airBaltic virza uz kriminālprocesu
airBaltic līdzīpašnieka vizītei Rīgā valsts lika pretī kratīšanu uzņēmumos, kas saistīti ar airBaltic. Apmaiņa ar šādām darbībām ir absurda, bet adekvāta. Par airBaltic līdzīpašnieku piektdien pieteicās Andrejs Rudeško.
Nevienam nepazīstamam cilvēkam tas esot sīkums – līdz vakardienai (pirmdienai) izdomāt, vai ieguldīt uzņēmumā 50 miljoniem latu atbilstošu naudas summu. Viņš tā esot jau bieži darījis un neesot pat interesējies, kur nauda paliek. Tagad esot izdzirdējis par Latvijas valdības pretenzijām pret airBaltic un tās vadītāju Bertoltu Fliku sakarā ar uzņēmuma zaudējumiem, tāpēc ieradies palūkoties, kas šeit notiek. Vakar vakarā Satiksmes ministrijai nebija ne ziņas, ne miņas no A. Rudeško, ne no viņa naudas.
Latvijas valsts iestādes šoreiz rīkojās apdomīgi, nesākot sarunas ar cilvēku, kurš uzkrītoši līdzinās krievu literatūras klasiskā darba Zelta teļš tēlam Aleksandram Koreiko – arī multimiljonāram un uz brīdi pat miljardierim, par kura naudu apkārtējie neko nezināja. Parunāt ar A. Rudeško tika uzdots Satiksmes ministrijas nolīgtai finanšu konsultāciju firmai Prudentia.
Latvijas valsts centās sazināties ar airBaltic patiesajiem īpašniekiem, izmantojot nevis A. Rudeško, bet Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, kas vakar veica kratīšanas ar airBaltic saistītajos uzņēmumos FLS, North Hub Services un Baltic Miles, kā arī airBaltic biļešu kasēs. Nav ko iebilst airBaltic privātā akcionāra Baltijas Aviācijas sistēmas pārstāvim Jurim Pētersonam, ka kratīšanas valsts izmanto kā sava spēka demonstrāciju pirms valdības sēdes, kad kā katru otrdienu atkal darba kārtībā ir airBaltic. Šādas atklāsmes J. Pētersons deva no ārzemēm, bet A. Rudeško izlikās nemanām, kā valsts aiztiek viņa īpašumu.
airBaltic darbinieku vārdā publiski izteikties bija gatavs Raimonds Mālers, kurš gan nolēmis no darba aiziet. Viņš pauda lojalitāti B. Flikam un cerības, ka KNAB neko kompromitējošu neatradīs. Šādas cerības varētu pamatot arī tā, ka B. Fliks nebūt neturētu kompromitējošu informāciju Rīgā, kur kārtējā kratīšana viņa uzņēmumos (atcerēsimies – tāda notika jau pavasarī) bija paredzama. «Kratīšanas tiek veiktas kriminālprocesa ietvaros, un tās ir sankcionējusi tiesa un prokurors. Plašāku informāciju par atsevišķām veiktajām procesuālajām darbībām KNAB nav tiesīgs atklāt, jo saskaņā ar likumu tas ir izmeklēšanas noslēpums un informācija ir pieejama tikai likumā noteiktam personu lokam,» vakardienas darbības autorizēja KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs.