2014.–2020. gada plānošanas periodā ar ES atbalstu, kā arī pašvaldības un to kapitālsabiedrību līdzfinansējumu kopumā pilsētas attīstībā plānots investēt 154 miljonus eiro. No tiem apmēram puse tiks novirzīta transporta infrastruktūras uzlabošanai, 15% komunālo pakalpojumu pilnveidošanai, 10% veselības un sociālās nozares un 7% kultūras, sporta un tūrisma infrastruktūrai.Vairāk par plānotajām investīcijām stāsta Daugavpils domes izpilddirektore Inga Goldberga.
- Pagājušā gada nogalē Daugavpils dome nāca klajā ar paziņojumu, ka 2017. gada budžets būs par 27 miljoniem lielāks nekā iepriekšējā gadā un sasniegs 105 miljonus eiro. Ar ko skaidrojams tik straujš budžeta pieaugums?
- Vispirms gribu pateikt, ka ieņēmumi budžetā pirmajos trīs gada mēnešos pat pārsniedz plānoto apjomu, kas liek domāt, ka arī gada griezumā budžets izpildīsies atbilstoši plānotajam.
Viena no budžeta sadaļām ir iepriekš uzkrātie līdzekļi. Mums gan reizēm pārmet, ka dzīvojam pārāk taupīgi. Taču taupīgi šajā gadījumā nozīmē ekonomiski efektīvi, jo mums ir labi sakārtota publisko iepirkumu sfēra, kas dod iespēju ieekonomēt būtisku naudas apjomu. Vienlaikus ir projekti, kuru īstenošana ir bijusi ieplānota iepriekšējā periodā, bet dažādu iemeslu dēļ nav realizēti - projektiem paredzētie līdzekļi pāriet uz šā gada budžetu.
Paskaidrošu, ka pilsētas dome pēdējos gados ļoti aktīvi strādā pie tehnisko projektu izstrādes, lai, līdzko būs pieejams ES finansējums, varētu sākt to realizāciju dzīvē. Taču mūsu plāni nereti nerealizējas plānotajos termiņos, jo projektētāju jaudas reģionā ir nepietiekamas. Līdz ar to veidojas situācija, ka finansiāli mēs varētu atļauties daudz vairāk, bet nevaram to izdarīt no mums neatkarīgu iemeslu dēļ.
- Vai šogad sāksies ES līdzfinansēto projektu realizācija, kas, kā noprotams, ir viena no šā gada prioritātēm?
- Mēs esam optimisti, jo ceram, ka tieši šogad tiks apgūta maksimāli liela pieejamā finansējuma daļa. Faktiski jau nav arī kurp atkāpties, jo finanšu plānošanas periods drīz beigsies, bet nepadarītu darbu vēl ļoti daudz. Visiem šogad ieplānotajiem jau ir izstrādāti tehniskie projekti un paredzēts finansējums, tāpēc neredzu iemeslu, kāpēc mūsu plāni varētu neizdoties. Līdz šim brīdim mums ir izdevies veikt būvniecības iepirkumus, kas iekļaujas gan paredzētajā finansējuma apjomā, gan termiņos. Taču šobrīd redzam, ka cenas būvniecībai un projektēšanai strauji pieaug, kā arī samazinās konkurence. Tas mūsos raisa pamatotas bažas.
- Kuru no projektiem, kas top vai taps ar ES līdzfinansējumu, gribat īpaši izcelt?
- Daugavpilī top jauns bērnudārzs, kas būs Latvijā pirmā pasīvā ēka, kas atbilst visiem pasīvas ēkas kritērijiem. Projekts nav lēts - izmaksās apmēram 1,3 miljonus eiro. Lēmums par šāda projekta realizēšanu pieņemts vairāku apsvērumu rezultātā. Pirmkārt - tajā brīdī nebija pieejams finansējums izglītības iestāžu renovācijai, bet Daugavpilī būtiska renovācija ir nepieciešama ari 26. bērnudārzam.
