Tikko ir noslēgusies kārtējā Veselības inspekcijas pārbaude Cēsu klīnikā. Izvērtējot klīnikas kopējo darbu, tajā skaitā mediķu profesionalitāti, attieksmi pret pacientu un tehnoloģisko nodrošinājumu, ir saņemts pozitīvs vērtējums. «Esmu gandarīta, ka Veselības inspekcijas vērtējums ir pozitīvs, un esmu pateicīga par to saviem darbiniekiem, kuru ikdienas darbs ir devis iespēju saņemt šādu vērtējumu,» vēsta Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa.
- Veselības aprūpes problēmas ir redzeslokā jau vairākus gadus. Kāds ir jūsu ieskats par notiekošajiem procesiem?
- Turpinām strādāt esošajā apjomā, taču viegli nav, jo problēmas, kas ir veselības aprūpē visā valstī, ir arī Cēsīs. Vislielākā problēma ir personāla trūkums. Mūsu darbību ierobežo valsts pasūtījuma kvotu nepietiekamība, pacienti savlaicīgi nevar saņemt pakalpojumus - konsultācijas un izmeklējumus, kā rezultātā slimības tiek ielaistas un pacienti biežāk nonāk neatliekamās palīdzības nodaļā. Tādējādi pieaug darba apjoms akūtajā medicīnā. Arī iepriekšminētā problēma visiem ir sen zināma. Jāteic gan, ka šogad situācija ir vieglāka nekā iepriekšējā gadā. Šogad ir mērķtiecīgāk saplānots valsts pasūtījums, kā rezultātā mēs varam palielināt sniegto pakalpojumu apjomu. Tas nozīmē, ka mēs varam strādāt ievērojami vairāk, arī mūsu tehnoloģijas tiek efektīvāk izmantotas.
- Katra slimnīca izvirza sev prioritātes atkarībā no esošā potenciāla, stiprajām un vājajām pusēm. Kādas prioritātes izvirza Cēsu klīnika?
- Mēs atbalstām Cēsu novada domes izvirzīto prioritāti padarīt šo pilsētu par jaunajām ģimenēm iekārojamu dzīvesvietu. Šajā jomā ietilpst arī bērnu aprūpe no ieņemšanas brīža līdz pat 18 gadu vecumam, vienlaikus sniedzot visu nepieciešamo atbalstu vecākiem.
- Pēdējā laikā satraukumu rada dzemdību nodaļu slēgšana, jo prasības ir pieaugušas un ministrija plāno būtiski samazināt dzemdību nodaļu skaitu valstī. Vai Cēsīs nodaļa paliks?
- Attiecībā uz dzemdniecības pakalpojumiem klīnika ir nenoteiktā situācijā, jo mums ir problemātiski nodrošināt attiecīgas kvalifikācijas ārsta pieejamību nepārtrauktā diennakts režīmā, jo izvirzītās prasības ir ļoti augstas. Katrā gadījumā dzemdētājas labprāt izvēlas mūsu klīniku. Par to liecina arī tikko saņemtā ziņa no Pacientu ombuda par labu dzemdību pieredzi. Pēdējā mēneša laikā ombudā iesniegtas trīs pateicības. Tāpēc es šobrīd nevaru pateikt ne jā, ne nē - viss atkarīgs no tā, vai uzrunātie speciālisti būs gatavi strādāt Cēsīs. Atzīmēšu, ka Cēsu klīnika ir viena no lielākajām starp valsts lokālajām slimnīcām gada laikā pieņemto dzemdību skaita ziņā.
- Vai pašvaldība palīdz piesaistīt speciālistus, piedāvājot tiem, piemēram, dzīvesvietu?
