Kuldīgas uzņēmēji sasparojušies ievērojamām investīcijām

Intervija ar Kuldīgas novada domes priekšsēdētāju Ingu Bērziņu.

- Būvniecības sezona, tāpat kā jaunā ES plānošanas perioda finansējums, klauvē pie durvīm. Cik sagatavojies līdzekļu apgūšanai ir Kuldīgas novads, un kuri ir novadam būtiskākie ieplānotie projekti?

- Gribu teikt, ka visi Kuldīgas novadā realizētie projekti ir nozīmīgi - turklāt reizēm nav jābūt finanšu un laika ietilpīgam projektam, lai tas dotu prieku un gandarījumu. Mūsuprāt, ir ļoti būtiski, ka praktiski visos pagastos jau ir īstenoti un ir arī ieplānoti lielāki un mazāki projekti, kas visam ciemam dod jaunu elpu. Ir sakārtoti saieta nami, bibliotēkas, ūdenssaimniecība, pagastmājas, apgaismojums un daudz kas cits. Ja runājam par Kuldīgu, vislielākais gandarījums ir par iespēju sakārtot Baznīcas ielu, veco rātsnamu un Rātslaukumu. Līdz ar kaltā bruģa klājumu vecpilsēta atguvusi savu vēsturisko auru un vecpilsētas sajūtu. Kopā ar rekonstruēto Stendes ielu un atjaunoto tiltu, skaisto pilsētas dārzu un vairākiem citiem elementiem Kuldīga ir ieguvusi pievienoto vērtību. Man pašai vissimpātiskākā ir pašvaldības finansētā programma Darīsim paši, kuras ietvaros ir paveikts ļoti daudz, lai pilsēta un pagastu centri kļūtu arvien skaistāki.

Vislielākais finansējums no ES fondu līdzekļiem Kuldīgas novadā ir paredzēts uzņēmējdarbības atbalstam un degradēto teritoriju sakārtošanai. Kopējais šiem mērķiem paredzētais ES finansējums ir ap pieci miljoni eiro, kas kopā ar pašvaldības līdzfinansējumu pārsniegs sešus miljonus eiro. Pirmkārt, ir ieplānots pārbūvēt ielas, sakārtojot ūdenssaimniecības pazemes komunikācijas un citu infrastruktūru, kas nepieciešama uzņēmējiem. Vienai no ieplānotajām teritorijām jau ir noslēgts līgums ar būvniekiem. Piebildīšu, ka būvniecības iepirkuma konkursu izsludinājām vēl pirms līguma noslēgšanas ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru, jo apzināmies, ka līdz ar aktīvo būvniecības laiku visās Latvijas pašvaldībās cenas būvniecībai būtiski palielināsies. Līgums ar SIA Saldus ceļinieks noslēgts par Dārzniecības un Meistaru ielu rekonstrukciju. Šajā objektā tiks ieguldīts ap divi miljoni eiro.

Infrastruktūras uzlabošana ieplānota arī Jelgavas un Graudu ielu rajonā, kur jau šobrīd darbojas vairāki uzņēmumi, tostarp SIA Kuldīgas tekstils, SIA Saules LM, kas gatavo salātus un cep bulciņas lielveikalu tīkliem, kā arī citi mazāki uzņēmumi. Viena no mūsu sāpēm ir degradētā bijušās fabrikas Vulkāns teritorija, tāpēc runājam ar uzņēmējiem, kā to pamazām apgūt un sakārtot.

Trešais minētās programmas objekts aptver Zaļās un Ēdoles ielu rajonu, kurā viens no lielākajiem uzņēmumiem ir SIA Palleteries.

- Vai uzņēmēji ir gatavi izpildīt arī savas saistības, jo, atbilstoši noteikumiem, pretim ES līdzfinansētajiem pašvaldību projektiem ir jābūt arī uzņēmēju ieguldījumam.

- Pēdējos gados kopējās investīcijas uzņēmējdarbības attīstībā ir ļoti lielas, un visas pieminētās teritorijas ir iekļautas ES fondu līdzfinansētajos projektos, skaidri zinot, ka uzņēmēji savas saistības izpildīs un infrastruktūras uzlabošana ir ļoti nepieciešama viņu turpmākajai attīstībai.