Vienlaikus atvērās programma, kas paredz līdzfinansējumu pasīvo ēku projektiem. Nolēmām tajā iesaistīties, jo, ņemot vērā ES līdzfinansējuma daļu, beigu beigās pašvaldībai tas nemaz tik dārgi nesanāk. Otrkārt - pasīvās ēkas ekspluatācijas izmaksas ir daudz zemākas nekā tradicionālās būvniecības ietvaros būvētās ēkās. Arī tas nākotnē dos iespēju ietaupīt nodokļu maksātāju naudu.
Otrs lielākais projekts, kas dos ieguldījumu visas pilsētas kultūras dzīvē, ir Kultūras pils rekonstrukcija. Kultūras pilī ir mūsu pilsētā lielākā koncertzāle ar 1124 sēdvietām. Es domāju, ka pēc rekonstrukcijas mums būs līdzvērtīga un konkurētspējīga koncertzāle, lai piesaistītu publiku arī no apkārtējām teritorijām. Projekta kopējās izmaksas ir gandrīz 2,9 miljoni eiro. Pašreiz jau ir uzsākti būvdarbi, ko plānots noslēgt 2018. gada sākumā.
Nepārprotami, ka liela daļa no pieejamā finansējuma tiks novirzīta industriālo zonu attīstībai, tostarp ielu, komunikāciju, elektroenerģijas apgādes un citas infrastruktūras izveidošanai. Vairākiem projektiem jau notikuši būvniecības iepirkumi, citi ir iepirkumu vai projektēšanas stadijā. Visi projekti ir saskaņoti ar uzņēmēju vajadzībām un vēlmēm, saskaņā ar noslēgtajiem priekšlīgumiem. Mēs ļoti ceram, ka arī uzņēmēji pildīs savas saistības un tiešām realizēs nodomātos projektus. Atzīšu, ka tas no pašvaldības puses ir ļoti drosmīgs solis, jo attiecīgo fondu noteikumi paredz, ka arī uzņēmējiem no savas puses ir jāveic adekvātas investīcijas vai nu jaunu darba vietu izveidošanā, vai finansiālos ieguldījumos. Kopējās aplēses liecina, ka, realizējoties visiem uzņēmēju ieplānotajiem projektiem, Daugavpilī tiks izveidotas vairāk nekā 300 jaunas darba vietas.
- Vai pilsētas attīstība notiek tikai uz ES fondu rēķina?
- Nebūt nē, jo pašvaldības rīcībā ir pietiekami resursu, lai par saviem līdzekļiem īstenotu mums svarīgus projektus, kā arī kredītportfelis ne tuvu nav izsmelts, kas nozīmē, ka varam ņemt aizņēmumu valsts kasē. Piebildīšu, ka pašvaldībām ir tiesības ņemt aizņēmumus, ja tie nepārsniedz 20% no budžeta kopapjoma - šobrīd Daugavpils kredītportfelis veido tikai 10%.
Lielākās investīcijas pilsētas infrastruktūrā par saviem līdzekļiem veicam grantēto ielu asfaltēšanas programmas ietvaros, kas aizsākās jau pirms trim gadiem. Ilgus gadus pilsētā šai jomai nebija veltīta pietiekama uzmanība, un it īpaši vasarās pilsētas privātmāju rajonos valdīja putekļi, bet lietus laikā dubļi. Minētās programmas ietvaros pilsētā ir noasfaltēti 4,3 km, bet šogad esam ieplānojuši noasfaltēt vēl 9 km pilsētas ielu.
Liels darbs un līdzekļi tiek ieguldīti skolu iekšējās infrastruktūras uzlabošanā, jo iepriekšējā plānošanas periodā ir sakārtotas un nosiltinātas fasādes un ārējās komunikācijas, bet tagad par saviem līdzekļiem ķeramies pie telpu remonta un mācību vides uzlabošanas. Pakāpeniski savedam kārtībā arī bērnudārzus - šogad akcentēta ir bērnudārzu pieguļošo teritoriju sakārtošana.
- Tuvākajā laikā nacionālā aviokompānija airBaltic uzsāks iekšzemes lidojumus starp Rīgu un Liepāju. Mārtiņš Gauss teica, ka varētu lidot arī uz Daugavpili, bet nav lidostas. Zinu, ka Daugavpils par lidostas nepieciešamību runā jau daudzus gadus - kādi procesi norit šodien?