- Tas saskan ar pašvaldības izvirzīto prioritāti padarīt Cēsis par iekārojamu dzīvesvietu ģimenēm. Arī ārsts, kurš var uzsākt patstāvīgu darbu, visbiežāk jau ir ap 30 gadu vecs un izveidojis ģimeni, un viņam nepieciešama ģimenei un bērnam atbilstoša vide. Mums ar pašvaldību ir ļoti laba sadarbība, pašvaldība topošajā daudzdzīvokļu mājā paredzējusi mājokļus arī mediķiem. Piebildīšu, ka jau divus gadus Cēsu klīnikā sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību ir spēkā jauno speciālistu piesaistes programma - astoņiem topošajiem speciālistiem tiek maksātas stipendijas vai daļēji segta mācību maksa rezidentūrā, ar citiem ir sadarbības līgumi vai cita veida vienošanās. Kā viens no pozitīviem piemēriem ir ārstam traumatologam un viņa trīs bērnu ģimenei nodrošinātais dzīvoklis. Stratēģiskajā vidējā termiņa plānā tuvākajos trīs gados speciālistu piesaistei klīnika ir paredzējusi 80 tūkstošus eiro.
- Lai cik labs būtu ārsts, viņam jāturpina mācīties visu mūžu. Vai klīnika piedāvā šādu iespēju?
- Protams, tā ir viena no mūsu prioritātēm. Klīnika atbalsta ārstu vēlmi mācīties, lai vienlaikus uzlabotu speciālistu kvalifikāciju un nodrošinātu arvien plašāku pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. Šobrīd ministrija daudz runā par augstas un zemas intensitātes ārstiem - mēs nevaram sacensties ar lielajām Rīgas klīnikām, jo mūsu reģionā nav tik daudz cilvēku, kas nodrošinātu augstu ārsta darba intensitāti. Taču mēs savus ārstus atbalstām arī finansiāli, lai viņi brauc un mācās dažādos kursos, apmeklē seminārus un pilnveido savas prasmes citās slimnīcās.
- Šī brīža aktualitāte ir arī virsstundu darbs. Vai varat iekļauties plānotajā darba laikā?
- Es domāju, ka Latvijā ir maz mediķu, kuri strādā tikai pamatslodzi. Arī Cēsu klīnikā mediķu lielākā daļa strādā normāli pagarināto darba laiku - līdz 240 stundām mēnesī. Esmu viņiem par to pateicīga un ļoti labi apzinos, ka gadījumā, ja likumdošanā tiks atcelts normāli pagarinātais darba laiks mediķiem, nāksies slēgt daudzas veselības aprūpes iestādes.
- Mūsdienīga veselības aprūpes iestāde saistās ne tikai ar kvalificētiem un atsaucīgiem mediķiem, bet arī ar pacientiem ērtu un vizuāli pievilcīgu vidi. Vai šajā jomā ir ieplānotas pārmaiņas?
- Pēdējos gados vairāk uzmanības pievērsām nepieciešamiem darba vides uzlabošanas projektiem, lai pievērstos ārstniecības vides uzlabošanai. Patlaban projektēšanas stadijā ir trīs projekti, kas uzlabos apstākļus pacientiem un vienlaikus arī padarīs patīkamāku darba vidi mediķiem. Viens no projektiem saistās ar Vidzemes mazinvazīvās ķirurģijas dienas centru. Tas aug un attīstās ļoti strauji, tāpēc nepieciešamas papildu hospitālās viesnīcas istabas. Vienlaikus modernizēsim arī endoskopijas nodaļu - ārstu rīcībā jau ir jaunas endoskopiskās iekārtas, turpināsim pacientu izmeklēšanas telpu labiekārtošanu. Vēl viens šī gada projekts ir plaušu slimību kabineta izbūve slimnīcas telpās. Tas būs daudz ērtāk pacientiem, jo gan radioloģiskie, gan laboratoriskie izmeklējumi pieejami vienuviet.
- Jūs pieminējāt, ka strauji attīstās mazinvazīvās ķirurģijas dienas centrs. Kāds tam ir cēlonis?
- Vidzemes mazinvazīvās ķirurģijas centrs ir izveidots kā atsevišķa struktūrvienība ar savu personālu un telpām, kam ir savi plusi. Tā kā šajā centrā pamatā norit plānveida operācijas, cilvēkiem ir iespēja izvēlēties, kur to veikt, un viņi izvēlas Cēsu centru, jo šeit strādā labi ķirurgi, traumatologi un ginekologi, kā arī ir radīta mājīga vide un individuāla attieksme. Esmu saņēmusi operējošo ārstu iesniegumu dot iespēju līdzšinējo četru dienu nedēļā vietā operēt piecas dienas nedēļā, jo pacientu plūsma ir pietiekami liela, pieaug arī maksas operāciju īpatsvars.