Rozenbergs: Mājokļu trūkums apliecina interesi par Cēsīm

Saruna ar Cēsu novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu.

- Līdz pašvaldībām beidzot ir nonākusi ilgi gaidītā ES fondu nauda. Cik gatavas Cēsis ir to apgūt?

- Cēsis ir salīdzinoši gatavas realizēt ES investīciju projektus, taču jāsaka, ka ministrijās vēl ir dažas aizķeršanās un neiet tik raiti, kā gribētos. Starta šāviens ir bijis, bet tā kārtīgi ieskriesimies, es domāju, vasaras vidū.

- ES fondu finansējums šajā plānošanas periodā paredzēts arī izglītības sistēmas pilnveidošanai. Kā Cēsis izmantos šo līdzekļu pieejamību?

- Finansējums izglītībai ir paredzēts gan vispārizglītojošajā, gan profesionālajā izglītībā. Cēsīm svarīga ir iespēja attīstīt profesionālās izglītības jomu, tāpēc līdzekļus esam ieplānojuši Cēsu pašvaldības pārziņā esošās Cēsu profesionālās vidusskolas attīstībai. Piebildīšu, ka šī skola sagatavo reģiona darba tirgus ļoti pieprasītus speciālistus: galdniekus, elektriķus, namdarus un perspektīvā tiek plānots atvērt arī telekomunikāciju speciālistu sagatavošanas programmu. Vienlaikus paredzēts izveidot arī dienesta viesnīcu.

- Vai vietējie uzņēmēji izrāda interesi par jaunajiem speciālistiem, piedāvājot prakses vietas un iespēju organizēt darba vidē balstītu profesionālo izglītību?

- Interese ir pietiekami liela, protams, tas prasa arī izglītības iestādes pielāgošanos jaunajiem apstākļiem. Šobrīd norit Cēsu profesionālās vidusskolas jaunā direktora konkurss - pēc apstiprināšanas amatā viens no uzdevumiem būs skolas un uzņēmēju savstarpējās sadarbības stiprināšana. Ir ļoti svarīgi, lai audzēkņi jau mācību laikā ieraudzītu un izprastu praktiskā darba un biznesa vidi. Vairāki uzņēmēji apsver iespēju izvēlēties Cēsis sava uzņēmuma veidošanai un attīstībai, galvenokārt tāpēc, ka šeit darbojas profesionālā vidusskola. Ja vēl pirms gadiem pieciem uzņēmēji pamatā skatījās uz infrastruktūras pieejamību, tad šobrīd uzņēmējiem, veidojot biznesu, galvenais izaicinājums ir kvalificēta darbaspēka pieejamība.

Attiecībā uz profesionālo izglītību jāpiemin arī Alfrēda Kalniņa mūzikas vidusskola, kas ir vienīgā šīs nozares izglītības iestāde reģionā. Mūzikas skola gan nav tiešā pašvaldības pārziņā, taču mēs līdzdarbojamies dažādās skolas aktivitātēs un procesos, vienlaikus pārliecinot ministriju, lai skola varētu īstenot savas jaunākās idejas - piedāvāt arvien jaunas un aktuālas mācību programmas.

Lieli investīciju projekti, kopsummā aptuveni seši miljoni eiro, plānoti vispārizglītojošajās skolās, lai modernizētu mācību vidi un skolas mācību vielas apguves procesā varētu izmantot daudzpusīgas metodes un tehnoloģijas. Šogad vērsim vēl vienu pirmsskolas izglītības grupu, jo pieprasījums aug, kas, protams, priecē.

- Kā virzās stadiona rekonstrukcijas projekts?

- Stadions top ar valsts atbalstu. Stadiona projekta pirmajā kārtā paredzēts izbūvēt mūsdienām atbilstošu āra stadionu, sākot ar spēļu laukumiem, skriešanas celiņiem, āra vieglatlētikas sporta veida sektoriem un tribīnēm. Skiču līmenī ir ieprojektēta arī neliela slēgtās vieglatlētikas manēža, kā arī paredzēta hokeja un slidošanas laukuma būvniecība. Stadions ir cēsnieku ļoti gaidīts objekts, kam nu jau redzamas reālas aprises.

- Vai jūsu pieminēto uzņēmumu interese vēl ir tikai idejas līmenī vai jau pieņem konkrētas aprises?