Piemēram, laminētā saplākšņa ražošanas uzņēmums SIA Stiga RM no savas puses ražotnes attīstībā ir ieguldījis 16 miljonu eiro. Īpaši atzīmēšu, ka tās ir lielākās investīcijas, kas neatkarīgās Latvijas laikā Kuldīgas novadā veiktas vienā uzņēmumā. Turklāt uzņēmums plāno arī turpmāku ražošanas attīstību. Pašvaldības darbam infrastruktūras attīstīšanā ir multiplais efekts, jo vēlmi šajā teritorijā attīstīt ražošanu izteikuši arī citi uzņēmēji. Tādējādi šajā teritorijā veidojas dinamiska uzņēmējdarbības vide ar lielām investīcijām ražošanā.

Pēdējos gados strauji attīstās arī SIA Palleteries - ražošanas vajadzībām viņi ir iegādājušies zemes platības un plāno investīcijas ražošanas paplašināšanā vairāk nekā piecu miljonu apmērā. Aktīvi strādā koka logu ražošanas uzņēmums SIA Vēvers un SIA Mars. Jaunu ražotni plāno būvēt arī a/s Latvijas finieris, bāzes izveidošanai zemi ir iegādājusies arī SIA Saldus ceļinieks. Visus, kuri tuvākajā laikā plāno vai jau ir veikuši investīcijas darbības paplašināšanā, nosaukt būtu grūti.

- Kas, jūsuprāt, ir cēlonis tam, ka uzņēmējdarbības jomā tieši pēdējos gados ir vērojama lēcienveida attīstība?

- Laikam jau ir pienācis īstais laiks. Liela daļa uzņēmumu ir saistīti ar kokapstrādi, kas Kuldīgas novadam ir bijusi viena no spēcīgajām pusēm jau ļoti sen, jo novads ir viens no mežiem bagātākajiem valstī, un likumsakarīgi, ka pieejamo resursu, šajā gadījumā koksnes, apstrāde un pārstrāde visizdevīgākā ir tiešā tās ieguves tuvumā. Laikā starp padomju laiku un šodienu ir notikušas dažādas pārmaiņas - likvidēti vairāki vēsturiskie uzņēmumi, bet jaunu izveidošanai bija vajadzīgs laiks. Nu tas ir pienācis. Uzskatu, ka jaunie uzņēmumi ir efektīvāki, rentablāki un ļoti vērienīgi - liela daļa Kuldīgā saražoto izstrādājumu nonāk eksporta tirgos, arī ļoti tālos un eksotiskos.

- Latvijai kopumā un Kuldīgas novadam tajā skaitā būtiska loma ir lauksaimniecības nozarei, ko bieži vien piemirstam pieminēt, jo mūsdienīgā lauksaimniecība prasa maz darbaspēka, kas ir sociālas dabas jautājums, bet vienlaikus dod lielu ekonomisku efektu. Kā šī joma attīstās Kuldīgas novadā?

- Tāpat kā kokapstrādei, arī lauksaimniecībai Kuldīgas novadā ir labas vēsturiskās tradīcijas. Pēdējos gados zemnieku saimniecību investīcijas attīstībā ir būtiski pieaugušas. Piemēram, pagājušā gada nogalē SIA Upeskalni AB atvēra jaunu graudu pirmapstrādes kompleksu, ieguldot vairāk nekā miljonu eiro. Savukārt SIA Jaunkalni investējuši tehnikas parka un noliktavu paplašināšanā. Lepojamies ar zemnieku saimniecību Ezergaiļi, kuras īpašnieki saņēmuši praktiski visas lauksaimniecības nozares prestižākās balvas. Lauksaimniecība ir ļoti būtiska Kuldīgas novada tautsaimniecības sastāvdaļa, kas jāveicina un jāatbalsta.

- Lauku ļaudis bieži sūdzas, ka ceļi ir slikti un tas rada ne tikai neērtības, bet kavē arī saimniecisko darbību. Vai, īstenojot šajā plānošanas periodā pieejamo ES finansējumu lauku ceļu programmas ietvaros, ir vērā ņemtas lauksaimniecības uzņēmumu intereses?

- Likumsakarīgi, ka, plānojot projektus lauku ceļu programmas ietvaros, esam ņēmuši vērā arī lauksaimniecības uzņēmumu vajadzības. Lauku ceļu programmai Kuldīgas novadā no ES fondiem ir paredzēti 3,2 miljoni eiro, taču mēs esam paredzējuši arī savu līdzfinansējumu un kopā lauku ceļu programmā investēsim vairāk nekā četrus miljonus eiro. Programmas ietvaros atjaunosim grants ceļus vairāk nekā 30 kilometru garumā. ES noteikumi paredz, ka finansējumu drīkst ieguldīt tikai grants seguma atjaunošanā, taču esam nolēmuši savu finansējuma daļu novirzīt atsevišķu posmu asfaltēšanai trīs kilometru garumā. Viens no asfaltēšanai paredzētajiem posmiem ir Rumbas pagastā, tiešā pilsētas tuvumā, kur atrodas ne tikai lauksaimniecības, bet arī gaļas pārstrādes, pārtikas ražošanas, kokapstrādes un citi uzņēmumi.

