Bens Latkovskis / Autori

Nav ne mazāko šaubu, ka Latvija ir visvairāk trūkuma nospiestā valsts Eiropā. Es nepārteicos, nevis Eiropas Savienībā, bet gan Eiropā. Jo diez vai Eiropā, ieskaitot Moldovu, Albāniju, Ukrainu, nemaz nerunājot par Baltkrieviju, būtu kāda valsts, kur tikai trīs procenti cilvēku valsts ekonomikas attīstību uzskatītu par labu esam un tikai 10 procenti aptaujāto valsts iedzīvotāju savu materiālo stāvokli uzskatītu par normālu.

Augusta referendumi pagājuši, dažādi eksperti izteikušies par šo pasākumu ieguvējiem un zaudētājiem, valdība sola respektēt lielas tautas daļas vēlmes, un, lai gan abi referendumi beigušies bez formāliem rezultātiem, tie noteikti ieviesīs zināmas korekcijas politiskajos procesos.

Gruzijas vadība ar prezidentu Mihailu Saakašvili priekšgalā izdarījusi lāča pakalpojumu Latvijas opozicionāriem. Karadarbība Gruzijā un Krievijas neadekvātā atbilde uz Tbilisi centieniem atgūt kontroli pār dumpīgajiem reģioniem radījusi zināmas pārbīdes Latvijas iekšpolitiskajos akcentos.

Jau pāris nedēļas televīzijā redzama reklāma, kurā tiek apgalvots, ka kaut kāda vārdā nenosaukta ļaužu grupa – viņi – no kaut kā tāpat nenosaukta baidās. Runa acīmredzot ir par kādiem ļaundariem – tumšajiem spēkiem, kuri baidās no mums, skatītājiem, kuri savukārt pārstāv gaismas nesējus. Tiek strikti nodalīts – mēs un viņi.

Politiskā procesa tradīcijas Latvijā līdz šim noteica partiju krasu aktivizēšanos publiskajā telpā tikai salīdzinoši neilgu laiku pirms kārtējām vēlēšanām.

Pazīstamais advokāts Grūtups intervijā laikrakstam Latvijas Avīze norāda, ka situācija valstī ir bīstama, jo arvien spēcīgāka un pašapzinīgāka kļūst piektā kolonna.