Aviokompānijas airBaltic līdzīpašnieki apmainās ar solījumiem sniegt uzņēmumam finansiālu atbalstu.
Aizejošās valdības satiksmes ministrs Uldis Augulis atstāja savam pēctecim Aivim Ronim 16 miljonus latu, kuri saņemti no Valsts kases airBaltic vajadzībām. Līdz ar naudas turēšanu
A. Ronis ir uzņēmies vēl divus pienākumus, kuru izpildē apliecinās savas diplomāta iemaņas. Pirmkārt, saskaņot ar Eiropas Komisiju valsts atbalsta sniegšanu uzņēmumam. Otrkārt, piedabūt airBaltic privātos līdzīpašniekus, lai arī viņi veic iemaksas uzņēmumā. Ja visi nosacījumi izpildītos, airBaltic nākamajā gadā varētu sākt jaunu un skaistu dzīvi ar 107 miljoniem latu, kurus apsolījuši akcionāri. Valsts dotu lielāko daļu naudas 57 miljonu latu apmērā.
U. Auguļa atstātā mantojuma airBaltic sadaļā ietilpst arī jauns līgums starp airBaltic akcionāriem un jauns uzņēmuma vadītājs. No 1. novembra airBaltic izpilddirektora pienākumus pārņems Martins Gauss no Vācijas. Laikam gan arī
A. Ronim vēl nāksies papūlēties, lai pārliecinātu sabiedrību, ka M. Gauss nav sava priekšteča Bertolda Flika dubultnieks vai pseidonīms. Pēdējais M. Gausa pieturas punkts bija Ungārijas aviosabiedrība Malev, kas M. Gausa vadībā strādāja ar līdzīgiem zaudējumiem kā airBaltic B. Flika vadībā. Vai viņi tagad netiek apmainīti vietām?
Iespējamo sabiedrības neizpratnes loku ir publiski iezīmējis Tālis Linkaits. Viņa saistība ar aviāciju iezīmējās vēl pirms U. Auguļa par satiksmes ministru strādājušā Kaspara Gerharda laikā. Nekas patīkams tas nebija – T. Linkaitim nācās palīdzēt ministram atgaiņāties no pārmetumiem par B. Flika afērām ar airBaltic zīmoliem. Vēl iepriekš T. Linkaits un
B. Fliks rosījās Privatizācijas aģentūrā. Balstoties uz šādu kompetenci, T. Linkaits izteicās: «Vērtējot Gausa kandidatūru, man kā vērotājam no malas ir svarīgi divi apstākļi – pirmais, ka Gausu Malev vadībā ieteica Krievijas akcionāri, un tas ir būtisks apstāklis. Otrs – nevarēja redzēt, ka Gausa kunga vadībā kompānija kļūtu par radošāku un inovatīvāku kompāniju, faktiski tur notika struktūru saīsināšana.» Viss nostājas savās vietās, ņemot vērā to, ka airBaltic mazākuma akciju faktiskais īpašnieks ir Krievijas miljardieris Vladimirs Antonovs, kurš ar Latvijas Krājbankas starpniecību kreditējis airBaltic un B. Fliku kā akciju nominālo īpašnieku. Pieņemsim, ka arī tas ir uz labu – ka kreditors prasīs no M. Gausa vadīt uzņēmumu tā, lai kreditors atgūtu savus aizdevumus. M. Gausa pieredzi airBaltic līdzīga uzņēmuma vadīšanā var uzskatīt par plusu. Nebūtu pārsteigums, ja īpaši noderēs M. Gausa iemaņas aviokompānijas darbības sašaurināšanā. Latvijas valsts diez vai spēs un ES diez vai ļaus savai parādniecei Latvijai vēl daudzus gadus dotēt uzņēmumu un vienlaikus būvēt jaunu ēku lidostai Rīga, kur apgrozīties pasažieriem, kas piesaistīti ar aviobiļešu cenu dempingu.
Citā variantā airBaltic zaudējumi ir ieguvumi tām B. Flika firmām, kuras sniedz airBaltic pakalpojumus pēc B. Flika noteikta cenrāža. Pirms pusotra gada jau bija tā, ka valsts apmaksāja airBaltic parādus ar nosacījumu, ka parādu apmaksā piedalīsies arī
B. Fliks. Grāmatvediski viņš to patiešām izdarīja, bet vēlāk par solīto termiņu, un tāpēc ne bez aizdomām, ka tā bija valsts dotā nauda, kad tā ar airBaltic zaudējumu ieganstu bija nonākusi pie B. Flika. Lai šādus variantus turpmāk izslēgtu, valsts sola savus aizdevumus un ieguldījumus airBaltic veikt ne mirkli ātrāk, pirms iemaksas veic privātie akcionāri.
Patlaban valsts un privātie akcionāri ir apmainījušies ar apliecinājumiem, ka nauda ir viņu rīcībā. Valsts deleģētais airBaltic padomes priekšsēdētājs Gints Kiršteins apliecina, ka privātais akcionārs Baltijas aviācijas sistēmas (tas apvieno vairākus savus akcionārus) savas pirmās iemaksas 14 miljonus latu esot «rezervējis». Šādi iezīmētais naudai valsts lika pretī no Valsts kases uz Satiksmes ministriju pārvietotu naudu. «Šobrīd airBaltic nav izteicis vēlmi nekādu naudu saņemt,» par aktuālo situāciju vakar vakarā Neatkarīgo informēja Satiksmes ministrijas komunikāciju vadītājs Aivis Freidenfelds.