Iemācīties dzīvot citādi – izaicinājums sociālajiem darbiniekiem un jauniešiem
Visi vecāki savam bērnam vēl vislabāko un plāno, ka viņš būs paklausīgs gudrinieks, lasīs grāmatas un spēles futbolu, turēsies tālu no cigaretēm, alkohola, narkotikām un viņam būs dzīvespriecīgi draugi, laba karjera un veiksmīga ģimenes dzīve.
Diemžēl ne visi plāni piepildās un reizēm dzīve jaunietim sagrozās pavisam ne tā, kā vēlas vecāki, skolotāji un sabiedrība, un visbiežāk arī viņš pats tā nevēlas dzīvot. Ja grūtībās nonācis jaunietis nesaņem vajadzīgo atbalstu ģimenē, skolā, sociālajā dienestā vai citā institūcijā, diezin vai paša spēkiem izdosies izrāpties no bedres - viņiem ir nepieciešama plaša profila profesionālā palīdzība - cilvēki, kuri zina, kā, un vēlas palīdzēt jaunietim.
Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras Sociālais dienests Sociālā atbalsta - resursu centrs vadītāja Agnese Inapša stāsta: «Strādājot Kuldīgas novada pašvaldības aģentūrā Sociālais dienests, jau otro gadu savā ikdienā tiekos ar bērniem un jauniešiem, kuri nonākuši situācijās, kuras paši nespēj atrisināt. Tie ir bērni un jaunieši, kuri izdarījuši likumpārkāpumu, kuriem grūtības sagādā skolas apmeklēšana un uzvedība, kuriem ir zems sekmju līmenis un kuri lieto atkarību izraisošas vielas. Pieredze rāda, ka vienam jaunietim var būt vairāku šo lietu kombinācijas. Visbiežāk jaunieši mūsu redzeslokā nonāk tad, kad skolas un vecāki jau ir izmantojuši savus resursus, bet tie nav devuši gaidīto rezultātu.» Jauniešiem, kuri ir nonākuši sociālās darbinieces redzeslokā, tiek izstrādāta uzvedības sociālās korekcijas un sociālās palīdzības programma, piesaistot Valsts policijas pārstāvjus, ārstus, bāriņtiesu, sociālos pedagogus, vecākus un citus speciālistus. Reizi mēnesī norit visu iesaistīto pušu tikšanās, kurās tiek vērtēti padarītie darbi, veiktās aktivitātes un sasniegtie rezultāti. Diemžēl ne visi vecāki ir atsaucīgi un gatavi iesaistīties šajā darbā - vieni vaino skolu, citi pašu jaunieti un apgalvo, ka ģimenē viss ir vislabākajā kārtībā. Taču sociālo darbinieku pieredze parāda, ka ļoti bieži jaunietim problēmas rodas tieši nepietiekamās komunikācijas un atbalsta dēļ ģimenē. Centra vadītāja teic, ka ir arī ļoti atsaucīgi vecāki un paši pēc savas iniciatīvas nāk uz centru un vaicā, kā labāk runāt ar jaunieti, kā viņam palīdzēt atgriezties uz taisnā ceļa.
Uzsākot darbu ar jaunieti, visbiežāk viņi ir nerunīgi, agresīvi vai apātiski, jo sociālo darbinieku uztver kā vēl vienu cilvēku, kurš grib tikai rāt un sodīt. Kamēr sociālais darbinieks izveido kontaktu ar jauno cilvēku, pierāda, ka viņam drīkst uzticēties un vienīgais mērķis ir padarīt jaunieti par laimīgu sabiedrības locekli, paiet krietns laiks - faktiski tikai gada laikā ir redzami rezultāti. Agnese Inapša ir gandarīta par tiem gadījumiem, kad izdodas jaunietim parādīt citu dzīves ceļu, citas izklaides un cita veida komunikāciju. «Es priecājos par katru jaunieti, kuram izdevies palīdzēt, un tādu nav maz. Atnāk pie manis smaidošs puisis, kurā grūti atpazīt vēl neseno huligānu vai nomāktu indivīdu. Tie ir labie piemēri, kas palīdz strādāt šo nebūt ne vieglo darbu.»
Kopš šā gada marta beigām arī Kuldīgā uzsākta Mentor Latvija kustība. Šobrīd Kuldīgas novadā strādā 5 mentori - tie ir brīvprātīgie, kuriem ir laiks un iespēja tikties ar jaunieti un kļūt par viņa atbalsta un uzticības personu. Par mentoru var kļūt cilvēks, kam ir patiesa vēlme palīdzēt jauniešiem. Topošie mentori apgūst specifiskas zināšanas apmācībās saskarsmē ar jaunieti. Ieplānots, ka mentors un jaunietis tiekas divas reizes mēnesī, lai kopā piedalītos visdažādākajās aktivitātēs vai vienkārši no sirds izrunātos. «Mentorprogramma ir izstrādājusi anketu ar jautājumiem par jaunieša interesēm un vajadzībām, lai gan mentoram, gan jaunietim būtu līdzīgas intereses un izveidotos tiešām labas attiecības, un mentors kļūtu par sabiedroto, padomdevēju un atbalsta personu jebkurā situācijā.».