- Sarunas ar vienu no uzņēmējiem jau ir ļoti konkrētas un konstruktīvas, tāpēc ir pamats domāt, ka Cēsīs drīz vien taps jauna ražotne. Taču arī Cēsu pašvaldībai ir jāizdara savs mājasdarbs - runa ir par ES fondiem, kas paredzēti degradēto teritoriju revitalizācijai un uzņēmējdarbības vides atbalstam, daudzviet pilsētā sakārtojam inženiertīklus, ielas un degradētās teritorijas. Viens no projektiem saistās ar bijušās sanatorijas Cīrulīši inženiertīklu sakārtošanu, kas svarīga kompānijai Venden un būs noderīgi arī, realizējot Zinno centra projektu. Sakārtosim inženiertīklus arī bijušā PMK teritorijā un pievilksim nepieciešamās komunikācijas topošajam viesnīcu un SPA kompleksam netālu no Cīrulīšiem, Gaujas ielā 88. Tostarp ir ieplānots izveidot jaunu industriālo zonu, kur izvietot vienas, šajā gadījumā koksnes pārstrādes, nozares uzņēmumus. Koka izmantošana būvniecībā kļūst arvien aktuālāka visā pasaulē, un arī Latvija seko šai tendencei. Patlaban Ekonomikas ministrija gatavo grozījumus, kas pavērs plašākas iespējas koka izmantošanai būvniecībā - pat daudzstāvu projektos. Atzīmēšu, ka mēs Cēsis pozicionējam kā videi draudzīgas ražošanas vietu, tāpēc galvenokārt orientējamies uz koksnes apstrādes industriju. Šā sasaukuma deputātiem ir pilnīga pārliecība, ka Cēsīm ir nepieciešama industriālā zona, jo tas būs veids, kā īstenot vienu no mūsu pilsētas prioritātēm - piesaistīt videi draudzīgu ražošanu. Nešaubīgi, ka nākamajā darba cēlienā uzņēmējdarbība būs centrālā atslēga novada attīstībā.

- Jūs visu laiku uzsverat vides aspektus, kas, manuprāt, ir ļoti svarīgi tieši Cēsīm, kas sevi pārliecinoši piesaka kā lielisku vietu ģimenei un izvirza augstas ambīcijas attiecībā uz kultūrtūrismu.

- Tieši tā, kultūrtūrisms ir viena no Cēsu nozarēm, kurā, manuprāt, esam soli priekšā citām Latvijas pilsētām. Atzīstu, ka vēl neesam sasnieguši pilnību, jo šobrīd vēl tūrismam Cēsīs ir izteikti sezonāls raksturs. Taču mums jau ir zināmi soļi, kas jāsper, lai Cēsīs tūrisms kūsātu augu gadu. Viens no objektiem, ko stiprināsim un attīstīsim, ir zinātnes centrs Zinno, kurā pēc visai ambiciozā projekta īstenošanas varētu būt ap 100 000 apmeklētāju gadā. Šobrīd projekts ir finansējuma meklējumos. Vienlaikus meklējam investoru, kas būtu gatavs attīstīt SPA un rehabilitācijas nozares uzņēmumus. Vērienīgs projekts solās būt vecās alus darītavas pārveide par zinātnes, kultūras un gastronomijas telpu. To attīstīs investors, kuram ideju netrūkst nekad.

Mums ir svarīgi, lai cilvēkiem, kuri atbrauc uz Cēsīm, pilnībā būtu aizņemtas vismaz divas dienas. Priecājamies, ka no šajā plānošanas periodā paredzētajiem līdzekļiem izdevies piesaistīt naudu arī Svēta Jāņa baznīcas remontam un Cēsu vecās pils konservācijai.

Šobrīd popularitāti gūst ģimeņu tūrisms, un šajā segmentā mums ir ko piedāvāt: Cēsu muzejs, Pils, Zinno, Rakši, Žagarkalns un Ozolkalns, Gauja. Un turpināsim attīstīt jaunus produktus vēl un vēl. Šobrīd pie apvāršņa ir vairāki jauni restorānu un kafejnīcu biznesi, tajā skaitā ar zināmiem Rīgas šefpavāriem!

- Par Cēsu vecpilsētu izskan dažādi viedokļi - vieni saka, ka tā paliekot tukša, citi, ka tai ir labas attīstības perspektīvas. Kā domājat jūs?

