Valdība savā pirmajā sēdē ķērās pie Hipotēku bankas reorganizācijas jeb pārsaukšanas par «pilna spektra attīstības finanšu institūciju».
Valda Dombrovska trešā valdība savā deklarācijā ir apsolījusi, ka «izveidosim pilna spektra attīstības finanšu institūciju, centralizējot atbalsta programmu ieviešanu un koncentrējot resursus, sadarbībā ar privāto sektoru izveidosim tās profesionālu uzraudzības mehānismu».
«Izstrādāsim un īstenosim kapitāla tirgus attīstības politiku, nodrošinot Latvijas uzņēmumiem alternatīvas finansējuma iespējas ilgtspējīgai uzņēmumu attīstībai». Deklarācijas izpilde valdības pirmajā darba sēdē izpaudās, sēdes slēgtajā daļā uzklausot ziņojumu «par valsts akciju sabiedrības Latvijas Hipotēku un zemes banka pārveides procesu par attīstības banku un komercdaļas pārdošanas stratēģiju».
Paldies ekonomikas ministram Danielam Pavļutam par atklātību, izskaidrojot Neatkarīgajai jēdziena «pilna spektra attīstības finanšu institūcija» izcelsmi: attīstības banku ir solījušas jau trīs četras iepriekšējās valdības, tāpēc tagadējā valdība apņēmusies ar citiem vārdiem sākt rezultatīvāku darbu. Tagadējās Hipotēku bankas valdes priekšsēdētājs Rolands Paņko tomēr neslēpj savas simpātijas pret jau pierasto attīstības bankas apzīmējumu.
Kopš Latvijā sākusies Eiropas palīdzības fondu naudas dalīšana uzņēmumiem un tādējādi arī uzņēmējiem, Hipotēku bankas izsniegto dāvanu apjoms vairs nav nekas nozīmīgs. Ar dāvanām no Hipotēku bankas jāsaprot tādi kredīti, kurus izsniedz pretēji banku standartprocedūrām (bez nodrošinājuma ar ķīlu, galvojumiem vai vismaz ilgāku laiku strādājoša uzņēmuma finanšu rādītājiem un reputāciju), kā arī ar zemākām procentu likmēm. Lai dāvanas saņemtu, jādzīvo noteiktā reģionā, jāatver uzņēmums noteiktā nozarē, jābūt sievietei u. tml. – kā nu kurā gadījumā tiek prasīts. Kredīts it kā būtu jāatdod, bet tajā pašā laikā tiek atzīts, ka atteikšanās no stingriem kredītu izsniegšanas noteikumiem pazemina naudas atgūšanas varbūtību. Ja dāvināto kredītu radīto iztrūkumu neizdodas segt uz parasto komerckredītu sagādātās peļņas rēķina, valdība izgādā valstij piederošajai bankai naudas dāvinājumu vai aizdevumu, lai tā spētu darboties pierastajā veidā.
Pēdējos divos gados Hipotēku banka ir pamanījusies zaudēt attiecīgi 54,4 un 67,9 miljonus latu. Zaudētās naudas īpatsvars attiecībā pret aktīviem neko daudz neatšķiras no sākotnēji privātās Parex bankas zaudējumiem un Latvijas komercbanku caurmēra raksturojumiem ekonomiskās lejupejas gados. Šogad Hipotēku banka, līdzīgi finanšu sektoram kopumā, ziņo par peļņu.
Hipotēku bankas reorganizācijas rezultātā valsts varētu tikt pie naudas par komerckredītu u. c. aktīvu pārdošanas, bet naudas dāvināšanai būtu jākļūst pārskatāmākai. Būtu jāpieaug ticībai, ka naudu saņēmuši tikai un vienīgi atbilstoši Saeimas un valdības lēmumiem aplaimojamas uzņēmumu, pašvaldību vai sabiedrisku organizāciju un personu grupas. Vairs nevajadzētu pastāvēt tādiem jautājumiem, vai, piemēram, Hipotēku bankas lēmums uz diviem gadiem atlikt parāda piedziņu no premjera sievai un premjera padomnieces vīram piederoša uzņēmuma ir dāvana vai komerciāli pamatota rīcība. Pēc bankas versijas, konkrētajā gadījumā tā ir devusi laiku šiem un daudziem citiem neveiksmīgajiem nekustamā īpašuma attīstītājiem, lai viņi tomēr pārdotu dzīvokļus savā rindu mājā. Pretējā gadījumā bankai būtu jāuzņemas izdevumi par objekta pārņemšanu un pārdošanu. Katrā šādā gadījumā ir daudzi nosacījumi, bez kuru pārbaudes nav iespējams pateikt, vai banka darbojusies savās vai kādās citās interesēs. Grūti paredzēt, vai valsts intereses tiek vairāk aizskartas ar augstu amatpersonu cerībām atrisināt savas finanšu problēmas uz valstij piederošas bankas rēķina, vai tad, ja viņi kļūst atkarīgi no privātu un ārzemju banku žēlastības.