- Kuldīgu Latvijas ļaudis galvenokārt atpazīst dēļ skaistās vecpilsētas un tūrisma industrijas piedāvājuma. Vai šajā jomā arī ir pozitīvas tendences?

- Mūsu vecpilsēta kļūst arvien apdzīvotāka - atveras jauni restorāni un kafejnīcas, viesnīcas un apartamenti. Saskaitījām, ka pēdējo trīs gadu laikā Kuldīgā ir atvērušās piecas jaunas sabiedriskās ēdināšanas iestādes, kas mums pavēra iespēju ļoti veiksmīgi aizvadīt restorānu nedēļu. Pakalpojumu sektoram Kuldīgā ir strauja izaugsme, ko, no vienas puses, nodrošina attīstītā tūrisma industrija, no otras puses - iedzīvotāju ienākumu pieaugums un aktīvā ekonomiskā situācija kopumā.

- Kuldīgas pilsēta, it īpaši centra daļa, ar katru gadu kļūst acīm redzami skaistāka un sakoptāka. Viens no objektiem, kas neraisa pozitīvas emocijas, ir vecā slimnīca jeb vēsturiskā adatu fabrika. Kādas pārmaiņas gaida šīs celtnes?

- Abām vecās slimnīcas ēkām ir iezīmēts ES fondu finansējums. Vienā no tām taps Kuldīgas radošais un mākslas kvartāls ar Latvijas Mākslas akadēmijas filiāli. Iespējams, ka šajā vietā attīstīsies arī citu Latvijas augstskolu sadarbības moduļi, tostarp Latvijas Universitātes un Latvijas Lauksaimniecības universitātes, jo arī citu augstskolu programmas var būt saistītas ar mākslu, piemēram, koka un dizaina sinerģijā. Atzīmēšu, ka adatu fabrikas ēka ir valsts kultūras piemineklis.

Savukārt otra kompleksa ēka, ko atpirkām no privātīpašnieka, ir nodota apsaimniekošanā Izglītības un zinātnes ministrijai, kas šajā ēkā paredz Kuldīgas tehnikuma Kompetenču centra attīstību.

- Zināms, ka Kuldīgas novadā visu klašu skolēniem ir nodrošinātas brīvpusdienas, kas ir ļoti svarīgi, no sociālā viedokļa raugoties. Kādas tad ir Kuldīgas novada prioritātes kopumā?

- Par svarīgāko novadā esam izvirzījuši iedzīvotāju labklājības paaugstināšanu, kas atspoguļojas arī novada gada budžetā. Lai sasniegtu šo mērķi, esam izstrādājuši pasākumu programmu, kurā viena no sastāvdaļām ir pieminētās brīvpusdienas no 1. līdz 12. klasei, bet no šā gada 1. septembra brīvpusdienas būs arī visiem piecgadīgajiem un sešgadīgajiem bērniem, kas apmeklē pirmsskolas izglītības iestādes.

Novadā darbojas arī atvieglojumi sabiedriskajam transportam - papildus valsts likumdošanā paredzētajam bezmaksas transports novada robežās ir arī vidusskolēniem un tehnikuma audzēkņiem. Ceļa izdevumus sedzam arī pagastu skolu audzēkņiem, kuri apmeklē Kuldīgas interešu izglītības iestādes. Braukšanas atvieglojumu programma ir arī senioriem - no šā gada 73 gadus un vecāki cilvēki var izmantot sabiedrisko transportu novada robežās bez maksas, bet ne vairāk kā 60 eiro vērtībā gada laikā. Esam novērojuši, ka seniori bieži izmanto šo iespēju, lai dotos uz mazdārziņiem, pie ārsta vai kādās citās darīšanās.

Jau diezgan sena ir tradīcija Kuldīgas jaundzimušajiem dāvināt sudraba karotīti, lai paliek piemiņa par viņa dzimšanas vietu. Sadarbībā ar senioru apvienību Rumbiņa sveicam arī novada iedzīvotājus apaļās jubilejās, ilgdzīvotājus un zelta pārus, jo uzskatām, ka mūsu cilvēki ir mūsu lielākā vērtība.