Starptautiski pētījumi, kā arī Latvijas Bankas informācija liecina, ka pēc 2020.gada pavasara Covid-19 pirmā saslimšanas viļņa izraisītā ekonomiskās aktivitātes krituma bija vērojama atveseļošanās gan pasaules, gan Latvijas ekonomikā, atzīst "Latvenergo".
Tomēr atkārtotas saslimstības skaita palielināšanās dēļ šī pozitīvā attīstība tika pārtraukta. Tas nenoliedzami atstāja ietekmi uz enerģētikas nozari, kas nodrošina citu nozaru veiktspēju, tātad ir pakļauta ekonomikas svārstībām, kas galvenokārt izpaužas elektroenerģijas patēriņa izmaiņā.
Globāli elektroenerģijas pieprasījums pandēmijas viena gada laikā no 2020.gada marta līdz 2021.gada februārim ir bijis ar lielām svārstībām, kas saistīts ar katrā valstī noteiktajiem ierobežojumiem.
2020.gadā otrajā pusē ekonomikas sabremzēšanās vai pat daļējas apstāšanās dēļ elektroenerģijas patēriņš samazinājās visā pasaulē. To nevarēja kompensēt pat mājsaimniecību patēriņa pieaugums. Pandēmijas vissmagāk skartajās Eiropas valstīs, kā Itālijā un Spānijā, elektroenerģijas pieprasījuma kritums ir daudz lielāks nekā Ziemeļvalstīs un Baltijā.
Redzams, ka pandēmija ir atstājusi dažādu ietekmi uz elektroenerģijas patēriņu atkarībā no reģiona, slimības izplatības un valstu rīcības tās ierobežošanai. Eiropas dienvidu valstīs Spānijā un Itālijā Covid-19 pandēmijas ierobežojošo pasākumu rezultātā elektroenerģijas pieprasījums 2020.gada aprīlī samazinājās līdz pat 28% (salīdzinājumi veikti, iekļaujot laikapstākļu korekciju), salīdzinot ar 2019.gadu.
Samazinājums pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu svārstījās robežās no 15% maijā līdz 10% jūlijā. Pēc ierobežojumu mīkstināšanas elektroenerģijas pieprasījuma tendence bija mainījusies, tā mēreni pieauga, un vasaras perioda beigās pat sasniedza iepriekšējā gada līmeni. Tomēr līdz ar pandēmijas otrā viļņa sākumu Eiropas valstīs varēja novērot pieprasījuma samazinājumu, izmaiņas dinamika bija atšķirīga dažādās valstīs, sekojot noteiktiem ierobežojošajiem pasākumiem.
Eiropas lielākajās valstīs no septembra beigām pieprasījums samazinājās, lielākais samazinājums novērots Francijā - līdz pat 8%. Novembra vidū pieprasījuma lejupslīde bija no 2% Vācijā līdz 12% Lielbritānijā. Ziemeļvalstīs no 2020.gada pieprasījuma svārstību dinamika bija līdzīga Eiropas valstu tendencei, tomēr izmaiņas nebija tik krasi izteiktas, un svārstības bija minimālas. Lielākais pieprasījuma samazinājums bija pavasarī līdz 2%, pārējā laikā, kā arī šogad, izmaiņas bija mazākas nekā citur Eiropā un Baltijā.
Ja salīdzina ar pārējo Eiropu, Baltijas valstīs elektroenerģijas patēriņa izmaiņas ir salīdzinoši mērenas. Tendence visām Baltijas valstīm kopumā ir līdzīga - lielāks samazinājums 2020.gada otrajā pusē ar mērenu atgriešanos iepriekšējo gadu līmenī no jūlija līdz oktobrim. No 2020.gada novembra novērotas pretējas izmaiņas - elektroenerģijas patēriņa samazinājums.
Vislielākais elektroenerģijas patēriņa samazinājums laika posmā no 2020.gada marta līdz 2021.gada februārim Baltijas valstīs bija Lietuvā - 2020.gada aprīlī 10%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Igaunijā Covid-19 pandēmijas periodā elektroenerģijas pieprasījums svārstījās, un lielākais pieprasījuma samazinājums bija 2020.gada aprīlī vidēji līdz 4%, un šī gada janvārī un februārī stingrāku ierobežojumu rezultātā šis samazinājums bija līdz 3%.
Latvijā Covid-19 pandēmijas ietekmē elektroenerģijas pieprasījums no 2020.gada marta līdz 2021.gada februārim samazinājies par 2%. Lielākais samazinājums novērots 2020.gada aprīlī līdz 5%. No 2020.gada novembra līdz 2021.gada februārim elektroenerģijas pieprasījuma samazinājums bija robežās no 1 līdz 3%.
Elektroenerģijas pieprasījuma izmaiņas atspoguļojās arī energoresursu un attiecīgi arī elektroenerģijas cenu kritumā, sākoties Covid-19 pandēmijai, salīdzinājumā ar 2019.gadu. Tas savukārt ietekmēja arī izejvielu pieprasījumu, un šī ietekme turpinājās visu aizvadīto gadu. Šogad ietekme uz patēriņu dinamiku turpinās, tomēr globālās ekonomikas atveseļošanos noteiks vakcinācijas tempi Eiropā un pasaulē.
