus greiderus un divas automašīnas, tāpēc tagad varam ritmiski strādāt. Kaut kā jau iepriekš iztikām, taču daži greideri bija ļoti veci.

- Vai LAU Cēsu nodaļa esošā finansējuma ietvaros paveiks arī ko paliekošu?

- Viss ir atkarīgs no tā, cik naudas paliks vasaras ceļu uzturēšanai, jo sarežģītāki apstākļi ziemā, jo mazāk naudas paliek vasaras darbiem. Šobrīd izskatās, ka ir izdevies ieekonomēt uz ziemas rēķina un vasarā varēsim izdarīt nedaudz vairāk. Kā katru gadu, arī šovasar viens no galvenajiem darbiem ir grāvju rakšana un tīrīšana, jo, kā jau teicu, ūdens novadīšanas sistēmas būtiski ietekmē kopējo ceļa stāvokli.

- Vai bieži sanāk uzklausīt sabiedrības žēlabas par sliktajiem ceļiem?

- Bieži - zvani pienāk gan dežurantam, gan man personīgi. Es gribētu, lai cilvēki būtu nedaudz iecietīgāki un saprastu, ka ne jau no manis vai kāda cita ceļinieka, kurš strādā šajā sistēmā, ir atkarīgs kopējais Latvijas ceļu stāvoklis. Cik mēs spējam izdarīt pieticīgā finansējuma ietvaros, tik arī izdarām pēc labākās sirdsapziņas. Varbūt nevajag pakļauties skaļiem bļāvējiem, jo neaizmirsīsim, ka ir priekšvēlēšanu laiks. Runājot par ziemas uzturēšanu, gribu piebilst, ka mūsu valstī ir ļoti augsti uzturēšanas standarti - daudz augstāki nekā Ziemeļvalstīs. No vienas puses, tas ir labi, bet, no otras puses, ļoti dārgi.