Valdība otrdien atbalstīja attaisnojuma dokumentu un preču piegādes dokumentu elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu no 2025.gada.
Valdība nolēma noteikt Finanšu ministriju (Valsts ieņēmumu dienestu) kā atbildīgo institūciju, lai sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (Valsts reģionālās attīstības aģentūru) organizētu attaisnojuma dokumentu (e-rēķinu) elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu Latvijā.
Valdības lēmums paredz no 2025.gada ieviest elektronisku rēķinu (e-rēķinu) izmantošanu kā obligātu apritē starp komersantiem (B2B) un komersantiem un valsts un pašvaldību iestādēm (B2G). Jau pašlaik valsts un pašvaldību iestādēm publiskajos iepirkumos jāspēj pieņemt elektroniskie rēķini, kas atbilst Eiropas Savienībā (ES) noteiktai elektronisko rēķinu pamatelementu izmantošanas specifikācijai visā ES teritorijā. E-rēķinu apritei būs jānotiek atbilstoši Eiropas elektronisko dokumentu un e-rēķinu tīklam (PEPPOL), kas vienotā standartā ļauj nosūtīt un saņemt e-rēķinus.
Finanšu ministrija skaidro, ka tādējādi tiks panākta ērta un vienveidīga dokumentu sagatavošana un uzglabāšana, ātrāka un drošāka informācijas aprite starp komersantiem, kā arī vienlaicīga datu nodošana nodokļu administrācijai, kurai turpmāk nebūs nepieciešams šāda veida informāciju pieprasīt no nodokļu maksātājiem.
Arī atbilstoši digitālās attīstības aizvien pieaugošajai nozīmei un rūpēm par zaļo ekonomiku, tiks nodrošināta virzība uz mūsdienīgu un drošu bezpapīra vidi un tehnoloģiski progresīvu risinājumu ieviešanu, skaidroja Finanšu ministrija. Vienlaikus vērtētas iespējas arī citu attaisnojuma dokumentu elektroniskai apritei un nolemts nākotnē strādāt arī pie preču pavadzīmju elektroniskas aprites ieviešanas.
Valdība nolēma noteikt Finanšu ministriju (Valsts ieņēmumu dienestu) kā atbildīgo institūciju, lai sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (Valsts reģionālās attīstības aģentūru) organizētu attaisnojuma dokumentu (e-rēķinu) elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu Latvijā.
Jautājumu par nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu e-rēķinu aprites sistēmas ieviešanai un uzturēšanai Latvijā valdība uzdeva risināt Atveseļošanas un noturības mehānisma izskatīšanas procesā un likumprojekta Par valsts budžetu 2023.gadam un likumprojekta Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam sagatavošanas procesā.
Tāpat valdība uzdeva Finanšu ministrijai izstrādāt un finanšu ministram līdz 2023.gada 1.decembrim noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā atbilstošus grozījumus likumā Par grāmatvedību un nepieciešamības gadījumā citos normatīvajos aktos, nosakot obligātu prasību e-rēķinu lietošanai strukturētā elektroniskā formā no 2025.gada.
Finanšu ministrijai uzdots līdz 2024.gada 1.februārim sagatavot un nosūtīt Eiropas Komisijai pieprasījumu par atkāpes piešķiršanu no Eiropes Padomes 2006.gada 28.novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, lai ieviestu obligātu e-rēķinu, tostarp pievienotās vērtības nodokļa e-rēķinu, izmantošanu.
Finanšu ministrijas informatīvajā ziņojumā, ko uzklausīja valdība, teikts, ka Latvijā jau šobrīd e-rēķinu sagatavošanu veic vairāki lieli pakalpojumu sniedzēji, galvenokārt telekomunikāciju, vairumtirdzniecības klientiem. Savukārt Eiropā jau pašlaik darbojas simtiem elektronisko dokumentu aprites pakalpojumu sniedzēji, kuri turklāt apmainās ar elektroniskiem dokumentiem savā starpā. Vairumā valstu e-rēķinu aprite notiek, respektējot brīvprātības principu, tas ir, e-rēķina ieviešana netiek noteikta kā pienākums.
Pašlaik darījumu attaisnojuma dokumentu elektroniska lietošana arī Latvijā ir personu tiesības (iespējas) izvēlēties un lietot šādu pakalpojumu. Spēkā esošie normatīvie akti nosaka piemērojamo strukturēta elektroniskā rēķina standartu, tā pamatelementu izmantošanas specifikāciju un aprites kārtību publiskajos iepirkumos. Normatīvie akti paredz, ka valsts iestādēm, pašvaldībām un to iestādēm obligāti ir jāspēj pieņemt elektroniskie rēķini, kas atbilst ES noteiktai elektronisko rēķinu pamatelementu izmantošanas specifikācijai visā ES teritorijā.
Tāpat ziņojumā teikts, ka tikai nesen ir noslēgusies 2010.gadā sāktā kases aparātu un kases sistēmu reforma, tāpēc lēmums ieviest jaunas tehniski un finansiāli sarežģītas iniciatīvas elektronisko ierīču un iekārtu jomā radītu nodokļu maksātājiem jaunu ievērojamu finansiālo un administratīvo slogu, un šobrīd nebūtu lietderīgs, turklāt, attīstot digitalizācijas procesus, daudzi pakalpojumu sniedzēji un preču piegādātāji jau šobrīd piedāvā aktuālu iespēju - kases čeku nosūtīt klientam elektroniska dokumenta veidā.
Tāpēc, lai pēc iespējas labāk sasniegtu ieguvumus visām pusēm, e-rēķinu izmantošana ir nosakāma kā pienākums, nosakot obligātu prasību e-rēķinu lietošanai ne vēlāk kā sākot ar 2025.gadu.
