Vakar valdībai vajadzēja piecas stundas darba aiz slēgtām durvīm, lai nonāktu pie pašsaprotamas atziņas, ka airBaltic likteņa lemšana nav aizejošās valdības, bet topošās valdošās koalīcijas jautājums.
Valdības sēde beidzās tāpat kā vismaz piecas iepriekšējās reizes, kas bija veltītas aviosabiedrībai airBaltic: valsts glābšot uzņēmumu no bankrota, bet tikai tad, kad uzņēmums atklāšot, cik lielos un kādos parādos tas īstenībā iedzīvojies. Šādu informāciju no valstij formāli piederoša uzņēmuma Valda Dombrovska (Vienotība) valdība nespēj saņemt jau mēnešus trīs. Uzņēmumu attiecībā pret valdību pārstāv tā privātais līdzīpašnieks un vienlaikus pārvaldnieks Bertolds Fliks, kas visu šo laiku nemaz nav rādījies Latvijā. Ne valdībai tieši pakļautā policija, ne dažādās neatkarības pakāpēs novietotais Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un Ģenerālpro-kuratūra nav uzklausījušas satiksmes ministra Ulda Auguļa (Zaļo un zemnieku savienība) aicinājumus vai nu novest it kā sākto izmeklēšanu par airBaltic naudas izsaimniekošanu līdz lēmumam par B. Flika atstādināšanu no amata vismaz uz izmeklēšanas laiku, vai varbūt atgādāt B. Fliku uz Latviju un «uzlikt roku dzelžus», ko patiešām nevar paveikt Satiksmes ministrija.
Aizejošās valdības nespēja izlemt par airBaltic izriet no koalīcijas partneru – Vienotības un ZZS – attiecībām. Priekšvēlēšanu cīņā abas puses apmainījās ar mājieniem, ka otra puse esot atradusi pircēju, kam pārdot airBaltic ar valstij neizdevīgiem noteikumiem. Runa varētu būt par cenu, kuras nosišanā derēja baumas, ka airBaltic tūlīt bankrotēs. Tajā pašā laikā valdība solīja, ka bankrotu nepieļaušot. Radās vai tika demonstrētas domstarpības arī starp Vienotības premjeru un viņa finanšu ministru Andri Vilku, kas runāja par stingrākiem noteikumiem airBaltic parādu atmaksai, nekā formulēja premjers. Lai valdība atgūtu rīcībspēju attiecībā uz airBaltic, vispirms ir jānoslēdz vienošanās starp nākamo valdību veidojošajām partijām un neoficiālajiem grupējumiem šajās partijās.
Uzņēmuma tālākai pastāvēšanai nepieciešamā parādu atmaksāšana tiek saukta par uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanu. Nepieciešamo summu apmērs līdz šim ir variējis robežās no pāris desmitiem līdz pāris simtiem miljonu latu. Valsts naudas došana tiek saistīta ar nosacījumu, ka valstij un B. Flikam šī summa būs jāsedz vienādās daļās. Ir kļuvis skaidrs, ka B. Flikam nekādas naudas nav un nav bijis arī tad, kad viņš atpirka pusi airBaltic pamatkapitāla no skandināvu aviokompānijas SAS. Ja nauda vispār tika maksāta, tad B. Fliks šo naudu bija aizņēmies vai arī naudas vietā tika izmantota savstarpēja parādu dzēšana. Arī tādā gadījumā atbildība par šiem parādiem gulstas uz B. Fliku, tāpēc varētu būt arī tā, ka viņš slēpjas ne tikai no Latvijas valsts, bet arī no citiem parādu piedzinējiem.