Arnis Kluinis / Autori

Valdība savā pirmajā sēdē ķērās pie Hipotēku bankas reorganizācijas jeb pārsaukšanas par «pilna spektra attīstības finanšu institūciju».

Apsolot ievērības cienīgu naudas summu eiro zonas valstu izpirkšanai no parādiem, Eiropas Savienības līderi uzmundrina baņķierus, bet tracina tautas.

Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāji (Eiropadome) vakar sapulcējās glābt eiro bez savu finanšu ministru palīdzības.

Aviokompānijas airBaltic līdzīpašnieki apmainās ar solījumiem sniegt uzņēmumam finansiālu atbalstu.

Ministru prezidenta amata kandidāts Valdis Dombrovskis nemainīja valdībā uzaicināto personu sarakstu pēc «neglaimojošas informācijas» par šiem cilvēkiem no Valsts prezidenta Andra Bērziņa.

Kārtējā porcija ar bijušā satiksmes ministra Aināra Šlesera sarunu ierakstiem turpina izbrīnīt: kāpēc gan viņš gadiem ilgi kalis varenas shēmas, kā izvairīties no Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzētā 250 latu naudas soda?

Grieķijas parādu krīzes (ne)risināšana Briselē apstiprina paredzējumu, ar kādu pagājušās nedēļas vidū dalījās Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks: «Situācija politiķu acīs ir pārāk laba, lai rīkotos dramatiski.»

Jaunās valdības sastāvam un deklarācijai šodien jānonāk līdz Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, rīt – Saeimā.

Latvija veiksmīgi izmanto Eiropas Savienības ideju glābt savienības un tās dalībvalstu finanses ar ogļskābās gāzes kvotu pārdošanu.

Nav izpildīts valdības 3. oktobra ārkārtas sēdes lēmums līdz 14. oktobrim aizdot valsts aviokompānijai airBaltic 16 miljonus latu.

Aizejošās valdības satiksmes ministrs Uldis Augulis atstāj mantojumā savam nezināmajam pēctecim daudzas lentītes, ko pārgriezt pie rekonstruētiem autoceļu posmiem.

Interneta portāls pietiek.com vakar nāca klajā ar apgalvojumu, ka īpašumtiesības uz laikrakstu diena dalot tā dēvētie trīs Latvijas oligarhi Ainārs Šlesers (36% kapitāla), Andris Šķēle (24%) un Aivars Lembergs (20%).

Augustā Latvija eksportējusi preces 534,6 miljonu latu apmērā, ar ko sasniegusi mēneša rekordu visā savā pastāvēšanas vēsturē.

Iepriekš nekad nav bijis kā septembrī, kad visi trīs lielākie nekustamā īpašuma tirgus starpnieki neesot manījuši ne mazāko svārstību mājokļu cenu indeksam.

Bija loģika no parādu māktās airBaltic vadītāja vietas atlaistā Bertolda Flika vietā norīkot finansistu komandu, bet tagad jāatrod vēl kāds aviācijas speciālists. «Tam jābūt cilvēkam, kurš šajā nozarē ir ļoti pieredzējis, daudz kam gājis cauri. Varbūt kāds speciālists no ASV, kādas Eiropas valsts,» saka Latvijas Krājbankas prezidents Ivars Priedītis.

Turpinām sekot vienam no lielajiem tranzīta infrastruktūras projektiem – dziļūdens piestātņu izbūvei Rīgas brīvostā, Krievu salā. Neatkarīgā jau 12. jūlijā aprakstīja triju pretendentu cīņu par pasūtījumu apmēram 100 miljonu latu vērtībā.

Jauno pasažieru vilcienu būves pasūtījuma vilcināšana varētu notikt ar mērķi neatstāt laiku pasūtījuma izpildei Rīgā.

airBaltic līdzīpašnieka vizītei Rīgā valsts lika pretī kratīšanu uzņēmumos, kas saistīti ar airBaltic. Apmaiņa ar šādām darbībām ir absurda, bet adekvāta. Par airBaltic līdzīpašnieku piektdien pieteicās Andrejs Rudeško.

Tieslietu ministra Aigara Štokenberga sabiedētā valdība vakar sanāca uz ārkārtas sēdi par aviokompāniju airBaltic un kārtējo reizi nolēma lemt vēlāk.

Vakar valdībai vajadzēja piecas stundas darba aiz slēgtām durvīm, lai nonāktu pie pašsaprotamas atziņas, ka airBaltic likteņa lemšana nav aizejošās valdības, bet topošās valdošās koalīcijas jautājums.

«Ja airBaltic darbība apstājas, mēs esam Tallinas lidostas līmenī ar diviem miljoniem pasažieru gadā. Aptuveni pusgada līdz gada laikā sasniegsim trīs miljonus, citām aviokompānijām pakāpeniski pārņemot airBaltic tiešos lidojumus,» Neatkarīgajai atbildēja lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Saeimas pārvēlēšanu rungai jāpalīdz arī vēlēšanu uzvarētājiem saprast, ka viņi nav ieguvuši garantijas uz pārticīgu dzīvi vismaz turpmākos trīs gadus.