- Pēdējos gados Cēsu vecpilsētā ir vērojamas pozitīvas tendences. Arvien vairāk un vairāk aizpildās savulaik tukšās telpas. Vairāki īpašumi ir mainījuši saimniekus, un tie ir gatavi tos atjaunot un likt lietā. Deviņdesmito gadu sākuma rekonstruētā vecpilsētas galvenā - Rīgas - iela ir morāli un tehniski novecojusi, tāpēc šogad sāksies ielas rekonstrukcijas projekts. Es domāju, ka pēc projekta pabeigšanas Rīgas iela dos jaunu elpu visai vecpilsētai. Tieši šobrīd vecpilsētā privātīpašnieki būvē vairākus īpašumus, kas noteikti būtiski mainīs vecpilsētas vidi. Un pozitīvu pienesumu vecpilsētas attīstībā ir devusi radošo industriju un kopāstrādāšanas centrs Skolas6, kas spējis gada laikā pulcēt 20 jaunu un radošu uzņēmumu. Nedēļu atpakaļ bija viņu organizēts seminārs radošajiem uzņēmumiem, un tajā dalību ņēma 75 radošie prāti. Tas ir iespaidīgi.

- Kā stratēģiskais mērķis ir izvirzīta pilsētvides sakārtošana, lai Cēsis sevi pilnībā attaisnotu kā lieliska vieta dzīvošanai un bērnu audzināšanai. Vai ir izdevies?

- Kopumā Cēsis var pozitīvi vērtēt sasniegto šajā jomā, jo arvien vairāk dzirdami pozitīvi piemēri, kad atgriežas cēsnieki vai arī pārceļas jauni iedzīvotāji. Taču tas ir bezgalīgs darbs, lai novadā justos labi gan esošie iedzīvotāji, gan arī mēs būtu interesanti jauniem iedzīvotājiem. Nenoliegsim, ka veselīgai pilsētas ekonomikai būtu nepieciešami vairāk iedzīvotāju, nekā tas ir šobrīd.

Iedzīvotāji novērtē, ka esam pašā Gaujas Nacionālā parka vidu, tīra un zaļa, ar augsta līmeņa pirmsskolas un vispārējās izglītības pieejamību, unikālu mākslas un kultūras klātbūtni, tajā pašā laikā droša pilsēta - vienkārši izcila vieta. Vienlaikus strādājam pie mobilitātes uzlabošanas projektiem, kas saīsina un padara komfortablāku ceļu uz Rīgu un atpakaļ. Pirmais paveiktais darbiņš - vilciena ekspreša reisu atvēršana sadarbībā ar Latvijas Pasažieru vilcienu - jau sevi ir pilnībā attaisnojis - tagad ceļš no Cēsīm uz Rīgu aizņem vienu stundu un 23 minūtes. Cilvēki to ir novērtējuši, un par to liecina arī statistika. Tie nav daži cilvēki, bet vairāki simti. Es ceru, ka arī Pleskavas šoseja turpinās piedzīvot pārvērtības un mūsu CATA modernie autobusi Rīgā nokļūt varēs komfortablāk un ātrāk.

Viens no klupšanas akmeņiem ir mājokļu pieejamība. Ir neskaitāmi cilvēki, kuri būtu gatavi nākt uz Cēsīm dzīvot, bet atduras pret vienu problēmu - Cēsīs nav brīvu mājokļu. Pašvaldība ir spērusi drosmīgu soli - iegādājusies vienu nepabeigtu daudzdzīvokļu namu, ko līdz gatavībai novedīs sadarbībā ar valsti. Manuprāt, Cēsīs nepieciešams jaunu rindu ēku projekts - šā brīža aktualitāte ir atrast sadarbības modeli, kas ļautu apkopot investora un pašvaldības spēkus šāda projekta īstenošanai. Bažīgus mūs dara slimnīcas nākotnes jautājums, jo pieteiktā reforma vismaz šobrīd vēl nedod skaidras atbildes par veselības pieejamību reģionos. Taču iedzīvotāji to uzskata par nozīmīgu faktoru dzīves kvalitātes nodrošināšanā. Ceru, ka kopā ar deputātiem un Veselības ministriju radīsim skaidru un perspektīvu Cēsu klīnikas attīstības modeli.

- Cēsīm ir liela loma Latvijas valsts izveidošanā, valstiskuma saglabāšanā un citu nacionālo vērtību sargāšanā. Vai to varēsim sajust arī, atzīmējot valsts simtgadi?

- Jā, Cēsīm ir bijusi nozīmīga loma, un, protams, tas nepaliks nepamanīts arī simtgades sakarā, jo tieši šeit notika Latvijas pastāvēšanai nozīmīgās 1919. gada jūnija kaujas, kā arī tieši Cēsis ir Latvijas karoga dzimtene. Arī Kultūras ministrija, domājot par simtgades svinēšanu, Cēsis saskata kā vienu no galvenajiem sadarbības partneriem.