- Tā ir ļoti smaga tēma, jo par lidostu tiešām ir diskutēts un runāts ļoti daudz, un arī šobrīd nav īstas skaidrības, kā labāk rīkoties. Aviācijas nozarē arī ir notikušas pārmaiņas - ir mainījušās prasības lidostām gan tehnoloģiju ziņā, gan drošības jautājumos, jo atcerēsimies, ka Daugavpils atrodas pie ES valstu ārējās robežas.
Politiskā nostāja ir viennozīmīga - Daugavpilī ir nepieciešama lidosta, taču ir jāspēj ļoti reāli izvērtēt esošo situāciju. Uzņēmumam Daugavpils lidosta, kas ir šī projekta virzītājs, ir apstiprināta jauna valde, kuras tagadējais uzdevums ir izvērtēt šo projektu un jārod risinājums, lai tas būtu noderīgs reģionam un finansiāli iespējams pilsētai. Ceram, ka jau maijā saņemsim ekspertu vērtējumu un valdes vīziju par lidostas attīstību. Manuprāt, tā nevar būt lidosta klasiskā izpratnē, bet tai ir jābūt kā kāda lielāka kompleksa sastāvdaļai. Pašvaldība no savas puses ir gatava ieguldīt līdzekļus, bet vienlaikus meklē sadarbības partnerus. Šogad ir jātiek skaidrībā ar projekta turpmākās virzības stratēģiju, lai nākamgad varētu sākt projektēšanu.
- Daugavpils cietoksnis un Rotko centrs pēdējos gados izraisījis lielu Latvijas un ārvalstu tūristu interesi. Vai arī šajā objektā ieplānots turpināt iesāktos darbus?
- Gribu pateikt, ka ne tikai cietoksnī, bet visā pilsētā norit vizuālas pārmaiņas, kas pilsētvidi padara arvien patīkamāku un iedzīvotājiem ērtāku. Kā vienu no topošajiem projektiem vēlos atzīmēt Dizaina un mākslas skolas jaunā korpusa būvniecību, kas būtiski mainīs pilsētas ierasto ainavu, jau iebraucot pilsētā pa Daugavas ielu. Otrs pilsētvides objekts, kas jau iemantojis iedzīvotāju popularitāti, tāpēc tiek turpināta tā attīstība, ir Stropu ezeram pieguļošā teritorija ar promenādi, peldvietām un dažādām sportiskām aktivitātēm piemērotu infrastruktūru. Šobrīd norit jaunā celiņa būvniecība, kura klājums būs ļoti ekskluzīvs un Latvijā līdz šim neredzēts. Kāds tas būs - lai paliek noslēpums. Papildus tam sadarbībā ar uzņēmējiem tiek būvēts piedzīvojumu parks Tarzāns un citi vides un aktīvās atpūtas objekti.
Esam domājuši arī par to, lai pilsētā vairāk būtu jūtama Daugavas klātbūtne - veidosim kuģīšu piestātnes, pieejas upei un veiksim krastu labiekārtošanu.
Cietokšņa teritorijā iesāktais darbs turpināsies - pašvaldība savā īpašumā ir pārņēmusi vairākas ēkas, kas tuvākajā laikā būtiski mainīsies un iegūs jaunu vizuālo tēlu un saturu. Jebkurā gadījumā Daugavpils cietoksnis turpina savu attīstības ceļu un kļūst par arvien ievērojamāku tūrisma objektu. Pagaidām varu pateikt, ka pavisam drīz sadarbībā ar Rīgas Motormuzeju Motormuzejs būs arī cietoksnī un tiks atvērts nams Rotko centra keramikas kolekcijai.
Daugavpils cietoksnis un Rotko centrs ir mūsu lielākais lepnums, vienlaikus viens no finansiāli ietilpīgākajiem un pilsētai svarīgākajiem objektiem, kura nozīmību ir grūti pārvērtēt. Nevar naudā aprēķināt, ko mums dod šī projekta attīstība - tā ir pilsētas atpazīstamība, tas ir tūristu skaita būtisks pieaugums, tās ir pozitīvas emocijas un pilsētas iedzīvotājiem jauns stimuls pacelt galvu un ar lepnumu atzīt: esmu daugavpilietis.